Adopcijas noslēpums: kas un ko drīkst uzzināt?

Adopcija
Lolita Lūse
10. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Adopcijas gaitā parasti iesaistītas vairākas puses: bērna bioloģiskie vecāki, bērns un viņa jaunie vecāki jeb adoptētāji. Kādas ir tiesības uzzināt vienam par otru adopcijas procesā un arī vēlāk. Konsultē Jana Sīpola, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referente

Kā notiek adopcija?

Bērnu adoptēt var gan laulātie kopīgi vai viens cilvēks, ja viņš nav laulājies. Cilvēkam, kurš vēlas bērniņu, jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par bērnu. Laulātajam pārim vai cilvēkam, kas vēlas adoptēt bērnu, jāvēršas bāriņtiesā ar pieteikumu, kurā jānorāda sava motivācija, reliģiskā pārliecība, etniskā piederība un saziņas valoda, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums.

Pēc pieteikuma saņemšanas bāriņtiesa ne ilgāk kā sešus mēnešus izpēta adoptētāja ģimeni – novērtē savstarpējās attiecības ģimenē, spēju izaudzināt bērnu, noskaidro visu nedalītā saimniecībā dzīvojošo cilvēku viedokli par bērna adopciju.

Tāpat bāriņtiesa noskaidro ģimenes dzīves apstākļus, vērtē materiālo stāvokli, veselības stāvokli, pieprasa informāciju par cilvēka iespējamām sodāmībām, nosūta pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību adopcijai. Bāriņtiesa arī nosūta cilvēku apgūt īpašu adoptētāja mācību programmu.

Pēc ģimenes izpētes bāriņtiesa nozīmē sēdi, kurā izskata jautājumu par cilvēka atzīšanu par adoptētāju. Šis statuss dod tiesības saņemt Labklājības ministrijas informāciju par adoptējamiem bērniem. Pēc tam, kad adoptētājs ir iepazinies ar bērnu un pirms adopcijas apstiprināšanas bērns atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā, bāriņtiesa lemj par adopcijas atbilstību bērna interesēm. Adopciju apstiprina tiesa.

Ko adoptētājs un adoptējamā bērna vecāki uzzina viens par otru?

Adoptētājiem ir pieejama informācija par adoptējamā bērna vecākiem, savukārt bioloģiskajiem vecākiem netiek sniegta nekāda informācija par adoptētājiem. Uz tiesu, kurā izskata adopcijas lietu, bioloģiskos vecākus aicina tikai izņēmuma gadījumos.

Tomēr šādos gadījumos bioloģiskie vecāki un adoptētāji tiesas zālē nesatiekas, jo saskaņā ar adoptētāja lūgumu tiesa nodrošina, lai bērna bioloģiskie vecāki neuzzinātu, kas ir adoptētājs. Ja tas nav iespējams, adoptējamā vecākus noklausās atsevišķā tiesas sēdē, turklāt sēdes, kurās tiek izlemti šie jautājumi, vienmēr ir slēgtas.

Vai adoptētajam bērnam drīkst mainīt personas datus?

Adoptētājs var lūgt tiesu bērnam piešķirt vai pievienot savu uzvārdu, izņemot gadījumus, kad bērnam vai viņa adoptējamam jau ir dubults uzvārds. Pēc adoptētāju lūguma tiesa var atļaut mainīt arī bērna personas kodu. Aizliegts mainīt viņa dzimšanas datus – dzimšanas dienu, mēnesi un gadu.

Ja bērna vārds neatbilst adoptētāja tautībai vai ir grūti izrunājams, ļauts mainīt arī vārdu vai tam pievienot otru vārdu, izņemot gadījumus, kad adoptējamam jau ir dubults vārds.

Kā bērna dzimšanas apliecībā tiek ierakstīti jaunie vecāki?

Kad tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu stājies spēkā, var papildināt dzimšanas reģistru. Tajā bioloģisko vecāku vietā ieraksta ziņas par adoptētājiem, dzēšot ziņas par bērna bioloģiskajiem vecākiem. Pēc tam adoptētājiem izsniedz jaunu bērna dzimšanas apliecību, kur kā vecāki ir ierakstīti viņi.

Ziņas par bioloģiskajiem vecākiem no dzimšanas reģistra tiek dzēstas arī tad, ja bērnu adoptējuši nevis laulātie, bet viens cilvēks, piemēram, tikai sieviete. Praksē var būt arī gadījumi, kad pēc adoptētāju pamatota lūguma tiesa var atļaut adoptētājus neierakstīt adoptētā dzimšanas reģistrā kā vecākus.

Savukārt cilvēkiem, kuru bērns tiek adoptēts, kopš adopcijas brīža vairs neparādās ziņas, ka viņiem ir piedzimis un bijis reģistrēts bērns. 

Vai bioloģiskie vecāki var uzzināt, kas adoptējis bērnu?

Pēc adopcijas apstiprināšanas bērna bioloģiskos vecākus valsts neinformē par to, kas ir jaunie bērna vecāki, bet tikai paziņo, ka attiecīgajā dzimšanas reģistrā anulēts ieraksts par bērna vecākiem.

Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. Tādējādi arī vēlāk – ne pēc mēneša, ne gada vai desmit gadiem – adoptētā bērna bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem vai citiem cilvēkiem nekādas ziņas par bērnu netiek sniegtas.

Kas ir jaunie vecāki; kā tagad sauc bērnu gadījumos, ja viņa vārds vai uzvārds mainīts, – šādu informāciju ne bērna bioloģiskie vecāki, ne vecvecāki, ne brāļi un māsas saņemt nevar. Vienīgā pieļaujamā informācija, kuru iespējams saņemt, ir tas, ka bērns ir adoptēts.

Kā adoptētais var uzzināt, ka viņa vecāki nav bioloģiskie vecāki?

Neviens likums neparedz konkrētu kārtību, vai un kā bērnam jāsniedz informācija par to, ka viņš ir adoptēts. Adoptētāji ir tie, kuriem ir izvēles tiesības – atklāt vai slēpt adopcijas faktu, un, ja atklāt, tad, kādā vecumā.

Civillikumā teikts, ka bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas. Tomēr, lai cik rūpīgi adopcijas noslēpumu sargā valsts, praksē iespējami gadījumi, kad to atklāj kāds cits. Speciālisti adoptētājiem iesaka, cik agri vien iespējams, atrast veidu un laiku, kā bērnam skaidrot adopcijas faktu, jo tas bērnam mazina krīzes rašanās iespēju starp bērnu un viņa jaunajiem vecākiem.

  • Vai kāds cits bērnam drīkst atklāt to, ka viņš ir adoptēts?

 Ja adoptētāji nav bērnam atklājuši adopcijas faktu, tad nevienam citam nav tiesību šo noslēpumu atklāt.

  • Vai par adopcijas noslēpuma atklāšanu pienākas sods?

Krimināllikums paredz, ka par adopcijas noslēpuma izpaušanu pret adoptētāja gribu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Vai un kā adoptētais var atrast savus bioloģiskos vecākus?

Papildinot dzimšanas reģistra ierakstus un izsniedzot bērnam jaunu dzimšanas apliecību, ziņas par bērna bioloģiskajiem vecākiem netiek iznīcinātas – valsts tās turpina glabāt, stingri nosakot ierobežojumus, kas, kad un kā ar šīm ziņām var iepazīties. 

Līdz adoptēta bērna pilngadībai tiesības iepazīties ar viņa dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir tikai adoptētājam vai bērna likumiskajam pārstāvim. Savukārt tad, kad bērns sasniedzis pilngadību, tikai viņš pats drīkst iepazīties ar savu dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, saņemt izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju. Adoptētā dzimšanas reģistra ieraksti ir pieejami dzimtsarakstu nodaļā, kur ir izdota bērna dzimšanas apliecība, kā arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļā (adrese: Rīga, Aleksandra Čaka iela 38a, LV-1011, tālr. 67226222, e-pasts dzimts.dep@tm.gov.lv)

Ja bērns ir sasniedzis pilngadību un grib iegūt informāciju par adopcijas apstākļiem un saviem bioloģiskajiem vecākiem, tad viņam likumā noteiktā kārtībā ziņas sniegs attiecīgā bāriņtiesa vai Valsts arhīvs. Iedzīvotāju reģistra informāciju par citu personu (bioloģisko vecāku, radinieku) var saņemt, rakstot motivētu iesniegumu. Pieprasījumu var iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – pārvalde), Iedzīvotāju reģistra nodaļā (adrese: Rīga, Čiekurkalna 1. līnija 1, k-3, LV-1026, tālr. 8300, e-pasts pmlp@pmlp. gov.lv).

Gadījumos, kad pārvaldei nav tiesiska pamata no Iedzīvotāju reģistra sniegt ziņas par citu cilvēku, ar tās palīdzību iespējams sazināties ar meklējamo radinieku, kura adrese nav zināma, – šim cilvēkam iestāde pārsūta pieprasītāja sagatavotu vēstuli. Cilvēkam, saņemot šo vēstuli vai ziņu, ka viņu meklē, ir tiesības atsaukties uz pieprasītāja aicinājumu sazināties vai tomēr ne.

  • Vai adoptētais var iegūt ziņas arī par saviem brāļiem un māsām?

Tieši ar tādām pašām metodēm kā sazināties ar bioloģiskajiem radiniekiem, pilngadīgs adoptētais var iegūt ziņas arī par saviem brāļiem un māsām.

Vai adopciju var pārtraukt?

Līdz adoptētā bērna pilngadībai prasīt atcelt adopciju nevar ne adoptētais bērns, ne viņa adoptētāji. Pēc adopcijas apstiprināšanas adoptētājs iegūst aizgādības tiesības – vecāka tiesības un pienākumus rūpēties par bērnu. Ja tiek konstatēti pārkāpumi bērna aprūpē, ja vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai vecāka vainas dēļ bērns atrodas veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos, bāriņtiesa var lemt par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam. Ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību atņemšanu, par ko lemj tiesa. 

Kad adoptētais bērns ir sasniedzis pilngadību, adopcijas atcelšana ir iespējama.

Adopciju var atcelt tiesa, bet tikai tad, ja pilngadīgais adoptētais ar savu adoptētāju vienojas par adopcijas atcelšanu. Izņēmuma gadījumā pilngadīgais adoptētais tiesai var lūgt adopcijas atcelšanu arī tad, ja adoptētājs tam nepiekrīt. Tomēr šādā gadījumā jāpierāda, ka adopcija nav bijusi viņa interesēs un starp viņu un adoptētāju nav izveidojušās bērna un vecāku attiecības.

Adopcijas statistika

  • 2019. gada 1. septembrī adopcijas reģistrā bija ziņas par 1179 adoptējamiem bērniem (starp viņiem ir arī bērni, kuri nevēlas, lai viņus adoptē).
  • 797 bērni ir vecumā no 10 līdz 18 gadiem.
  • Adoptētāji Latvijā šobrīd ir jāmeklē 402 bērniem (lielākajai daļai no šiem bērniem ir grūtības atrast adoptētājus, ņemot vērā bērnu vecumu, veselības stāvokli, kā arī vienlaikus adoptējamo bērnu skaitu – brāļi/māsas).
  •  

    2014.

    2015.

    2016.

    2017.

    2018.

    2019. gada 1.septembrī

    Kopā Latvijā

    122

    132

    127

    127

    102

    68

    no audžuģimenēm

    39

    39

    54

    56

    54

    35

    no aizbildņiem

    33

    33

    29

    42

    38

    25

    no aprūpes iestādēm

    50

    60

    44

    29

    10

    8

    Kopā uz ārzemēm

    178

    135

    119

    69

    50

    29

    no audžuģimenēm

    74

    68

    49

    40

    32

    5

    no aizbildņiem

    0

    0

    0

    1

    0

    0

    no aprūpes iestādēm

    104

    67

    70

    28

    18

    24

 

Pieredze

Zane Bārbale, adoptējusi četras māsiņas: Meitenes saka: man ir divas mammas!

«Kad mācījos adoptētāju kursos, dzirdēju kādas sievietes nelāgo pieredzi – viņa tikai 16 gadu vecumā uzzinājusi, ka ir adoptēta. Sieviete teica: tobrīd šķitis, ka visa pasaule nostājas pret viņu – kā tā var būt, ka tikai 16 gadu vecumā viņa uzzina, ka mamma nav mamma! Ņemot vērā šo pieredzi, skaidri zināju, ka es, adoptējot bērnus, viņiem iespējami ātri izstāstīšu, kas un kā noticis.

Atceros pirmo sarunu ar meitenēm, kad viņām bija trīs četri gadi. Stāstīju, ka viņu mamma bija slima, tāpēc nevarēja par meitiņām parūpēties, tādēļ šo rūpi uzņēmos es. Sapratu, ka mazajām ir grūti saprast – viņas pārdzīvoja, bēdājoties, ka slima ir audžumamma, pie kuras viņas dzīvoja pirms adopcijas. Bērniem bija grūti saprast, ka pirms audžumammas viņām bija vēl viena mamma un tikai tagad – es. Nu, kad meitenes paaugušās, viņas saprot daudz vairāk: gan par patiesajiem iemesliem, kāpēc viņas nav kopā ar savu mammu, gan visu citu.

Interese par saviem vecākiem ir ļoti dabiska, tāpēc ar bērniem ir jārunā uzreiz, tikko viņi jautā, un jāatbild tā, lai viņi saprot. 

Pēdējā laikā neesmu satikusi nevienu adoptētāju, kas gatavotos slēpt no saviem bērniem adopcijas faktu. Tas vairs nav nekāds tabu! Padomju laikos – jā, tad gan vārds adopcija bija gandrīz slepens un par to neviens atklāti nerunāja. Mūsdienās uzskati ir mainījušies – tagad adopcijas faktu slēpj daudz retāk.

Esmu ļoti pateicīga sievietei, kas dzemdēja manas meitiņas – ja ne viņas, man nebūtu tik foršu bērnu. Un man tiešām nav bail, ka meitas mani mīlēs mazāk tikai tāpēc, ka neesmu viņu bioloģiskā mamma! Bērni meitenēm skolā ir teikuši: bet tā nav tava mamma! Viņas atcērt: ir gan! Vai pat saka: bet man ir divas mammas!»

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs