Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Kas izraisa dusmas?
Mēs katrs piedzimstam ar savu temperamentu jeb atšķirīgu nervu sistēmas darbību, tāpēc mūsu tendence izjust dusmas un reaģēt ar tām lielākā vai mazākā mērā ir bioloģiski noteikta jau piedzimstot. Piemēram, no agra vecuma varam novērot, cik atšķirīgi reaģē dažādi bērni, ja tiem liek beigt rotaļāties un doties gulēt, – viens būs mierīgāks, cits skaļi un aktīvi protestēs, cits padusmosies vien pāris minūšu, bet citam tas būs iemesls gražīgam vakaram. Mēs varam iemācīt mazajam soli pa solim attīstīt spēju regulēt savas emocijas, arī dusmas. Tas nebūt nenozīmē, ka jāmāca dusmas apspiest. Ja bērnam stāstīsim, ka «dusmoties ir slikti», «labi bērni nedusmojas», «man kauns, ka tu dusmojies», mazais ātri vien iemācīsies, ka viņa negatīvās emocijas nav vēlamas, kaut gan patiesībā arī dusmas mums signalizē par nepatīkamu, apdraudošu, aizskarošu situāciju.
Līdzīgi kā lietus mākoņi, dusmas mēdz uzkrāties un sablīvēties – tie krājas, krājas, krājas, līdz pēkšņi nolīst kā milzīga lietusgāze vai negaiss. Tāpat arī dusmas, kas netiek akceptētas un izreaģētas veselīgi, bērniem mēdz izpausties kā nepaklausība, dusmu izvirdumi, izaicinoša uzvedība, agresija vai, gluži pretēji, noslēgšanās sevī vai nomāktība.
Apzināti pievērst bērna uzmanību viņa dusmām varam sākt jau triju četru gadu vecumā, kad mazajam sāk attīstīties spēja iztēloties sevi citu cilvēku vietā, izrādīt empātiju, ja kāds ir sāpināts.
Protams, vēl nevaram gaidīt, ka mazais šajā vecumā spēs tikt galā ar dusmām visās situācijās, taču viņa smadzenes šajā laikā ir tik tālu nobriedušas, lai viņš jau būtu spējīgs aizkavēt kādu savu automātisko rīcību spēcīgā dusmu uzplūdā, piemēram, apvaldīt vēlmi dusmās iesist, mest lietas pa gaisu, uzkliegt kādam, apsaukāties, nokrist zemē vai histēriski raudāt, ja nesaņem kāroto lietu. Tā vietā bērnam ļoti labi var mācīt ievērot uzvedības noteikumus, kam jābūt gana vienkāršiem un mazajam skaidri saprotamiem, kā arī iepriekš norunātiem.
Piecu sešu gadu vecumā bērni jau ir spējīgi niansētāk un labāk runāt par savām izjūtām, atpazīt tās dažādās ikdienas situācijās un nosaukt vārdā, ja tas mazajam ir mācīts. Tomēr jāatceras, ka bērnam, kad tas nonācis spēcīgo emociju varā vai arī izjūt vienlaikus ļoti dažādas emocijas, piemēram, bailes, dusmas, apjukumu, greizsirdību, joprojām vajadzīgs mammas un tēta vai cita pieaugušā atbalsts.
Aizpūt dusmas!
Kad mazais ir dusmu varā, nomierināties palīdzēs dziļā elpošana. Tomēr tā neizdosies, ja pirmoreiz mudināsi bērnu pamēģināt brīdī, kad emocijas sit visaugstāko vilni. Labāk patrenēties mierīgā gaisotnē, piemēram, pūšot sveci. Pamēģiniet stāvēt no sveces arvien tālāk un tālāk – mazajam būs jāievelk dziļāka elpa, lai to nopūstu.
Ieelpo!
Vēl viens veids, kā bērnam iemācīt dziļi ievilkt elpu, – pasmaržot puķes. Var pat sarīkot smaržu degustāciju, salīdzinot vairāku ziedu smaržu. Kura mazajam patīk vislabāk? Kura mammai? Un tētim?
Dusmu sacensības
Ja mājās ir vairāki mazie strīdnieki, sarīkojiet sacensības, kuram dusmas lielākas. Noderēs vējdzirnavas vai putna spalva, kas jāaizpūš pāri galdam. Bet varbūt tas var būt dusmu kuģis no papīra, kas jāaizpūš ūdensbļodas otrajā pusē?
Emociju sendvičs
Dusmas nav vienas – tās rodas, sastopoties vairākām spēcīgām jūtām, ar ko nespējam tikt galā. Ko mazais juta, pirms sadusmojās? Mazi bērni domā ļoti konkrēti, tāpēc palīdzēs taustāmas lietas – pagatavojiet dusmu sendviču! Iespējams, dusmas veido trauksme, aizvainojums, bēdas, vainas izjūta – gluži kā maizīte sastāv no siera, desas, tomātiem, salātu lapas.
Nomierināšanās trauks
Kad bērns sadusmojies tā, ka mēģina nodarīt pāri sev vai citiem, māci viņam īslaicīgi pārslēgt uzmanību uz citu nodarbi jeb paņemt pauzi. Lielāks bērns traukā ar pupām, rīsiem vai graudiem var meklēt burtus, kas veido, piemēram, vārdu miers, bet mazāks bērns – tik pērļu, cik viņam gadu.
Dusmu viesulis
Parādi bērnam, kas īsti ir dusmas, pavisam uzskatāmi. Pagatavo dusmu viesuli pudelē – sajauc ūdeni ar trauku mazgāšanas līdzekli un nedaudz pārtikas krāsvielas, sakrati, un, lūk, tādas ir dusmas – kā viesulis, kas sakuļ ūdeni putās!
Cik lielas ir tavas dusmas?
Runāt par dusmām būs vieglāk, ja palīdzēsi mazajam apzināties, cik spēcīgas ir viņa dusmas, un te palīdzēs dusmu izmērīšana. Šoreiz mērījām, cik soļu garas ir dusmas.
Lai dusmas lido prom!
Salokiet papīra lidmašīnu, uzzīmējiet uz tās, par ko mazais sadusmojās, un aizlidiniet. Tiesa, varbūt vajadzēs vairākas lidmašīnas, bet… tad arī dusmas būs prom.
