• Ejam dabā kopā ar bērniem. Praktiski darbiņi un radošas idejas

    Atpūta
    Ērika Bērziņa
    Ērika Bērziņa
    17. aprīlis, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Ieva Andersone
    Ar pavisam vienkāršiem darbiņiem un darbošanos kopā varam mācīt bērniem izprast dabas procesus un fizikas likumus, sajust, ieraudzīt un iepazīt dzīvo dabu un apgūt citas vērtīgas prasmes. Iesaka Linda Brizga-Ļeļa un Arnis Ļeļs, bērnu uzraudzības centra Wild Kids veidotāji, Tīnas un Rūdolfa vecāki.

    Lindu un Arni jau sen esot nodarbinājusi doma, ko darīt šodien, lai mūsu bērni būtu veiksmīgi, cienījami un konkurētspējīgi rītdien jeb mākslīgā intelekta laikmetā. «Ir svarīgi parādīt, ka vecākiem ir jāspēlējas ar bērniem, ka nevajag datorus, plastmasas mantas, multenes, bet ir jāiet ārā, jābūt pie dabas, turklāt jebkādos laikapstākļos. Tas palīdzēs bērniem norūdīties gan fiziski, gan garīgi, lai dzīves laikā viņiem būtu vieglāk pārvarēt dažādas grūtības. Nav noslēpums, ka tehnoloģijas pārņem pasauli, tāpēc esam pārliecināti, ka bērniem ir jāmāca cilvēcība, jāattīsta emocionālā inteliģence, jāinvestē mākslas, mūzikas un sporta apguvē. Bērnos jārada zinātkāre un motivācija mācīties. Bet daba par visu jau ir parūpējusies – tur mēs varam atrast visu, lai bērni apgūtu pamata prasmes, kā arī veicinātu zinātkāri, tāpēc bērniem nav nepieciešama kaudze plastmasas rotaļlietu.» Ar pavisam vienkāršiem darbiņiem un darbošanos kopā varam mācīt bērniem izprast dabas procesus un fizikas likumus, sajust, ieraudzīt un iepazīt dzīvo dabu, attīstīt sīko un lielo motoriku un apgūt citas vērtīgas prasmes.

    Dabas materiālu pētīšana

    Ar lupu var daudz labāk izpētīt, kā tuvumā izskatās lapiņas un ziedi. Palīgā var ņemt pinceti (un trauciņu), lai salasītu smalkākus dabas materiālus vai tuvāk izpētītu, piemēram, kukaiņus. Pētāmo materiālu var uzlikt uz balta auduma, lai labāk izceļas un ir vieglāk izpētīt visas detaļas.

     

    Sasaldējam gabaliņu dabas

    Silikona veidnē vai plastmasas traukā saliek dažādus dabas materiālus (čiekurus, sūnas, lapas, zariņus, akmentiņus utt.), aplej ar ūdeni un liek saldētavā. Kad ledus gabals tiek iznests saulē, kopā var vērot, kā tas lēnām kūst, pieskarties un sajust, cik tas auksts, pētīt ar lupu, skatīties pret sauli un vērot gaismas spēli. Ar bērnu var pārrunāt, kā ūdens pārtop ledū, tā apgūstot fizikas pamatlikumus.

     

    Sējam pupiņas un zirņus

    Lai kaut ko iesētu, vispirms ir jāsagatavo dobe – arī šajā darbiņā var iesaistīt mazo palīgu. Veidojot un rūpējoties par savu dobi dārzā (var arī audzēt puķes un zaļumus mājās uz palodzes!), bērns var vērot auga attīstības dabisko ciklu – kā no sēkliņas izaug zirņi, pupas, puķes utt. Ja bērnam ļauj izvēlēties, kas atradīsies viņa dārziņā un kā tas izskatīsies, tas māca atbildību, darba prieku un attīsta lēmumu pieņemšanas prasmes.

     

     

    Te augšā, te lejā

    Izturīgā auklā iesien palielu koka gabalu vai pagali, auklu pārmet pār koka zaru, izveidojot sviru. Bērns būs pārsteigts, ka varēs pacelt to, ko pats bez sviras palīdzības diez vai spētu izdarīt. Šādi izklaidējošā veidā var apgūst fizikas pamatprasmes. Koka zarā var arī iekarināt visparastāko drēbju pakarināmo, piestiprināt abos galos trauciņus, vienu – vieglāku, otru – smagāku, šādi izprotot smagumu atšķirības.

     

    Viens, divi, trīs

    Izrādās, parastas koka ripas var izmantot aizraujošām rotaļām. Kāpelēšana pa koka ripām attīsta gan fiziskās prasmes un precizitāti, gan saliedēšanas un komandas prasmes (ja uzdevumus veic vairāki bērni kopā). Lēkājot pa ripām, var mācīties skaitīt (arī dažādās valodās), ripas bērni var nokrāsot katru savā krāsā, apgūstot arī krāsu nosaukumus. Ripas var izmantot arī kā krēsliņus mazajiem.

     

    Praktiska darbošanās ar āmuru

    Lai ārā gleznotu uz audekla, tas vispirms ir jānostiprina. To var sanaglot kopā ar tēti – tas ir aizraujoši un attīsta tehniskās iemaņas, praktiskumu, darba tikumu. Īpaši būtiski puikām – laika pavadīšana ar tēti un praktisko iemaņu apgūšana, kas ir svarīgas jebkuram vīrietim.

     

    Gleznošana dabā

    Gleznošana telpās noteikti nav tik aizraujoša kā brīvā dabā, jo var izmantot arī citas maņas: skaņu, smaržu, dažādas tekstūras, veikt precīzus vizuālos novērojumus, tā attīstot radošumu un iztēli. Veidojot gleznu kopīgi, tiek attīstītas arī sadarbības prasmes.

     

    Laba ideja!

    Kas gan var būt foršāks par lēkāšanu pa peļķēm siltā dienā pavasarī vai vasarā! Tas attīsta arī prasmes saprast sava spēka stiprumu – sitot kāju stiprāk, ir lielākas šļakatas; sitot vājāk, šļakatas ir mazākas. Ar bērniem var arī pārrunāt, kam vēl patīk ūdens (vardēm, roņiem, gulbjiem utt.), pastāstīt par dažādiem ūdenstilpju veidiem un mēģināt to vizualizēt (upes, ezeri, jūras). Peļķēs var peldināt papīra kuģīšus un vērot savu atspulgu. Pieneņu ziedēšanas laikā var paņemt pieneņu kātiņu, abus galus ieplēst strēmelītēs un ielikt peļķē, vērojot, kā pieneņu kātiņi sačervelējas.

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē