Masaļsku ģimenes audzināšanas gudrības

Ģimene
3. marts, 2010
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

 

Latvijas olimpiskās hokeja izlases vārtsarga Edgara Masaļska ģimenē bērni dzimst olimpiskajā gadā. Vecākais dēls, četrgadīgais Emīls, dzimis Turīnas olimpiādes gadā. Un arī šogad jūlijā Edgars un viņa sieva Ieva gaida mazuli.

 

– Kad dzima Emīls, jūs spēlējāt un dzīvojāt Tatarstanā. Ko jums nozīmē būt latviešiem?

Ieva: – Dzimtenes un piederības izjūta katram ir sirdī. Ir cilvēki, kas agri zina, ka grib dzīvot kaut kur citur. Ir tādi, kas aizbrauc, jo vienkārši nav citu variantu, iedzīvojas un tā arī paliek. Liela daļa domā, ka atgriezīsies. Tomēr neatgriežas. Patriotisma jūtas atkarīgas no audzināšanas. Latvijā kaut ko sasniegt sportā ir tik lielas iespējas, cik ir. Ārzemēs ir vieglāk profesionāli izpausties un nodrošināt sev dzīvi. Taču mums nav bijusi doma pārcelties uz dzīvi kaut kur citur. Mums pašiem nekad nav bijusi doma palikt svešumā. Kad piedzima Emīls, Edgars, tiklīdz varēja, brauca uz Latviju un kārtoja dēla pilsonību.

Edgars: – Lai vai kur es spēlētu, es stipri šaubos, ka mēs varētu aizbraukt pavisam prom no Latvijas.

– Kādas ir sajūtas, pārstāvot Latviju Olimpiskajās spēlēs?

Edgars: – Esmu liels patriots. Olimpiāde katram sportistam ir kaut kas sevišķs. Ir liels gods pārstāvēt sevi, savu ģimeni, savu valsti.

Mēs nebraucam pēc principa piedalīties, mēs braucam parādīt sevi, kaut ko sasniegt, izdarīt vairāk nekā no mums visi gaida. Galvenais parādīt visu to, ko mēs varam.

Ja es nebūtu spēlējis KHL, būtu lielāks satraukums, būtu jābaidās par savu sniegumu. Kad braucu uz iepriekšējām divām olimpiādēm, zināju, ka man nebūs daudz jāspēlē, un īpaši neuztraucos. Tagad kā galvenajam vārtsargam atbildība bija lielāka.

Ieva: – Man ļoti patīk skatīties olimpiādes. Hokeja spēles vienmēr skatos tiešraidē. Ceļos naktī. Patīk skatīties atklāšanas parādi, ir liels saviļņojums, kad gājienā iet Latvijas komanda.

– Vai jūs gribētu, lai arī Emīls kļūst par profesionālu sportistu?

Ieva: – Sporta audzina raksturu, gribasspēku, norūda, māca patstāvību, pastāvēt par sevi – īpaši labi to var apgūt komandu sporta veidos. Treniņos bērni iemācās sadzīvot, darboties komandā, respektēt citus. Šīs prasmes pēc tam noder arī citās dzīves jomās. Mēs abi esam no sportiskām ģimenēm, sports mums ir asinīs. Domāju, ka visi vecāki vēlas, lai bērns kaut ko sasniedz. Daudzi jaunieši salūst un pamet treniņus, kuros ieguldīts laiks un liels darbs. Būsim stingri, neļausim dēlam neiet uz treniņiem tikai tāpēc, ka nāk miegs. Taču centīsimies nedzīvot dzīvi bērna vietā un ļausim izvēlēties pašam.

Teksts: ILZE SALTĀ

Intervija ar Edgaru un Ievu MasaļskiemMana Mazā marta numurā, savukārt par hokeja nodarbībām tavam mazulim, lasi šeit.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+