GRŪTNIECES DIENASGRĀMATA. 25.–28. nedēļa

Par sava trešā bērniņa gaidīšanu stāsta Sindija Bergmane (38) no Rīgas, kura ar vīru Mārtiņu Bergmani (39) jau ir vecāki Katei (9 gadi) un Mārtiņam (4 gadi).
Pieredzes stāsts
1. maijs, 2018

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay

Gribu elpot

Manas iesnas kļūst arvien apgrūtinošākas. Balss ir nazāla, nejūtu ne garšu, ne smaržu, brīžiem šķiet, ka arī dzirde kļūst sliktāka. Eikaliptu inhalācijas, Hustagil, dažādi pūšamie jūras ūdeņi, deguna sildīšana, dabiskas tabletītes – nekas no tā netraucē manām pieaugošajām iesnām. Ģimenes ārste, konstatējusi, ka CRO ir 7 (iekaisuma rādītājs asinīs, kas veseliem cilvēkiem esot nulle, komats, bet norma ir 8), mierina – rentgenu veikt nedrīkst, bet, tā kā iekaisuma nav, droši vien tā vienkārši ir grūtniecības izraisīta elpceļu tūska. Tomēr, lai pārliecinātos, ka viss ir normas robežās, tieku nosūtīta uz konsultāciju pie otorinolaringologa. «Nu, un ko jūs gribat savā stāvoklī?» ārsts, viegli smaidot, man jautā. «Gribu elpot,» saku nesatricināmā mierā. «Elposiet, kad izdzemdēsieties. Lietojiet nekaitīgus alerģisko iesnu pilienus un esiet pacietīga – pēc dzemdībām tas pāries.» No vienas puses, šī ziņa mani iepriecina – man nav nekādas nopietnas slimības. No otras – vēl desmit nedēļas šādi mocīties… Diez kas nav. Sliktā pašsajūta un arvien pieaugošais nespēks mūs ar vīru dara bažīgus – kaut kas tomēr nav kārtībā. Pēc nedēļas mocībām dodos vēlreiz nodot asins analīzes, lai pārbaudītu CRO rādītājus, un rezultāts ir 60! Abas dakteres apstiprina, ka nav citu variantu – jādzer antibiotikas. Tā arī daru.

Pārdomas par antibiotikām

Pieredze ar antibiotikām man ir no abām iepriekšējām grūtniecībām – abas reizes pie vainas bija angīna. Pirmajā grūtniecībā par to biju ļoti nobažījusies, otrajā reizē bažas bija, bet ne tik lielas. Šoreiz saprotu, ka daudz labāk ir dzert zāles nekā neārstēt iekaisumu. Apspriežoties ar citām māmiņām, nonāku pie secinājuma, ka pamatīga slimošana grūtniecības laikā ir diezgan izplatīta un ļoti daudzas topošās māmiņām ir lietojušas antibiotikas – lai kā mēs sargātos, uzmanītos, censtos uzturēt sevi formā, saslimt gadās tik un tā.

Apbrīnoju sievietes, kas pašas nelieto antibiotikas un nedod tās arī bērniem. Grūti pateikt, vai tas ir objektīvi, ka bez antibiotikām tiešām var iztikt, vai arī šie cilvēki vienkārši nesaskaras ar tādām veselības problēmām kā citi.

Stāsti par to, cik trakas lietas ir izslimotas bez antibiotiku lietošanas, mani nepārliecina, jo zinu, ka sāpju, šausmu un slimību smaguma skala katram ir atšķirīga. Man ļoti patīk teiciens, ka sieviete, tikai dzemdējot bez anestēzijas, var attāli nojaust, cik slikti jūtas vīrietis, kuram ir 36,9 grādu temperatūra. Tāda pati slimību panešanas atšķirība mēdz būt starp visiem cilvēkiem, tāpēc citu pieredzi biežāk varu pieņemt zināšanai, bet ne kā reāli izmantojamu informāciju. Paldies Dievam, pēc antibiotiku kursa mana pašsajūta strauji uzlabojas. Vemšana joprojām ir manā ikdienas repertuārā, bet nespēks gan mazinās, un nu vismaz varu iesaistīties mājas darbos.

Biezi un kupli mati

«Tu izskaties neparasti labi,» komentē mana draudzene satiekoties. Runā, ka grūtniecības laikā mati izkrīt mazāk, tāpēc kļūst jūtami biezāki. Uz mani tas attiecas par visiem simts procentiem. Pirmajā grūtniecībā izbaudīju pilnu emociju gammu – no lielas laimes gaidību laikā, kad mani vidēji plānie mati kļuva patiešām biezi un kupli, līdz nopietnam izmisumam, kad pirmajā pusgadā pēc meitiņas piedzimšanas tie krita ārā kaudzēm. Toreiz man likās, ka tas ir neatgriezeniski un es pamazām pārvēršos par sievieti ar nopietnām svara problēmām, piedevām bez matiem. Tagad zinu, ka kuplo matu periods vienkārši jāizbauda, jo tas beigsies.

Viss – gan svars, gan mati – normalizējās apmēram gadu pēc tam, kad biju beigusi krūts barošanu (abos gadījumos tas bija līdz bērniņa gada vecumam).

Protams, reizēm uznāca vājuma brīži un gribējās ķerties pie formas atgūšanas jau ātrāk – pārtraukt zīdīšanu, ievērot diētu –, tomēr vienmēr secināju, ka kopt sevi varu jebkurā savā dzīves mirklī, bet ēdināt bērnu ar krūti – tikai šo īso laiku pēc viņa dzimšanas.

Sindijas ieteikumi

  • Aizbraukt pie mammas un tēta, lai samīļo un izārstē ar tējām un mīlestību vien. Palūgt, lai pastāsta stāstus par tevi bērnībā.
  • Ja arī tev ir neparasti skaisti un kupli mati tikai tagad – bērniņa gaidīšanas laikā –, sapucējies un uzņem skaistu foto ar sevi.

Trīs fakti par 25.–28. nedēļu

  • Ap 25. grūtniecības nedēļu bērniņam mammas puncī jau var būt izveidojies noteikts gulēšanas un miega režīms.
  • Mazuļa plaušās attīstās asinsvadi, arī alveolas, kas pēc piedzimšanas piepildīsies ar gaisu. Tomēr, ja bērniņš tagad piedzimtu, viņš vēl nespētu pilnvērtīgi elpot. Mazulim atveras nāsis, un viņš sāk pamazām atvērt actiņas, reaģēt uz gaismu.
  • Laikā starp 24. un 28. nedēļu tev var veikt glikozes testu, lai noteiktu, vai nav grūtnieču diabēts. Šo testu iesaka veikt, ja kādam grūtnieces pirmās pakāpes radiniekam ir cukura diabēts, ja iepriekšējā grūtniecībā bijis diabēts, ja sieviete smēķē, ja ir aizdomas par ļoti lielu mazuli, ja iepriekšējais bērniņš piedzimis ar lielu svaru.

Materiāls publicēts žurnālā MANS MAZAIS 2018. gada maijā

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs