Ģimenes piedzīvojums Āzijā!

Atpūta
31. oktobris, 2018

Drukāt

Saglabāt

Foto: No personiskā arhiva
"Deviņus mēnešus ilgajā ceļojumā pa Āziju devāmies ar divām rokas bagāžas mugursomām un bez biļetes atpakaļ. Hugo tolaik bija divi gadi. Ceļavējš mūs izpūta cauri Taizemei, Vjetnamai, Malaizijai, Šrilankai, Indonēzijai, Kambodžai, Ķīnai, Filipīnām un Indijai. Veltot vidēji mēnesi katrai valstij, varējām bez steigas iepazīt citas kultūras un tradīcijas," par eksotisko valstu apceļošanu stāsta mamma Sandra, tētis Valds un dēls Hugo.

Vai tiksim galā?

Pirms garā ceļojuma kā ģimene bijām ceļojuši pa Slovēniju, Horvātiju, Apvienoto Karalisti, Lietuvu un tepat pa Latviju. Bet doties prom uz nenoteiktu laiku? Protams, mūs māca bažas! Likās, diez vai spēsim un kā nu būs pamest drošo ligzdiņu. Bet vēlme redzēt pasauli, piepildīt savus sapņus un ļauties sirdsbalsij bija daudz spēcīgāka. Saņēmām arī pārmetumus, ka vazājam bērnu pa džungļiem. Mums gan šķiet, ka bērns nav šķērslis, bet, tieši otrādi, stimuls piepildīt sapņus. Labāk to darīt kopā nekā pēc tam bērnam pārmest, ka viņa dēļ kaut kas nav izdarīts. Mūsuprāt, tas ir mīts, ka līdz ar bērna ienākšanu ģimenē jāatvadās no aizrautīgas ceļošanas. Un ar vārdu ceļošana es nedomāju ekskluzīvu kūrorta atvaļinājumu, bet gan ceļošanu ar mugursomu. Pārvietošanos ar sabiedriskajiem transportiem, pieglaužoties vietējo pleciem; ēšanu mazajos ielu restorāniņos; dzīvošanu vietējos viesu namos; celšanos naktī un gulēšanu lidostās; neskaitāmas stundas garus vilcienu un autobusu pārbraucienus; kalnu serpentīnu ceļus; lietu; džungļu takas ar dēlēm; nogurdinošas gaidīšanas; nebeidzamas kaulēšanās; naktsmītņu meklēšanas; nedrošas laivas un aukstas naktis. Tas viss bija daļa no mūsu ceļojuma! Vai mēs riskējām? Protams. Neviens nevar paredzēt, kas notiks nākamajā mirklī arī pilnīgi drošos apstākļos. Pārvarēt iekšējās bailes ir pirmais solis. Tai pašā laikā, dodoties ilgākā ceļojumā ar bērnu, ir vērts nelolot ilūzijas par laisku un bezrūpīgu atpūtu. Ceļošana ar mazu bērnu neatšķiras no parastas bērna audzināšanas. Divgadnieka krīze no mums nekur neaizbēga! Tāpat kā ikdienā, arī ceļojumā bija pacēlumi un kritumi. Savi kašķi, dusmas, pārdzīvojumi un sajūsma, kas mijās ar priekiem un aizraujošiem notikumiem.

Galamērķa izvēle

Detalizēta ceļojuma plāna mums nebija. Lielāko daļu galamērķu izvēlējāmies nejauši, atkarībā no pieejamām aviobiļetēm, vēlmēm un konkrētajos mēnešos valdošajiem laikapstākļiem. Lai arī centāmies apmeklēt vietas ar spēļlaukumiem un citām bērniem paredzētām izklaidēm, mūsu ceļojuma izvēļu priekšgalā nebija zooloģisko dārzu, atrakciju parku un Disnejlendu. Lielākais piedzīvojums bija pati ikdiena. Mērkaķu bari, ko kopā ar Hugo stundām pētījām, savvaļas ziloņi, milzu bufalo, krāšņi putni, krokodili, krabji, zivis un mājdzīvnieki. Jaunas krāsas, garšas, džungļi, kalni, okeāns – visa apkārtne kļuva par Hugo spēļlaukumu. No kokosriekstu čaulām gatavojām laivas, no koku zariem – makšķeres. Aukliņā iesiets zars kļuva par krokodilu, bet labākā krava, ko pārvadāt spēļu mašīnā, bija avokado. Pētījām krabju alas, bridām vulkāniskajās smiltīs, braucām vērot delfīnu piruetes, kāpām mērkaķu templī sagaidīt saulrietu un peldējāmies zilajās lagūnās. Un tagad, pēc deviņiem mēnešiem ceļā, es noteikti varu teikt, ka lēmums doties Āzijas piedzīvojumā bija labākais mūsu ģimenes dzīvē.

Spilgtākie mirkļi ceļojuma laikā

Taizeme. Pai ciemats, kur Hugo satika savu skotu draudzeni Orlu. Vjetnama. Bac Ha svētdienas tirgus. Tas bija kā aizceļot laikā pirms simts gadiem, kad senči devās uz tuvējo ciemu, lai pārdotu lopus, rokdarbus un laukos izaudzēto. Malaizija. Trīs dienas pavadījām Borneo džungļos, kur iespējams nokļūt tikai ar laivu. Bez tekoša ūdens, bez sakariem ar ārpasauli. Devāmies nakts ekskursijās, meklējot savvaļas orangutanus, čūskas un skorpionus. Šrilanka. Rīta agrumā kāpām laivā Trinkomali ostā, lai dotos vērot savvaļas delfīnu barus.

Indonēzija. Vulkāns Bromo. Cēlāmies trijos naktī, ievīstījām Hugo ergosomā un devāmies augšup kalnos, lai vērotu sauli austam pār vulkānu kompleksu. Lai sasildītos, kopā ar vietējiem sēdējām ap ugunskuru un dzērām karstu tēju. Kambodža. Trīs dienas uz motorollera izbraukājām Angkoras arheoloģisko ansambli, kurā meklējām klusākās, nomaļākās un džungļiem visvairāk aizaugušās vietas. Ķīna. Zhangjiajie dabas parks. Avatāra cienīgi kalni, kas ieved fantāziju pasaulē un pierāda, cik daba ir vienreizīga. Un, protams, vilcieni. Garie pārbraucieni, kuros vienmēr atradīsies kāds spēļu draugs. Filipīnas. Ocam Ocam pludmale. Nomaļākā pludmale, bez tūristiem, kurā nokļuvām ar savu motorolleru. Pāris mājās dzīvo tikai vietējie, bez inte rneta, ar vāju elektrību. Šajā pludmalē ir visskaistākie saulrieti. Indija. Hampi ciemata apkārtne. Vieta, kurā iemīlēties un no kuras negribas doties projām. Senā aura, īpatnējā daba un mierīgā noskaņa ievelk sevī un nelaiž vaļā.

Praktiski ieteikumi pirms ģimenes ceļojuma

  • Pirms došanās ceļā sagaidījām, lai Hugo pilnībā apgūst podiņmācību un var iztikt arī bez ratiem.
  • Krājām naudu. Pirms pametām darbus un devāmies ilgajā ceļā, to darījām aptuveni gadu. Mērķtiecīgi atbrīvojāmies no liekajām mantām un svarīgākās lietas atdevām glabāšanā. Krāšana konkrētam mērķim dod lielāku motivāciju, un tiek izvērtēts tiešām svarīgākais un vajadzīgākais.
  • Nodrošinājāmies ar visām nepieciešamajām vakcīnām, svarīgākajām zālēm, apdrošināšanu un kontaktinformāciju, kur katrā valstī vērsties pēc palīdzības, ja tā ir vajadzīga. Pirms ceļojuma devām Hugo probiotiku kursu, lai organisms vieglāk pieņemtu jauno mikroorganismu vidi.
  • Ņēmām līdzi iespējami maz apģērba, jo visas vasaras drēbes dažādos līmeņos par niecīgu samaksu var nopirkt arī Dienvidāzijas reģionā.

Praktiski ieteikumi ceļojuma laikā

  • Viens no mūsu galvenajiem palīgiem bija ergosoma. Galvenokārt dienās, kad devāmies astoņu un deviņu stundu pārgājienos, braucām ar motorolleru vai diendusas laikā atradāmies ceļā.
  • Tas, ka Āzijā ir tikai ļoti ass ēdiens, ir mīts. Lielākoties ielu ēstuvēs varēja pasūtīt neasu ēdienu, vēlāk pašam pievienojot asās garšvielas, līdz ar to arī bērnam šeit bija, ko ēst. Dienās, kad gribējām izvairīties no ceptajiem un vārītajiem ēdieniem, devāmies uz tirgu un pirkām svaigus dārzeņus un augļus. Neizpalika ikdienas higiēnas ievērošana – roku mazgāšana un dezinficēšana. Lai izvairītos no saindēšanās, ūdeni pirkām pudelēs.
  • Āzijas valstīs bērnu uztver kā zvaigzni. Viesu namu saimnieki veda kaimiņus, lai parādītu mazo ciemiņu, nesa gardumus, deva dāvanas un izpalīdzēja, kur vien nepieciešams. Lielai interesei ir arī mīnusi. Fotografēšana, matu aiztikšana un vaigos kniebšana prasīja lielu pacietību gan Hugo, gan mums.

Bez kā neiztikt, dodoties uz Āziju?

  • Saules aizsargkrēmus ieteicams lietot gan pirms sauļošanās, gan pēc tās. Āzijā tie ir daudz dārgāki un ne vienmēr aizsargā pret UVB (tikai pret UVA). Ja tomēr gadās apdegt, vislabāk palīdz līdzekļi ar pantenolu vai alveju. Attīstītās tūrisma valstīs, kā Taizemē un Indonēzijas salā Bali, tos var brīvi nopirkt, citur tie ir reti un dārgi.
  • Roku dezinfekcijas šķīdums – to ieteicams lietot pastāvīgi.
  • Pretodu līdzekļi. Eksotiskajās zemēs jālieto pretmoskītu līdzekļi ar DEET. Vislabāk šos līdzekļus pirkt uz vietas. Piemēram, Taizemē ir liela iespēja izvēlēties pretodu līdzekļus gan ar DEET, gan dabiskos – ar citronellu. Speciāli Hugo no ASV sūtījām dabisko Badger aizsargkrēmu Antibug balm ar citronellu un rozmarīnu. Ļoti labi krēmi no dabīgajām eļļām un sastāvdaļām.

Interesanti! Vairāk informācijas par Āzijas piedzīvojumu – valstu aprakstus, ceļojuma dienasgrāmatas un praktiskus ieteikumus – var lasīt blogā pasaulesberni.com. Sandra Koka Materiāls publicēts 2017. gada martā

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs