GRŪTNIECES DIENASGRĀMATA. 21.–24. nedēļa

Pieredzes stāsts
2. aprīlis, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
Par sava trešā bērniņa gaidīšanu stāsta Sindija Bergmane (38) no Rīgas, kura ar vīru Mārtiņu Bergmani (39) jau ir vecāki Katei (9 gadi) un Mārtiņam (4 gadi).

Prieka asaras

22. nedēļā pienāk sonogrāfija, un atkal neiztieku bez raudāšanas. Tas pats klusais kabinets, tā pati daktere ar maigo balsi, tā pati spēcīgā sirsniņa pieducina visu telpu. Melnbaltajā televizorā redzu savu bērniņu, viņš ir skaistāks par jebkuru eņģeli, mazais deguntiņš viegli uzrauts, mazās rociņas tausta seju. Bērns izskatās mierīgs, nosvērts, aizņemts savās darīšanās, apgūstot sevi un mani sev apkārt. «Vai jums jau ir puika vai meitene?» daktere jautā. «Man ir abi, man ir brīnišķīga meita un lielisks dēls,» raudot atbildu. Es nemaz neturpinu, zinu, ka daktere pati pajautās un pateiks visu, kas nepieciešams. «Vai gribat zināt bērniņa dzimumu?» viņa jautā. «Jā,» parastās daiļrunības vietā atbildu ar vienu vārdu. Es tikai raudu un raudu, un saprotu, ka, vienalga, vai redzu puisīti vai meitenīti, esmu laimīgākā pasaulē. «Apsveicu, jums būs vēl viens dēls.» Vēl viens dēls.

Neliels pārsteigums

Tā kā esam pieredzējuši gan meitenītes, gan zēna gaidības, mums ar vīru šķita, ka trešais bērniņš būs meitene. Simtiem reižu esmu dzirdējusi cilvēkus sakām, ka viņi būs priecīgi, lai kāds būtu bērniņa dzimums, nekad neesmu šiem vārdiem līdz galam ticējusi. Līdz šim brīdim.

Biju morāli gatavojusies ziņai par meitenīti un ļoti vēlējos meitenīti, visas nezinātniskās pazīmes liecināja, ka gaidu meitenīti, un tomēr ziņa par vēl vienu puisīti mani ļoti iepriecina.

Pirmais zvans, protams, vīram. Ar drebošām rokām un drebošu sirdi zvanu viņam paziņot brīnišķīgos jaunumus. Zinu, cik ļoti viņš gribēja meitu, tomēr arī viņa balsī dzirdu milzīgu prieku. Priecājamies kā divi muļķi, viens vienā pilsētas galā, otrs – otrā, un mums pa vidu, mūsu jaunākais dēls. Jaunumi par mūsu puisīti apšalc ģimenes plašāko loku. Saņemam apsveikumus no saviem vecākiem, īpaši lepni šķiet abi vectētiņi, kuri gaida vēl vienu mazdēlu. Tagad, kad zinām gaidāmā bērniņa dzimumu, mazliet vairāk pārliecības ir rūpējoties arī par praktiskajām lietām – ratiņu krāsa, kombinezonu krāsa. Kauns atzīties, bet piederu pie tiem konservatīvajiem, kas neizvēlētos savam dēlam, piemēram, rozā kombinezonu. Zinu, ka gudri tas nav, tomēr neizvēlētos.

Nelāga slimošana

Ap 23. nedēļu abi lielie bērni saķer vēdervīrusu. Tas nav ilgs, bet nepatīkams, un es ļoti piesargos, lai to nedabūtu, – rūpīgi atdalu traukus un galda piederumus, katram jāizmanto tikai savs dvielis, regulāri mazgāju grīdu ar ūdeni, kam pieliets terpentīns, istabas vēdinu vairākas reizes dienā un uz vannasistabas durvīm pielieku milzu izdruku NOMAZGĀ ROKAS – uzstājīgi laipns atgādinājums ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Ņemot vērā manas regulārās toksikozes, nemaz nav tik viegli nošķirt, vai esmu saķērusi vīrusu vai ne, tomēr mans jau tā izteiktais nespēks kļuvis vēl izteiktāks. Tā nu ir sanācis, ka abās iepriekšējās grūtniecībās es arī saķēru vēdervīrusu un pēc kārtīgas izveseļošanās viss bija labi, tāpēc – nekāda stresa, mierīgi zvanu dakterei, un sarunājam ārstēšanās plānu. Kā nepatīkams blakusefekts pievienojas pamatīgas iesnas, bet arī tas mani neizsit no sliedēm, un es apņēmīgi ķeros pie zāļu tējām, eikaliptu inhalācijām, humeriem un tādā garā. No bērnības atceros, kā mamma mūs aprūpēja, kamēr bijām slimi. Reiz, kad mums ar brāli bija pamatīgas cūciņas, jautāju, vai viņa nebaidās saslimt, un viņa teica, ka mammai, kas rūpējas par saviem bērniem, nekas ļauns nevar notikt, jo viņa dara labu darbu un bez viņas bērnam neiztikt. Tagad es saprotu, ka tie ir tikai vārdi, lai mierinātu bērnu un, visticamāk, arī sevi. Arī mana meita uzdod man līdzīgu jautājumu, jo zina, ka grūtniecei nevajadzētu saslimt, kur nu vēl ar vēdervīrusu, bet es viņai atbildu tieši tāpat kā mana mamma savulaik man. Es ticu, ka arī viņa tā teiks saviem bērniem.

Sindijas ieteikums

Maksimāli rūpēties par savu imunitāti. Izmantojiet visus dabiskos līdzekļus, lai sevi stiprinātu un sargātu, – sākot ar augļiem, dārzeņiem un pastaigām svaigā gaisā, beidzot ar izvairīšanos no saiknes ar slimiem cilvēkiem, ja vien tie nav jūsu bērni.

Trīs fakti par 21.–24. nedēļu

  • No 21. nedēļas bērniņš sācis savu svarīgāko grūtniecības darbiņu – pieņemšanos svarā. Mazā uzacis un plakstiņi ir pilnībā izveidojušies. Plakstiņi gan vēl ir aizvērti, bet acis zem tiem aktīvi darbojas.
  • Sāk attīstīties bērniņa garšas kārpiņas, notiek dzimumorgānu attīstības pēdējie soļi. Bērniņa ķermeņa proporcijas līdzinās jaundzimušā proporcijām, tikai viņš vēl ir ļoti sīciņš.
  • Šis ir piemērots laiks, lai pārbaudītu dzelzs līmeni asinīs.

Materiāls publicēts žurnālā MANS MAZAIS 2018. gada aprīlī

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+