Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
5
-
4
-
0
-
12
-
0
-
3
-
1
-
Emocionālie faktori, kas ietekmē sāpju uztveri
- Attieksme. Ļoti daudz ko nosaka pašas sievietes uzskati par dzemdībām – viņa uz tām iet kā uz mocībām vai uzskata šo pieredzi par neatkārtojamu un spēcinošu, pat ja tā atnes ķermeniskas sāpes. Šo stāvokli ietekmē gan darbības, kas veiktas sagatavošanās posmā, gan visa sievietes līdzšinējā dzīve – prāta stāvoklis, domas, kas tajā rosās, audzināšana, dzīves laikā uzkrātā informācija, atzīst vecmāte Līga Kalniņa, vienlaikus iesakot gatavoties dzemdībām ar domu, ka tas IR sāpīgs process. Ir svarīgi laikus iepazīt sevi un domāt par to, kas dzemdībās var palīdzēt atslābināties, kā arī par to, kādi ir pieejamie resursi emocionāli un fiziski grūtos brīžos.
- Kultūra, informatīvais fons. Pirms dzemdībām ir vērts izvēdināt galvu un nokratīt nost to, kas apziņā par dzemdībām nosēdies no senākiem laikiem – no mammas, vecmāmiņu, citu sieviešu stāstiem. Bieži vien tiem ir negatīva emocionālā nokrāsa, kam nav nekādas saistības ne ar mūsdienu medicīniskās aprūpes kvalitāti, ne konkrētās sievietes dzīvi un veselību. Dzemdības nav arī tādas, kā to rāda mākslas filmās un realitātes šovos. Lai būtu efektīgi, dzemdības tur attēlo ātri, ekstrēmi un skaļi. Tā kā mūsdienās sievietes visdrīzāk iepriekš nav piedalījušās citu sieviešu dzemdībās, kritiski jāizvērtē masu mediju neviļus atstātais priekšstats apziņā. Lai neietekmētos no negatīvas un nepatiesas informācijas, vecmāte Līga iesaka izvēlēties individuālu aprūpi gan sagatavošanās posmā, gan pašās dzemdībās – dūlu, ārstu vai vecmāti. Galvenais mērķis atbalsta personai šajā gadījumā – radīt sievietei drošības izjūtu un ticību sev un saviem spēkiem, tad arī dzemdībās būs vieglāk ļauties nezināmajam, pārslēgties, ja kaut kas nenorit saskaņā ar ideālo plānu, un kopumā baudīt šo procesu kā brīnumainu un vienreizīgu dzīves notikumu.
- Traumatiska pieredze. Dzemdības ir spēcīgs emocionāls un ķermenisks notikums, kas var izcelt senu vai aktualizēt ne tik senu traumatisku intīmo pieredzi. Svarīgākais ir nevis pats pagātnes notikums, bet sievietes subjektīvais pārdzīvojums, kas ar to saistās. Tā var būt gan piedzīvota seksuāla vardarbība, gan neveiksmīgs, paviršs ginekologa pirmais apmeklējums, gan traumatiskas iepriekšējās dzemdības u. c. Nepārstrādāta trauma var radīt situāciju, kad senā pieredze izlec ārā spēcīgas pretestības formā – dzemdību process iestrēgst, sāpes palielinās, sievietei ir grūtības nodalīt pagātni no tagadnes. Vislabāk traumu pārstrādāt jau pirms grūtniecības iestāšanās, jo grūtniecības laikā dziļa psihoterapija nav vēlama. Ja tas vairs nav iespējams, noteikti vajadzētu pirms dzemdībām runāt par notikušo ar savu atbalsta personu, tai skaitā vienoties par rīcības plānu, lai dzemdībās nosargātu sievietes privāto telpu un intimitāti un spētu atšķirt pašreiz notiekošo no pagātnes atmiņām.
- Nedroša vide. Nezināmās vietās ikviens jūtas nedroši. Pastiprināti izstrādājas hormons adrenalīns, kas iedarbojas pretēji tam, kas ir vajadzīgs dzemdību vēršanās fāzē. Tādēļ ir labi pirms gaidāmā notikuma iepazīties ar izvēlēto dzemdību vietu, kā arī iztaujāt par kārtību tajā (uzņemšana, garderobe, istabiņas, dokumenti u. tml.)
- Atbalsta personas trūkums. Sievietes spriedzi dzemdībās būtiski var paaugstināt atbalsta personas trūkums. Kad vienai pašai jātiek galā ne tikai ar dzemdību procesu, bet arī dažādām blakus nodarbēm – dokumentu kārtošanu, tualetes apmeklējumu, ēdiena sameklēšanu, ūdens sagādi u. c. –, atliek mazāk iespēju brīvi ļauties procesam.
- Vēlme kontrolēt. Dzemdībām var un vajag gatavoties, tomēr visu ietekmēt nevar. Būs arī apstākļi un norises, kas paliks ārpus dzemdētājas kontroles – katras dzemdības ir unikālas un iepriekš neparedzamas. Vēlme kontrolēt rada spriedzi. To var mazināt, jau iepriekš sakārtojot visu, kas ir atkarīgs no pašas sievietes. Tāpat ieteicams ikdienā pavērot un iepazīt savu iekšējo kontrolētāju – cik bieži tas uzrodas, kā izpaužas? Tad arī dzemdību laikā būs vieglāk to pazīt un palaist atpūsties, vieglāk pieņemot notiekošo.
