Augam kopā ar Dārtu – 5. mēnesis

2017. gadā publicētajā Mazuļa augšanas seriālā sekojām līdzi, kā aug Sindijas un Guntara Meluškānu meitiņa Dārta, kas savā ģimenē ir piektais bērniņš. Par meitiņas sasniegumiem un attiecībām ar pārējiem ģimenes locekļiem stāstīja mamma Sindija.
Pirmais gads
Sindija Meluškāne
2. novembris, 2018

Drukāt

Saglabāt

Foto: Lauma Kalniņa
Nu jau Dārtai ļoti patīk dzīvoties uz vēdera.

Lai arī minēju, ka Dārta jau iepriekšējā mēnesī dīvānā apvēlās uz vēdera, prieks bija pārsteidzīgs. Tas bija tikai dīvāna slīpās virsmas dēļ. Guļot uz taisnas grīdas, uz punča viņa vēl neveļas un tikai mēneša otrā pusē sāk velties uz sāniem. Saprotu, ka tas nav pamats uztraukumam, tomēr kopā ar ģimenes ārstu nolemjam, ka pienācis laiks parādīties neirologam.

Liekais svars zīdainim

Neirologa vērtējums ir visai skarbs: Dārta vēl neveļas, jo viņai esot liekais svars. Gan neirologs, gan mūsu ģimenes ārste teic, ka tas neesot nekas traks, jo, sākot aktīvāk kustēties, svars izlīdzināsies. Taisnība jau ir – Dārta piedzimstot svēra vairāk nekā četrus kilogramus un katru mēnesi viņas svars pieaudzis aptuveni par kilogramu. Tā nu četros mēnešos Dārta sver gandrīz astoņus kilogramus un nu strauji tuvojas deviņiem kilogramiem. Pazīstu bērnus, kam šāds svars ir gada vecumā. Taču es neuztraucos – vismaz pagaidām. Atceros, ka arī abas vecākās meitas sākumā brangi ņēmās svarā, taču, sākot velties, rāpot un skraidīt, viss mainījās. Galu galā Dārta joprojām ēd tikai manu pienu un ar pienu pārbarot bērnu nevarot!

Ko darām un protam

Kā jau apaļīgs un omulīgs bērns, Dārta ir tik mierīga, ka tad, ja nebūtu arī lielo bērnu, man droši vien būtu garlaicīgi. Tā kā pavisam ir pieci bērni, par garlaicību sūdzēties grūti. Visu laiku jādomā, kādi kuram pulciņi, jāseko līdzi ierakstiem E-klasē, jāatceras, kurš no viņiem šonedēļ ielūgts uz kāda drauga ballīti (draugu dzimšanas dienu dāvanām manā budžeta plānotājā ir īpaša ailīte). Pagaidām Dārta vēl nav sākusi velties, tāpēc varu nolikt viņu istabā vai virtuvē uz grīdas, kur meita mīlīgi dzied un dūdo, bet es tikmēr gatavoju pārējiem vakariņas. Ir tik mīļi, ka, pārnākot no skolas, viņi visi metas samīļot mazo māsiņu. Un joprojām ir aktuāli strīdi, kurš Dārtu bučos pirmais. Ik pa laikam ielieku viņai mutē knupi, taču viņa to spļauj ārā. Labākajā gadījumā paspēlējas ar to kādu brīdi kā ar mantiņu. Viņa prot to ielikt mutē un izņemt. Tāpēc var teikt, ka Dārtai knupis noder, lai attīstītu roku veiklību.

Mazā Dārta saldi aizmigusi āra pastaigā.

Autokrēsliņš mums ir kļuvis par kakājamo krēsliņu: tiklīdz iesēdinu autokrēsliņā, lai kaut kur dotos, dzirdu pazīstamās skaņas, kas liecina – jāvelk nost kombinezons un pārējās drēbes un jādodas mainīt autiņbiksītes. Šā iemesla dēļ cenšos ieplānot izbraukšanu 10 minūtes pirms nepieciešamā laikā. Kādu dienu atkal šķiet, ka deguntiņš ir mazliet ciet, uzreiz iepilinu savu pienu – tas palīdz. No iesnām izdodas izvairīties. Mani arvien vairāk nomāc ārā krītošie mati. Ar tiem ir pilna gulta, vannasistaba un pat akvārijs!

Prāts vai instinkts?

Savā gultiņā Dārta vēl nav pārlaidusi nevienu nakti. Abas joprojām saldi čučam līdz 11. Ir tik saldi gulēt ar tādu mazu mīļumiņu… Šai ziņā jūtos kā aizceļojusi laikā uz saviem pensijas gadiem, kad no rītiem var iztikt bez steigas un stresa. Tomēr, par spīti šai visnotaļ laiskajai dzīvei, vakaros jūtos nogurusi. Dažkārt mani pabiksta vainas izjūta par to, ka dienas pirmo pusi atļaujos dzīvot tik laiski, jo abas ar Dārtu ēdam brokastis krietni pēc tam, kad lielie bērni skolā jau paēduši pusdienas. Kad stāstu to vīram, viņš saka: «Izbaudi! Kamēr viņa vēl pieder tikai tev. Pati zini – drīz sāks staigāt un aizies. Kas zina, vai un cik bērnu mums vēl būs!» Pie šiem vārdiem satrūkstos. Vai tiešām viņš domā, ka mums varētu būt vēl bērni? Un tad sākas. Tagadējā dzīve šķiet tik idilliska, un pie domas par vēl vienu bērniņu atgriežos atkal un atkal. Turklāt pašlaik aktīvi jāsāk domāt par kontracepciju, jo pirmos četrus mēnešus esmu paļāvusies uz biežo barošanu. Dārta mums ir tāds pārsteiguma bērniņš, kuru no nākamās jaunākās māsas šķir astoņi gadi. Vai pēc pieciem sešiem gadiem, kad mūsu vidējiem bērniem būs pusaudžu gadi un viņi no mums un no mājas pamazām attālināsies, Dārta nejutīsies kā vienīgais bērns ģimenē? Ha! Varu iedomāties, kā uz šādām pārdomām reaģētu mana mamma, kura visu laiku, pieminot Dārtu, uzstājīgi uzsver: mans pēdējais mazbērniņš… Bet tās visas, protams, ir tikai šābrīža emocijas, prāts saka citu.

Mēneša prieks Andelemandele.lv un tiešās pirkšanas pulciņš. Priecājos, ka ir iespēja iepirkties, nemokot Dārtu mašīnā un lielveikalos.

Mēneša atklājums Šūpuļdziesmu lietotnes, ko mēdzam izmantot, ja Dārtai uznāk kreņķis automašīnā. Nomierina zibenīgi! 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs