Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Mūsu ģimenē aug trīs dažādu vecumu bērni, kam ir atšķirīgas vajadzības ekrānu izmantošanai. Laika gaitā mūsu ģimenes ekrānu tradīcijas ir mainījušās un tikušas pielāgotas, bet ir principi, kurus cenšamies ievērot, un secinājumi, kurus esam izdarījuši.
Pirmsskolas vecumā viedierīce ir tikai izklaide, skolas vecumā – saziņas līdzeklis, kas nedaudz ir vajadzīgs skolas darbu izpildei, bet nevienā vecumposmā tā nav pamatvajadzība emociju stabilizēšanai, uzmanības novēršanai vai bērna nodarbināšanai.
Un te atbildība ir tikai mūsu, vecāku, rokās. Atzīstam, nav viegli neizvēlēties vieglāko ceļu, bet izdomāt un piedāvāt alternatīvas, lai ātri mazinātu bērna kreņķi, noteiktā brīdī nodrošinātu klusumu vai lai netraucēti padarītu savus darbus. Un, protams, ir reizes, kad arī mūsu ģimenē šajās situācijās nāk talkā viedierīces, bet strādājam pie tā, lai tie būtu izņēmumi.
Jāatzīst, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir skolas vecums, kad parādās laiks pašam organizēt savas lietas un izklaides.
Te, mūsuprāt, liela loma ir klases audzinātājam, kurš var vienoties ar bērniem par viedierīču izmantošanas noteikumiem skolas laikā. Pārējais laiks ir vecāku un bērna atbildība. Skaidrs, ka mūsdienās turēt skolēnu ārpus virtuālās pasaules nav iespējams un, mūsuprāt, nav arī vajadzīgs, jo tā ir kļuvusi par būtisku socializēšanās daļu. Un te nu sākas grūtākais – atrast optimālo laiku, saturu un formu virtuālās pasaules klātbūtnei.
Līdzsvara uzturēšanai talkā nāk skaidri saprotami un izpildāmi noteikumi, ko esam izstrādājuši kopā ar bērniem, un vienošanās par to neievērošanas sekām.
Piemēram, viedierīču izmantošanas noteikto laika limitu ļaujam ievērot pašiem bērniem. Viņi zina, ka tad, ja mēģinās pārkāpt laika ierobežojumu, nākamajā reizē šī izklaide nebūs pieejama. Turklāt esam arī ļāvuši uz savas ādas izjust un saprast, kas notiek, kad ekrānu bijis par daudz, – emocijas iet pa gaisu, ir grūti koncentrēties, nekas cits neinteresē.
Protams, arī mums ir izņēmumu reizes, piemēram, garākos lidojumos. Tāpat vecāku prombūtnes laikā reizēm palutina omes, ļaujot paskatīties kādu multeni vai video. Ņemot vērā bērnu atšķirīgo vecumu un vidi, kurā norit viņu ikdiena, viedierīču izmantošanai ir atšķirīgi nosacījumi. Mums un Emīlam telefonos ir uzstādīta bezmaksas lietotne Google Family Link, kas ļauj ierobežot telefona izmantošanas laiku. Atbloķēts ekrāns Emīlam dienas laikā var būt pusotras stundas, ietverot visu – saraksti ar vecākiem, draugiem, E-klases lietošanu, spēļu spēlēšanu un video skatīšanos. Ja laiku pārsniedz, telefonu nav iespējams atbloķēt, taču ir iespējams veikt un saņemt zvanus. Lietotne arī ļauj sekot līdzi telefona atrašanās vietai, kā arī tam, cik ilgi kurā lietotnē pavadīts laiks.
Esam iestatījuši arī laiku, kad telefons nobloķējas, kas mūsu gadījumā ir no plkst. 21.00 līdz 7.00. Tāpat Family Link palīdz kontrolēt, ko bērns dara savā telefonā.
Piemēram, ik reizi, kad tiek lejupielādēta kāda lietotne, mēs saņemam ziņu e-pastā. Ja tiek instalēta vecumam neatbilstoša spēle, mums ir iespēja izvērtēt, ļaut to instalēt vai ne. Pievēršam uzmanību Emīla WhatsApp sarakstēm, kā arī esam izstāstījuši sociālo tīklu lietošanas nosacījumus un izskaidrojuši, ka tie nav viņa vecumam atbilstoši.
Hugo šobrīd acīmredzot pietiek paskatīties, kā brālis telefonā spēlē spēlītes vai skatās video. Viņš dod priekšroku citām izklaidēm, piemēram, playStation, taču arī tās ir pieejamas tikai tad, kad visi ikdienas pienākumi ir izdarīti un esam vienojušies par to, cik ilgi drīkst spēlēt. Turklāt spēlētas tiek tikai ar mums saskaņotas spēles. Agatei viedierīču izmantošanas laika ierobežojums šobrīd nav aktuāls, bet multeņu skatīšanās jautājumā mēs vienmēr vienojamies par skaitu – viena vai divas. Tas ļauj mazajam cilvēkam pārtraukt ekrāna skatīšanos bez kreņķiem.
Ja bērni skatās TV vai kādu video lielā brāļa telefonā, ik pa brīdim paskatāmies un vajadzības gadījumā pieregulējam šo skatīšanos.
Esam vienojušies, ka netiek skatīti video un spēlētas spēles, kurās ir vardarbība, krimināli vai šausmu elementi.
Mūsu kā vecāku uzdevums ir to kontrolēt, jo reizēm bērni neapzināti tiek līdz šādiem video. Mūsu ģimenē gan noteikumi ir ne tikai bērniem, bet arī mums, vecākiem. Piemēram, esam norunājuši, ka virtuvē pie galda telefoni netiek izmantoti nekādam nolūkam. Bez vajadzības cenšamies tos arī nebakstīt. Un, protams, jebkurā brīdī, kad komunicējam ar bērniem (un ar trim bērniem šie brīži ir gandrīz visu laiku), acu skatiens telefonā nedrīkst būt. Tāpat arī vecāku telefoni bērniem nekad nav bijuši pieejami. Tos vienmēr esam pozicionējuši kā tikai un vienīgi ģimenes un darba saziņas rīkus, kuros nav nekādu spēlīšu un citu izklaižu. Bērni to ir pieņēmuši kā negrozāmu patiesību.»
