Ceļot kopā – tas ir dzīvesveids

Aiga Zviedre ir blogere (theaiga.blog) un mamma trīs gadus vecajam Rafaelam. Īpašs viņu ģimenē ir tas, ka viņi negaida piedzīvojumus, bet dodas tos meklēt paši. Tā triju gadu laikā Aiga ar draugu Raimondu un dēliņu Rafaelu jau pabijuši 19 pasaules valstīs trijos kontinentos.
Ceļojums uz eksotiskām valstīm
Madara Ozoliņa
25. oktobris, 2018

Drukāt

Saglabāt

Foto: no raksta varones pesoniskā arhīva

Nebaidās no izaicinājumiem

Ceļošana Aigai patikusi vienmēr. Bērnībā bieži baudīti ceļojumi kopā ar ģimeni, bet vēl intensīvākā režīmā tas darīts, kad Aiga sākusi draudzēties ar Raimondu – ceļojumu aģentūras piedzivojumi.lv izveidotāju, ceļojumu organizatoru un rīkotāju. Viņa atceras, ka pirms Rafaela piedzimšanas bijis laiks, kad pāris vairāk bijis ārpus Latvijas nekā Latvijā. Bet, arī piedzimstot dēlam, ceļošanai joprojām ir būtiska nozīme. «Bija laiks, kad piecus mēnešus dzīvojām Sicīlijā. Pēc tam uzreiz devāmies uz Kanāriju salām. Mēs jau bijām sākuši runāt un domāt par to, ka vēlamies bērniņu. Zinājām, ja mazulis pieteiksies drīz, pirmie grūtniecības mēneši būs jāpavada Kanāriju salās. Un tā arī notika.
Mani nebaidīja tas, ka esam tālu prom, jo Kanāriju salas ir pietiekami iecienīta vieta tūristu vidū, lai visi, tostarp ārsti, mācētu sazināties angļu valodā.
Bet liels bija mūsu izbrīns, saprotot, ka tā tomēr nav. Kad pirmajā reizē aizbraucu uz slimnīcu, angliski mani neviens nesaprata. Centos visu izstāstīt zīmju valodā – rādīju, ka esmu stāvoklī, ka man būs vēders. Ārsts saprata, ka nejūtos labi, un aizsūtīja mani uz uzņemšanas nodaļu, kur, par laimi, bija jauns ārsts, kurš mācēja runāt angļu valodā. Izstāstīju viņam visu, kas man nepieciešams, viņš uz lapas spāņu valodā uzrakstīja aprakstu par mani, un ar šo lapu turpmāk gāju pie visiem ārstiem. Kas vēl bija interesanti – mana vecmāte bija vīrietis gados, kurš arī nerunāja angļu valodā,» grūtniecības sākuma piedzīvojumos dalās Aiga. Lai gan ik pa laikam tomēr piezagušās domas, vai, esot tik tālu prom no visa ierastā, grūtniecība noritēs veiksmīgi, Aiga pieņēma situāciju tādu, kāda tā bija. Turklāt ārzemēs iegūtos analīžu rezultātus Aiga sūtījusi ārstiem uz Latviju, lai viņi tos izskaidrotu. Sestajā grūtniecības mēnesī topošā māmiņa atgriezās Latvijā, un dēliņš nāca pasaulē Jūrmalas slimnīcā.

 Aiga ar Rafaelu puncī pludmalē Kanāriju salās.

Turpmāk ceļo trijatā

To, kur būs ģimenes pirmais kopīgais ceļojums, Aiga un Raimonds zināja jau pirms Rafaela piedzimšanas. Raimondam bija jāturpina strādāt un vadīt ceļojumus tūristiem, tādēļ tas viss jau bijis ieplānots. Kad Rafaelam bija trīs mēneši, Aiga ar dēliņu devās uz Floridu. «Toreiz gan šķita, ka stresa līmenis ir uzkāpis līdz debesīm. Būdama jaunā māmiņa, kopā ar zīdainīti, kura vēlmes un vajadzības vēl tikai centos saprast, devos 12 stundu lidojumā ar pārsēšanos. Taču viss bija ļoti veiksmīgi, un arī tagad es visiem stāstu – jo bērniņš ir mazāks, jo vieglāk kaut kur kopā doties. Rafaels visu ceļu vai nu ēda, vai čučēja. Man līdzi bija ergosoma, kas tiek ņemta līdzi visos ceļojumos. Bija plāns Floridā pavadīt vienu nedēļu, taču mūsu reiss atpakaļ streika dēļ tika atcelts un izlēmām, ka paliksim vēl vienu nedēļu,» atceras Aiga. Viņa stāsta, ka, dodoties ceļojumos, nekad nav izjutusi negatīvu attieksmi no citu pasažieru puses: «Vienmēr esmu saņēmusi atbalstu un palīdzību. Piemēram, personāls man lidmašīnā piedāvāja tādu kā bērnu gultiņu, kurā bērniņu var ielikt, lai viņš tur dzīvojas vai paguļ. Iepriekš par šādu iespēju nebiju dzirdējusi. Gultiņas atrodas pie konkrētām sēdvietām, un tās ir iespējams iepriekš pieteikt.» Ceļojot Aiga ņem līdzi saliekamos lietussarga tipa ratus, kas neaizņem daudz vietas. Ar tiem viņa dodas līdz lidmašīnai, kur rati tiek nodoti, bet pēc lidmašīnas nolaišanās atkal iedoti. Rafaels nupat nosvinējis triju gadu dzimšanas dienu un jau pabijis Amerikā, Alpos, Somijā, Gruzijā, Igaunijā, vairākās Āzijas valstīs, arī Āfrikā. «Uz Taizemi var doties ar tūristu vīzu, kas tiek izsniegta vien uz divām nedēļām, līdz ar to mums regulāri bija jāizbrauc uz blakus valstīm, lai vīzu atjaunotu. Kopumā Āzijā mēs pavadījām piecus mēnešus. Tur ir samērā zemas dzīvošanas izmaksas, līdz ar to tur dzīvot pusgadu ir daudz izdevīgāk, nekā Latvijā īrēt mājokli un maksāt komunālos maksājumus.»

 Rafaels ar draugiem Zanzibārā Āfrikā.

Katrs brauciens kaut ko iemāca

Nenoliedzami, ka, dodoties ceļojumos, neiztiek bez dažādiem misēkļiem un negadījumiem. Kāds pārdzīvojums Aigai palicis atmiņā visspilgtāk: «Tas notika Bangkokā. Raimonds bija devies prom uz citu valsti kopā ar tūristu grupu. Mēs ar Rafaelu palikām viesnīcā. Dienu pavadījām ārā pie baseina. Protams, laiks bija karsts, bet dēlam bija gan cepure galvā, gan arī ik pa laikam gājām ūdenī atvēsināties. Tomēr tas viss nepasargāja mūs no līdz šim lielākā izbīļa. Kad bijām devušies uz viesnīcas numuriņu, redzēju, ka Rafaels kļūst pavisam vājš, slābans, viņam sākās krampju lēkme. Nesapratu, kas notiek, biju pārbijusies. Mūs aizveda uz slimnīcu. Tur ārsts skaidroja, ka Rafaelam no rīta, visticamāk, ir bijusi temperatūra, kuru neesmu pamanījusi. Tad mēs izgājām ārā, kur ir ļoti karsts, un no tā, ka viņš bija karsts arī no iekšpuses, radusies šī krampju lēkme. Nakti pavadījām slimnīcā.»
Šī pieredze Aigai ļāvusi saprast to, cik svarīga ir ceļojumu apdrošināšana, jo par šo nakti slimnīcā viņa samaksājusi 700 eiro.

 Aiga ar Rafaelu Bangkokas metro.

  Protams, no visa pasargāt sevi nav iespējams, bet liela nozīme ir tam, kā sevi noskaņo pirms katra ceļojuma: «Garie lidojumi nogurdina ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos. Lai izklaidētu bērnu, jābūt gana radošam. Kādu laiku pirms došanās ceļā mājās izspēlējam situācijas, kādas ir lidmašīnā, – saliekam krēslus tā, kā tie stāv lidmašīnās, sasēdinām zvēriņus, sēžam paši, tēlojam, ka piesprādzējamies. To darām tādēļ, ka Rafaelam piesprādzēšanās nepatīk. Tāpat es viņam rādu lidmašīnu bildes un stāstu, kurp dosimies, ko darīsim. Doties ceļojumos ar maziem bērniem – tā noteikti nav atpūta, bet tik un tā sniedz patīkamas emocijas un atmiņas, un tas ir tā vērts.» Aiga arī stāsta, ko ceļošana iemācījusi Rafaelam: «Mēs esam ģimene, kam patīk būt kopā, vienalga, kur tas būtu. Pēc katra ceļojuma redzu arī to, kā mainās un attīstības ziņā progresē mans dēls. Viņš ir kļuvis daudz drošāks, komunikablāks, pat uz podiņa sāka iet ceļojuma laikā!»

Sagatavoties un pielāgoties

«Patiesībā līdzi paņemto lietu daudzums nemainās, ja dodies ceļā uz divām nedēļām vai pieciem mēnešiem. No rotaļlietām ņemam līdzi tikai tik daudz, lai bērnam lidmašīnā būtu, ko darīt. Citus liekus smagumus neņemam, jo zinām, ka, ierodoties galamērķī, varēsim dēlam nopirkt kaut ko interesantu. Tas pats attiecas arī uz autiņbiksītēm. Visur ir veikali, un zinām, ka visu var iegādāties arī citur, tāpēc nevajag sevi apgrūtināt ar liekām mantām.»

 Vizināšanās ar tuktuku Bangkokā.

Aiga, Raimonds un Rafaels ātri pielāgojas jaunām situācijām un nebaidās izmēģināt ko jaunu. Tas attiecas arī uz ēdieniem. «Rafaels bieži ir pārticis no vietējiem augļiem. Mēs speciāli nemeklējam kafejnīcas, kur būtu īpašas bērnu ēdienkartes. Pasūtot sev ēdienu, skatos, vai Rafaelam arī garšotu. Ja esam eksotiskās valstīs, kur cieņā ir asi ēdieni, tad gan pajautāju viesmīlim, vai ir iespēja pagatavot maltīti, kas nebūtu tik asa.»
Aiga ir pārliecināta, ka bērni pie visa jaunā pierod ļoti ātri, tādēļ ir domājusi par to, ka Rafaels arī bērnudārza gaitās varētu doties jebkurā pasaules valstī.
«Rafaels pašlaik apmeklē bērnudārzu Latvijā. Pielāgošanās jaunajam ritmam sākumā nebija viegla, bet nu dēliņš dodas uz bērnudārzu ar prieku. Zinu, ka ceļošana arī turpmāk būs mūsu ikdiena, tāpēc esmu interesējusies par world school ideju – tas nozīmē, ka tad, kad ilgāku laiku dzīvojam citā valstī, Rafaels varētu apmeklēt vietējo bērnudārzu. Izglītības sistēma katrā valstī ir citāda. Bērns tādējādi to sapratīs, apgūs valodas un redzēs, cik dažādi esam, – tas ir neatsverams ieguvums!» Aiga ir pārliecināta, ka mājas var būt jebkur, ja vien ģimene ir kopā.

 Rafaels lidmašīnā ceļā uz Bali.

Kā nodarbināt bērnu garos pārbraucienos

  • Lidmašīnā vienmēr maksimāli izmantojam visu pieejamo brīvo telpu. Esam skraidījuši pa lidmašīnas eju, ripinājuši bumbiņu. Tas, manuprāt, citus pasažierus traucē mazāk nekā bērna raudāšana;
  • Ja bērniņš ir pavisam mazs, pirms lidojuma iesaku pieteikt speciālo gultiņu, kurā bērniņam ir ērti gan gulēt, gan spēlēties.
  •  Dodoties garos braucienos ar automašīnu, ļoti bieži dziedam. Tas ir jautri visiem.
  •  Var sagatavot kādu pavisam jaunu un bērnam vēl neredzētu mantiņu, žurnālu vai grāmatu.
  • Iesaku sagatavot veselīgus našķus, ar ko cienāties gan lidojumu laikā, gan braucienos ar auto.
  • Mums vienmēr līdzi ir arī planšete ar multfilmām. Šo Rafaelam dodam tad, kad viss cits jau ir izmēģināts.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs