Deviņi mēneši ar ginekoloģi Daigu Baranovsku - 8. mēnesis

Grūtniecība
Dace Rudzīte
Dace Rudzīte
25. jūlijs, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Par svarīgāko grūtniecības astotajā mēnesī stāsta un uz vecāku jautājumiem atbild Daiga Baranovska, ginekoloģe ārstu praksē Quartus.

Pēdējie grūtniecības mēneši ir klāt!

Laimīgi sākušies pēdējie grūtniecības mēneši, kad jau kopumā ir skaidrs, ka mazulis turpina augt un attīstīties un viņam viss ir kārtībā. Pēdējos divos trijos grūtniecības mēnešos mazulis aug visintensīvāk. Parasti rēķina, ka šajā laikā mazuļa svara pieaugums ir apmēram 200 gramu nedēļā. Protams, svara pieaugums katram bērniņam ir individuāls, ir ģenētiski noteikti mazāki un lielāki bērni, taču kopumā bērnam jāpieņemas svarā vairāk nekā iepriekšējos mēnešos. Daļa topošo māmiņu šajā laikā sāk justies neveiklas, jo vēders aug arvien lielāks un traucē arvien vairāk. Ir sievietes, kuras jūt kustību ierobežojumus, vairs nevar tik veikli uzkāpt pa kāpnēm vai staigājot ātrāk piekūst. Reizēm šajā laikā sāk sāpēt mugura un krusti, jo iegurnis plešas arvien vairāk un rada diskomfortu gūžās. Daļa sieviešu no rīta pamostas ar stīvu muguru, stīvām kājām, un viņām nepieciešams laiks, lai iekustētos. Citas ir aktīvas, kustīgas līdz dzemdību dienai, un, par spīti svara pieaugumam un tam, ka bērns aug un aizņem arvien vairāk vietas, viņas nemaz nejūtas neveiklas vai ierobežotas. Ja sāp mugura, var nēsāt grūtnieču jostu, var likt teipus, kas mazinās diskomfortu, tomēr sāpēm ir pavisam dabisks cēlonis. Proti, smaguma centrs pārvietojas uz priekšu, un mugurai ir lielāka slodze, lai noturētu sievieti taisni.

Grūtnieču josta ieteicama, ne tikai lai mazinātu muguras problēmas, bet arī situācijās, ja vēderu velk uz priekšu, ja ir sajūta, ka vēders ir tik liels un to gribas saturēt ar rokām. Grūtnieču josta atbalsta vēderu un muguru, tādēļ atvieglo staigāšanu un stāvēšanu.

Daļai sieviešu atkal biežāk sāk gribēties uz tualeti, jo mazulis ir liels un spiež uz visām pusēm, arī uz leju, uz urīnpūsli, tāpēc biežāk gribas čurāt. Daļai topošo māmiņu vēdera vidū var parādīties hiperpigmentācijas brūnā svītra, kas rodas hormonu izmaiņu ietekmē. Šī svītra neko nenozīmē, aptuveni pusgada laikā pēc dzemdībām tā izbalē un pazūd.

Dzemdību vietas izvēle

Līdz ar psiholoģiskajām un fiziskajām pārmaiņām sieviete intensīvi turpina vīt ligzdu, gan pērkot mazulim nepieciešamās lietas, gan iekārtojot māju, gan emocionāli gatavojoties māmiņas lomai. Šajā laikā sieviete vai pāris kopā domā un plāno, kur notiks pirmā satikšanās ar mazuli, – kur notiks dzemdības, kā sieviete to darīs, vai izvēlēsies atsāpināšanu, vai slēgs līgumu, varbūt dzemdēs mājās. Visas potenciālās iespējas un izvēles saistībā ar dzemdību norisi šajā laikā kļūst daudz konkrētākas nekā iepriekš. Dzemdības ir ļoti intīms un personīgs process, tāpēc galvenajam kritērijam, izvēloties dzemdību vietu, jābūt tikai un vienīgi sievietes izjūtām. Protams, vienmēr būs objektīvi vai subjektīvi kritēriji, kāpēc kādai vietai teikt jā vai nē, bet galīgajai izvēlei jābūt sievietes vai pāra ziņā – ar nosacījumu, ka grūtniecība noritējusi bez problēmām un plānotas zema riska dzemdības. Tad dzemdību vietu var izvēlēties, ņemot vērā gan savu pieredzi, ja tās ir atkārtotas dzemdības, gan draudzeņu, radinieku ieteikumus, arī ārsta rekomendācijas. Normāla prakse ir apskatīties divas trīs dzemdību vietas, cik nu kurā personāls var ko parādīt un pastāstīt. Sievietes iekšējās izjūtas pateiks, kur viņa vēlas atgriezties, kur ne, un šī intuitīvā izjūta jārespektē.

Ja pastāv dzemdību riski

Dzemdību vietas izvēli ietekmē arī tas, kur sieviete dzīvo. Rīgā un Pierīgā aizsniedzamo vietu ir vairāk, ārpus Rīgas – mazāk, taču dzemdēt var jebkurā dzemdību nodaļā Latvijā neatkarīgi no tā, kur sieviete ir deklarēta vai bijusi grūtniecības uzskaitē. Var gadīties aizbraukt ciemos pie mammas uz laukiem, kad pēkšņi sākas dzemdības, un tad nav izmisīgi jācenšas nokļūt Rīgā, bet var doties uz tuvāko iestādi, kas sniedz dzemdību palīdzību. Vēl labāk, ja pirms braukšanas uz tuvāko iestādi ar to var sazvanīties un ar ārstiem kopā izlemt, vai dzemdēt tepat vai ar neatliekamo palīdzību braukt uz cita līmeņa iestādi.

Izvēlēties lielākus, daudzprofila dzemdību stacionārus mediķi vedina visas sievietes, kam bijusi paaugstināta riska grūtniecība, veselības problēmas vai pastāv riskantu dzemdību iespēja.

Ja pastāv riski, Rīgā parasti iesaka dzemdēt Rīgas Dzemdību namā vai P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Šīs abas iestādes nodrošina vienāda līmeņa augsti kvalificētu dzemdību palīdzību. Stradiņa slimnīcas lielākais pluss – tā ir daudzprofila slimnīca, tāpēc sievietēm ar nopietnām veselības problēmām, piemēram, sirds un nieru slimībām, cukura diabētu un citām, būtu ieteicams dzemdēt Stradiņa slimnīcā. Ārpus Rīgas perinatālie centri ir Valmierā, Liepājā un Jēkabpilī.

Vai slēgt līgumu ar dzemdību iestādi?

Katrai sievietei Latvijā ir garantēta vecmātes un ārsta klātbūtne dzemdībās, jo visur strādā dežurējošais personāls, kas aprūpē dzemdētājas visu diennakti. Ja sievietei ir īpašas vēlmes vai vajadzības, ja viņa vēlas konkrētu ārstu vai vecmāti, var slēgt individuālās aprūpes līgumu. Tas nozīmē, ka, dzemdībām sākoties, viņa zvana savam ārstam un līdz ar dzemdētāju uz nodaļu dodas arī mediķis un pavada ar viņu visu nepieciešamo laiku – piecas stundas vai 12, vai tik, cik vajadzīgs. Līguma mediķi parasti nodrošina arī agrīnu pēcdzemdību aprūpi. Ja sieviete ir gatava maksāt un viņa jūt vajadzību to darīt, lai tā būtu! Taču Daiga Baranovska neiesaka slēgt līgumu, jo personāls visur ir vienlīdz augsti kvalificēts, turklāt arī pietiekami noslogots, lai ārstam vai vecmātei nevajadzētu uzņemties papildu atbildību. Kopumā individuālos dzemdību aprūpes līgumus tagad slēdz retāk nekā kādreiz, bet, ja sieviete vai pāris to vēlas, tas ir iespējams. Tāpat uz dzemdībām var aicināt līdzi dūlu, kuras tagad piedāvā pakalpojumus teju visā Latvijā.

Cik liels astotajā mēnesī ir mazulis?

Astotajā grūtniecības mēnesī var sataustīt bērniņa roku, kāju vai dupsi, bet tas atkarīgs no tā, kādā pozā viņš guļ un cik sieviete ir slaida. Mazulis vēderā var žagoties, un to labi jūt arī mamma, jo viņš ritmiski sakustas. Daļa bērnu šajā laikā jau ieņēmuši dzemdību pozu un guļ vēderā ar galvu uz leju. Ir mazuļi, kas tā guļ jau kopš padsmitajām grūtniecības nedēļām, citi apgriežas pēdējā brīdī, bet citi visu laiku grozās un rotē. 36.–37. nedēļā mazulim būt jāieņem tāda poza, kādā viņam jādzimst, – ar galvu uz leju. Ja tā nav, var gaidīt – varbūt viņš apgriežas. Reizēm sieviete izvēlas apgrozīšanu vai veic speciālus vingrinājumus, cita dzemdē tūpļa guļā – tas atkarīgs no konkrētās situācijas, sievietes un mazuļa.

Mammas jautājums ginekologam astotajā grūtniecības mēnesī:

Visu grūtniecības laiku cītīgi apmeklēju grūtnieču vingrošanu. Vai varu cerēt, ka man būs vieglākas dzemdības? Pirmajās diezgan nomocījos, taču kopš tām pagājuši vairāk nekā trīs gadi.

Atbild Daiga Baranovska: «Vingrošana vienmēr ir ieteicama, jo uztur tonusā muskulatūru, locītavas, kustīgumu, apasiņošanu, uzlabo skābekļa apgādi. Tomēr tiešas saistības ar dzemdībām tai nav. Proti, tāpēc vien, ka sieviete vingrojusi, dzemdes kakls labāk vaļā nevērsies. Jā, varbūt audi būs elastīgāki, taču dzemdību procesā notiekošais ir hormonāla reakcija un to paredzēt nevar. Protams, vingrošana jebkurā gadījumā ir labs ieguldījums gan ķermenī, gan emocijās. Tāpat iesaku atcerēties, ka vienai un tai pašai sievietei katras dzemdības ir atšķirīgas. Lielākoties otrās dzemdības norit mazliet ātrāk, mazliet vieglāk un panesamāk, tomēr to nevar garantēt. Kamēr dzemdības nav notikušas, nevar paredzēt, kādas tās būs. Taču nav mazsvarīgi, ka šīs ir otrās dzemdības un sieviete jau zina, kā viss notiek, zina, ka sāpes ir pat nepieciešamas, lai mazulis piedzimtu».

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+