Sīks un draudīgs - kā pasargāt mazos no sīkiem priekšmetiem?

Slimību ABC
25. maijs, 2009
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Sīko priekšmetu pasaule

Visbiežāk dažādi priekšmeti nonāk mutē bērniņam līdz triju gadu vecumam no brīža, kad sācis pārvietoties. Dažkārt pat pirmajos dzīves mēnešos, ja par to parūpējas vecākie brāļi un māsas.

Svešķermeņus var dalīt divās grupās:

  • pārtikas un augu izcelsmes svešķermeņi (rieksti, burkāni, apelsīnu sēkliņas, ķiršu kauliņi, pupas, maize, asakas, sīki kauliņi u.c.);

  • sīki sadzīves priekšmeti (nozīmītes, nauda, adatas, sprādzītes, rotaļlietu detaļas, pogas, baterijas u.c.).

Tā kā reti kuri vecāki var būt līdzās aktīvam mazulim nepārtraukti, svarīgi nodrošināt vidi un apstākļus, kuros sīku svešķermeņu, ko bērns varētu norīt, būtu pēc iespējas mazāk. Daži ieteikumi.

Ļaut ēst tikai «miera stāvoklī», sēžot pie galda, nedīdoties, nelēkājot, nemetot kūleņus. Visbiežāk nelaimes notiek, starp ēdienreizēm našķējoties ar kādu gardumu – riekstu, sausu cepumu, maizes gabalu, burkānu u.c.

Sekot līdzi bērnam pieejamām rotaļlietām. Rotaļlieta bērnam ir droša tad, ja tā ir:

  • atbilstoša vecumam. Ja uz rotaļlietas iepakojuma ir marķējums vai uzraksts, ka rotaļlieta nav piemērota bērnam līdz triju gadu vecumam, tas būtu jāievēro, jo ražotāju minētais ierobežojums parasti ir pamatots ar negatīvu pieredzi. Arī tad, ja rotaļlieta acīmredzami ir paredzēta zīdainim (piemēram, grabulis), bet iepakojums to «ļauj» lietot tikai no 3 gadu vecuma, labāk rotaļlietu bērnam nedot. Jo tas ir veids, kā negodīgi ražotāji neuzņemas atbildību par nekvalitatīvu un nedrošu rotaļlietu tirdzniecību bērniem līdz 3 gadu vecumam. (Šī preču grupa pakļauta īpaši striktām kvalitātes prasībām);

  • kvalitatīva. Iegādājoties vai dāvanā saņemot rotaļlietu, var pārbaudīt acīmredzamo kvalitāti – sīku detaļu rotaļlietām (piemēram, automašīnām, konstruktoriem) pieaugušais var mēģināt noņemt sīkās, asās detaļas. Ja viņam tas izdodas, izdosies arī bērnam. Mīkstajām rotaļlietām var pārbaudīt acis, degunu, kakla lentīti, vīles, caur kurām var izbirt pildījums. Ja zem acīm vai deguna iespējams pabāzt kaut naga galu, labāk šo rotaļlietu mazam bērnam nedot. Pēc brīža plīša lāča acs jau var atrasties bērna mutē. Īpaši jāuzmana rotaļlietas, kas darbināmas ar baterijām. Bateriju nodalījuma vāciņam jābūt pieskrūvētam ar skrūvēm (kuras nekrīt ārā), vai arī bateriju nodalījuma atvēršanai jāizmanto vismaz divu kustību kombinācija, ko bērns nevar veikt.

Par to, vai rotaļlieta atbilst Eiropas kvalitātes prasībām, liecina CE marķējums uz iepakojuma. Tam gan ne vienmēr var ticēt – nekaunīgākie ražotāji marķējumu mēdz viltot. Tāpēc vislabāk paļauties uz acīmredzamu kvalitāti un savu saprātu.

Uzmanīt vecākos bērnus.Pirmkārt, lielajiem bērniem, visticamāk, ir mazajam nepiemērotas rotaļlietas. Otrkārt, vecākie bērni dažkārt mazajiem mēdz kaut ko «iebarot». Ar vecākajiem bērniem var aprunāties un paskaidrot, kādas lietas ir mazajam brālim vai māsai piemērotas un kādas labāk viņam rokās nedot. Arī lielie bērni jāinformē par to, kas var notikt, ja viņi paši neapdomīgi bāzīs mutē dažādus priekšmetus.

Padarīt nepieejamus īpaši bīstamus sadzīves priekšmetus, piemēram, pultis un citas ierīces, kurās ievietotas baterijas, rokdarbu lādītes ar pogām un adatām, instrumentu kastes ar skrūvēm un naglām.

Svešķermenis barības vadā

Ja bērns norij, piemēram, mazu, gludu podziņu vai līdzīgu priekšmetu, tas nonāk kuņģī un pēc tam arī podiņā. Ja svešķermenis ir lielāks, tas var iesprūst kādā no barības vada sašaurinājumiem un tur arī palikt, kamēr ārsts to neizvelk. Par to, ka svešķermenis iesprūdis barības vada sašaurinājumā, liecina pastiprināta siekalošanās, grūtības norīt ēdienu un bieži vien pat šķidrumu, aiz krūšu kaula (barības vada sašaurinājuma vietā) ir sāpes un spiedoša sajūta.

Svešķermenis elpošanas ceļos

Elpošanas ceļos biežāk nokļūst sīkāki svešķermeņi, un visbiežāk tas notiek ēdot. Svešķermenis elpošanas ceļos nonāk aizrijoties. Bērnam sākas klepus lēkme, trūkst elpas, viņš var kādu brīdi neelpot, ādas krāsa kļūst zilgana. Svešķermeņa izraisītā klepus lēkme to var izstumt ārā. Ja, beidzoties klepus lēkmei, atjaunojas elpošana (tā notiek visbiežāk), bet svešķermenis tā arī nav atklepots, iespējams, ka tas:
* ieķēries ļoti augstu, pirms pašas ieejas elpošanas ceļos (balsenes);
* iekļuvis dziļāk elpošanas ceļos, visbiežāk labajā galvenajā bronhā, jo tas ir taisnāks nekā kreisais bronhs. Jo sīkāks svešķermenis, jo dziļāk tas var nokļūt, līdz iesprūst bronhos. Cik tālu svešķermenis virzīsies, atkarīgs arī no elpošanas ceļu diametra, ko nosaka bērna vecums. Maza bērna (līdz 3–5 gadu vecumam) vidējais rīkles diametrs ir 31,7 mm (šāda izmēra priekšmetu var viegli norīt), bet mutes diametrs – 43 mm (tik lielu priekšmetu var viegli iebāzt mutē, bet grūti dabūt laukā).

! Neatklāts svešķermenis elpceļos rada elpošanas grūtības, pēc dažiem mēnešiem vai pat pusgada var sākties iekaisums, pārtikas izcelsmes svešķermenis var izveidot arī infekcijas perēkli, kas sastruto. Ja sācies iekaisums, ir ne tikai kairinošs klepus un dažkārt apgrūtināta elpošana, bet iespējama arī paaugstināta temperatūra, krēpas, elpas trūkums, zilēšana. Nezinot par elpošanas ceļos nonākušo svešķermeni, bērns var tikt nepareizi ārstēts.

! Ja mazulis saaukstējies, ir lielāks risks aizrīties, jo viņš nepiemērotā brīdī var šķaudīt vai sākt klepot.

Ko darīt?

Neko nedarīt un gaidīt, ka organisms pats izvadīs svešķermeni, var tikai tad, ja vecāki ir redzējuši, ka bērns norij ļoti sīku, gludu svešķermeni (piemēram, mazu podziņu), un nav novērojami simptomi, kas liecina, ka svešķermenis iesprūdis barības vadā. Ja organisms to neizvada piecu dienu laikā, jādodas pie ārsta, jo iespējams, ka svešķermenis aizķēries kādā kuņģa krokā. Pie ārsta var nedoties tad, ja bērns aizrijies, bet, klepojot vai veicot pirmo palīdzību, svešķermeni izklepojis un vairs nerīstās, neklepo, var paelpot.

Ja svešķermenis palicis elpošanas ceļos vai iesprūdis barības vadā vai arī ja vecāki nav redzējuši, ko tieši bērns norijis, nekavējoties jādodas uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, jāsauc ātrā medicīniskā palīdzība vai jāsazinās ar Katastrofu medicīnas centru (ja bērns nedzīvo Rīgā). Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķu palīdzība ir pieejama 24 stundas diennaktī, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās.

Ja ir aizdomas vai skaidri zināms, ka svešķermenis ir baterija, situācija ir īpaši nopietna. Baterijai nokļūstot organismā, sākas elektroķīmiska reakcija, un vietai, kur tā piespiežas (piemēram, barības vadam), ļoti ātri, pārdesmit minūšu laikā, veidojas apdegums, var izdegt pat caurums. Organismā nonākusi baterija reāli apdraud dzīvību, un dārga ir katra minūte. Visbiežāk baterijas nonāk barības vadā, kuņģī, retāk elpošanas ceļos.

Kas notiek slimnīcā?

Ja svešķermenis nonācis barības vadā, tiek veikta gastroskopija, un tās laikā svešķermeni izņem no organisma. Elpošanas ceļos nonākušos svešķermeņus izņem, veicot bronhoskopiju. Pirms šīm procedūrām var tikt veikta arī rentgena izmeklēšana, lai konstatētu, kur tieši svešķermenis atrodas, tomēr ne visus svešķermeņus iespējams saskatīt ar rentgenu. Jebkura svešķermeņa izvilkšanas procedūra notiek vispārējā anestēzijā.

Ja svešķermenis netiek atklāts elpošanas ceļos, iespējams, tas ieķēries tieši pirms ieejas elpošanas ceļos, kur svešķermeni ir viegli nepamanīt. Vislabāk pārbaudi veikt vispārējā anestēzijā, jo bērnam, kurš raud un ir nemierīgs, to izdarīt ir ļoti grūti.

Ja elpošanas ceļos nonācis augu valsts izcelsmes svešķermenis, var nākties veikt atkārtotu bronhoskopiju, jo šie svešķermeņi mēdz sadalīties.

Ja svešķermenis elpošanas ceļos bijis ilgu laiku un «ieaudzis» bronhos vai arī ir ļoti smalks un nokļuvis ļoti dziļi, iespējams, var nākties veikt operāciju.

Ja aizrijies zīdainis

Noguldiet zīdaini uz savas kreisās rokas apakšdelma ar seju uz leju. Mazā galvai jābūt zemāk par ķermeni. Galviņu pieturiet ar īkšķi, rādītājpirkstu ielieciet zīdainim mutē. Uzsitiet viņam starp lāpstiņām 4–5 reizes. Tad pagrieziet zīdaini ar vēderu uz augšu un, ja svešķermenis ir redzams, izņemiet to no mutes. Esiet uzmanīgi – labi neredzot vai mēģinot izņemt strauji, to var iestumt dziļāk elpošanas ceļos.

Ja nelīdz uzsišana pa lāpstiņām, noguldiet bērnu uz sava apakšdelma, lai viņa galva atrodas zemāk par ķermeni. Divus pirkstus novietojiet uz zīdaiņa krūšu kaula, apmēram 1,5 cm (viena pirksta platums) zemāk par krūšu galiņiem. Ar pirkstiem izdariet kustību kombināciju – uz iekšu, uz augšu. To dariet 4–5 reizes ik pēc trim sekundēm.

Ja aizrijies lielāks bērns

Nostājieties bērnam aiz muguras, savu dūri novietojiet starp bērna nabu un krūšu kaulu. Satveriet dūri ar otru roku. Strauji saspiediet bērna pakrūti slīpi uz augšu ne vairāk kā piecas reizes.

Ja bērns nevar nostāvēt, noguldiet viņu uz muguras un notupieties virs viņa jāteniski. Plaukstas vienu virs otras novietojiet starp bērna nabu un krūšu kaulu. Strauji grūdiet bērnam pakrūtē ne vairāk kā piecas reizes.

! Ja bērns zaudē samaņu, gaidot ātro palīdzību, var veikt elpināšanu un sirds masāžu. Bezsamaņā atslābušie rīkles muskuļi var palīdzēt atbrīvot elpceļus.

Konsultē INESE RIKŠA, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Endoskopijas dienesta vadītāja.

SANITA GERTMANE, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja.

Teksts: Zane Strūberga

Foto no konkursa "Mazais uz vāka" dinxdinx 11 mēnešus vecā meitiņa Nellija.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+