Vairums vecāku nemaz nezina, ka var atgūt bērnu interešu izglītībā ieguldīto naudu

Sports, dejošana, mūzika un māksla – tās ir populārākās interešu izglītības jomas, kurās iesaistās Latvijas iedzīvotāju bērni un par kurām maksā viņu vecāki. Visbiežāk jeb 35% gadījumu viena bērna ārpusskolas izglītība vecākiem izmaksā 20–50 eiro mēnesī, taču Swedbank veiktā aptauja liecina, ka divas trešdaļas vecāku nav informētas par iepsējām saņemt pašvaldības līdzfinansējumu, kā arī atgūt daļu naudas, iesniedzot ienākumu deklarāciju.
Pulciņi bērnam
Santa LV
11. septembris

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Saskaņā ar aptaujas datiem Latvijā vairumā jeb 86% ģimeņu, kurās aug bērni vecumā no 3 līdz 19 gadiem, vismaz viena no atvasēm apmeklē kādu interešu izglītības nodarbību. Uz vislielāko iesaisti interešu izglītībā (vairāk nekā 90%) norāda ģimenes, kurās aug sākumskolas un pamatskolas vecuma bērni, kuras dzīvo kādā no lielajām reģionu pilsētām un kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli svārstās no 500 līdz 700 eiro.

Aptauja arī apliecina, ka izdevumu apjoms, ko vecāki novirza bērna interešu izglītībai, ir cieši saistīts ar ģimenes rocību – jo lielāki ienākumi, jo prāvākas summas šim mērķim katru mēnesi tiek atvēlētas. Saskaņā ar aptaujas datiem 23% vecāku tam atvēl ne vairāk par 10 eiro, piektā daļa jeb 20% – ne vairāk par 20 eiro, bet 7% pārsniedz 100 eiro mēnesī. Zīmīgi, ka, lai gan liela daļa vecāku vajadzības gadījumā par bērnu neformālo izglītību būtu gatavi izdot vairāk nekā šobrīd, maksimālā summa, kādu iedzīvotāji ik mēnesi būtu gatavi tērēt, visbiežāk ir robežās no 20 līdz 50 eiro – tā norādījuši 39% aptaujāto. Savukārt to vecāku īpatsvars, kuri vēlētos maksāt mazāk, spēji pieaug to vidū, kuri ik mēnesi iegulda 50–100 eiro.

“Aptaujas dati rāda, ka jau šobrīd vairums aptaujāto vecāku savu bērnu ārpusskolas izglītībā iegulda optimālo summu, kas atbilst viņu rocībai. Vienlaikus redzam, ka visaktīvāk interešu izglītībā tiek virzīti bērni līdz pusaudžu vecumam, kas ir sevišķi svarīgi personības veidošanā un fiziskās attīstības veicināšanā. Ņemot vērā, cik daudz vajadzību ir bērniem šajā vecuma posmā, ar tām saistītās izmaksas, protams, var atstāt jūtamu ietekmi uz ģimenes budžetu. Tādēļ  būtisks ir valsts un pašvaldību sniegtais atbalsts vecākiem. Tiesa, ne visi vecāki zina par iespējām saņemt līdzmaksājumus, ar kuru palīdzību samazināt ar atvašu interešu izglītību saistītos tēriņus, vai atgūt izdoto līdzekļu apjomu,” stāsta Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Pēc vecāku domām, samazināt tēriņus par bērnu interešu izglītību palīdzētu to atsevišķo nodarbību iekļaušana skolu vai bērnudārzu programmās, kuras patlaban tajās nav pārstāvētas vai ir iekļautas nepietiekamā apjomā. Kā šādas nodarbības vecāki visbiežāk min svešvalodas (39%), kuras patlaban kā interešu izglītību apgūst 12% ģimeņu bērni, datorzinātņu nodarbības (31%), kas ir interešu izglītība katram desmitajam, un sporta nodarbības (26%), kas vienlaikus ir vispopulārākais interešu izglītības priekšmets, ko apgūst gandrīz puse jeb 49% bērnu.

Neraugoties uz bērnu plašo iesaisti interešu izglītībā, divas trešdaļas jeb 62% vecāku atzīst, ka nemaz nezina par iespēju vērsties pašvaldībā pēc atbalsta interešu izglītības izmaksu kompensēšanai. Vissliktāk informēti par iespēju kompensēt bērnu interešu izglītību ir rīdzinieki – tikai ceturtā daļa vecāku zina par šādu iespēju. Jāpiebilst, ka praksē pašvaldību atbalstu izmanto vien 14% Latvijas  ģimeņu, bet 12% tās vērtē kā vajadzībām neatbilstošas.

Būtiski labāka situācija vērojama attiecībā uz pārmaksātā Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) daļas atgūšanu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Par iespēju šādā veidā atgūt daļu no interešu izglītībai iztērētās naudas ir informēti 74% vecāku, kuru bērni apmeklē ārpusskolas nodarbības. Praksē iespēju pilnā apmērā izmanto krietni mazāks vecāku skaits – 39%, kā galveno šķērsli minot pašvaldības izsniegtas licences trūkumu bērna apmeklētajām interešu izglītības nodarbībām, kas 15% vecāku ļauj atgūt IIN pārmaksu tikai par daļu no pulciņiem, bet 8% šādu iespēju liedz vispār. Katrs desmitais vecāks norāda, ka gada ienākumu deklarācijā šos izdevumus neiekļauj, jo atgūstamā summa neatsver deklarācijas sagatavošanā ieguldīto laiku.

“Lai gan pašvaldību un valsts atbalsta mehānismi ļautu atgūt vismaz daļu bērnu interešu izglītībā ieguldīto līdzekļu, aptaujas dati liecina, ka šeit vēl ir neizmantots potenciāls. Atsākoties mācību gadam un bērniem atgriežoties ne tikai skolas solā, bet arī savos interešu pulciņos, gribētu aicināt vecākus pārliecināties par iespējām saņemt kompensācijas, līdzmaksājumus, ko piedāvā valsts un arī daļa pašvaldību,” skaidro E. Kropa.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs