Pirmo mēnešu neizpratne

Zīdainis
12. novembris, 2009
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Uz trīs māmiņu, kuru mazuļiem ir divi mēneši, jautājumiem par zīdaiņa aprūpi atbild pediatrs GUNĀRS JAUNZEMS.

ZANES un ANDRA KALINKU ģimenē meitiņa ALEKSA ir pirmais bērniņš.

- Iznāca mainīt autiņbiksītes gandrīz uzreiz pēc tam, kad Aleksa bija pakakājusi. Satrūkos, jo kaka bija ļoti šķidra. Iepriekš tāda nebija, bet tad secināju, ka laikam citreiz pēc vēdera izejas jau pagājis ilgāks laiks un tā uzsūkusies autiņbiksītēs. Kā noteikt, vai tā ir normāla kaka vai caureja? Cik bieži bērniņam ir jāiziet vēderam?

- Mammai nav iemesla satraukumam. Ar krūti ēdinātam bērnam raksturīgi, ka vēdera izeja ir šķidra. Tas nozīmē, ka kaka izplūst. Protams, autiņbiksītes uzsūc šķidrumu. Kad mazais paaugsies un viņu sāks piebarot, vēdera izeja kļūs biezāka – kā biezputra. Bērnam, kurš saņem mammas pienu, kaka var būt ļoti dažāda – šķidra, neviendabīga, ar baltiem graudiņiem kā biezpiena kunkulīšiem u.tml. Ja tā ir ar putām, to gan vajadzētu pārrunāt ar bērna ārstu. Normāli, ja vēdera izeja ir četras, piecas vai sešas reizes dienā. Manuprāt, vērīga mamma uzreiz sapratīs, ka bērniņam ir caureja, jo tad vēdera izeja būs tik atšķirīga – ūdeņaini, smirdīgi izdalījumi. Mainīsies bērna pašsajūta, jo viņš neizrādīs interesi par apkārtni, nevēlēsies ēst, čīkstēs. Tā kā mazulis strauji zaudēs šķidrumu, vēderiņš ievilksies uz iekšu.

MĀRĪTES un GATA KRASTIŅU ģimenē ANNIJAI (13 gadi) un ALMAI (8 gadi) šopavasar piepulcējās EDGARS.

-Vai zīdaiņa kolikas ir visiem bērniem, vai puisīšiem tās ir biežāk? Pagaidām dēlam ar punci nav problēmu, vai tas nozīmē, ka arī nebūs?

- Vairāk vai mazāk izteiktas zīdaiņa kolikas ir visiem mazuļiem, jo viņiem jāveic nopietns uzdevums - jāadaptējas jaunā vidē. Kamēr bērniņš atradās mammas vēderā, viņa kuņģa zarnu trakts nestrādāja. Mazulis piedzima sterils, bet tad ar gaisu un ēdienu viņā ienāca mikroflora un tajā ir gan labās, gan ne tik labās baktērijas. Kamēr kuņģa zarnu trakts nobriest, gāzīšu veidošanās ir normāla parādība. Svarīga ir bērna un vecāku attieksme, un to veido viņu visu raksturs, kā arī tas, kā ģimene aprūpē mazuli. Piemēram, vai atraudziņu sagaida? Gāzītes vienādi traucē puisīšus un meitenes, te nu atšķirību pēc dzimuma nav! Tikai ja puisītim ir cirkšņa trūce, tad kolikas ir smagākas. Ja Edgaram pagaidām par vēderu nav jāsatraucas, iespējams, ka viņam kolikas nebūs.

- Ne vienmēr izdodas sagaidīt atraudziņu, jo Edgariņš ēdot mēdz aizmigt. Gadās, ka vēlāk pamostoties viņš atgrūž pienu, bet pēc ilgāka laika – biezpienveidīgu masu. Reizēm ir tāda sajūta, ka mazulis ir paēdis, bet viņam vēl gribas pazīst krūti, un tad izskatās, ka viņš ir pārēdies un lieko pienu atgrūž.

- Bērni, tāpat kā pieaugušie, ēd dažādi – viens ātri, otrs lēni. Ir zīdaiņi, kuri, pielikti pie krūts, sākumā tik enerģiski ēd, it kā viņu kāds steidzinātu. Tā bērns sarijas daudz gaisu, kas vēlāk viņam bojā pašsajūtu. Tāpēc nepieciešama atraudziņa, kas gaisa korķi dabū laukā. Var mēģināt darīt tā: kad mazulis lielo izsalkumu apmierinājis, ēdienreizē uztaisīt mazu pārtraukumu. Kad mazais ir mammai pie krūts, viņš jau ne tikai ēd! Tā ir arī mīlestības un emociju nodošana, laimes un miera sajūta, ko bērniņš gūst, mammas siltumā un sajūtot viņas sirdspukstus, ko pieradis klausīties deviņus mēnešus. Lai atpūtas brīdī mamma ar bērniņu parunājas, uzsmaida viņam, noliek uz galda un mazliet pavalsta, vai arī paceļ uz sev pie pleca, vai uzliek uz ceļgala. Kad atraudziņa sagaidīta, mazais var turpināt ēst. Pēc tam abi atkal gaida atraugu.

Taču ne vienmēr atraudziņu var sagaidīt. Nevajadzētu pārspīlēt un mazo pa pusstundai pēc ēšanas turēt rokās. Pietiek, ja atraugu pagaida piecas minūtes. Arī tas, cik viegli vai grūti tā nāk, ir fizioloģiski noteikts.

Mazais var atgrūst arī tad, ja atrauga bijusi. Par to nav jāuztraucas, ja atgrūstais daudzums nav liels. Vecākiem noteikti vajag uzticēties savam mātes un tēva instinktam. Ja ar bērnu kaut kas notiek ne tā, kā parasti un tas izraisa bažas, manuprāt, vajag sazināties ar bērna ārstu. Uzskatu, ka ir normāli, ja mamma drīkst zvanīt dakterim, lai pajautātu padomu.

- Abām meitām ir bijusi piena olbaltuma nepanesība. Vai arī dēlam tā varētu izveidoties? Ko varu darīt, lai tā neveidotos?

- Visiem vienā ģimenē dzimušiem bērniem ir iespējams mantojumā saņemt piena olbaltuma nepanesību. Gribu gan piebilst – tikai tad, ja tā patiešām ir pierādīta, bet nepastāv tikai kā nepārbaudītas aizdomas, sak, tagad jau daudziem tāda problēma, ir arī mūsējam! Taču katrs organisms ir atšķirīgs, tāpēc puisītim šī nepanesamība varētu arī nebūt.

Pastāvot šādam riskam, vienīgais, ko pašlaik var darīt Edgara mamma, – līdz pusgadam mazo ēdināt tikai ar savu pienu. Kā arī vērot, kā puika reaģē, kad mamma ēdusi piena produktus. Ja viņš jūtas labi un izteiktas reakcijas nav, piemēram, parādās piecas pumpas nedēļā, nav iemesla satraukumam. Ja nepanesības izpausmes ir nopietnas, piemēram, caureja, alerģiskas reakcijas, tad piena produktus parasti izslēdz no mammas diētas.

ARTAS un TOMA JURGENOVSKU pirmdzimtais ŪVE ir divarpus mēnešus vecs.

- Jau dažas nedēļas pēc piedzimšanas puikam sāka pūžņot viena actiņa. Atcerējos, ka kursos par bērna kopšanu, ko apmeklējām pirms dzemdībām, stāstīja, ka tādā gadījumā jābrauc uz slimnīcu. Sazinājāmies ar savu dakteri, bet viņa ieteica actiņu tīrīt ar kumelīšu tēju. Tā arī darām, taču actiņa turpina pūžņot – kādu dienu vairāk, kādu mazāk. Vai tas varētu būt saistīts arī ar degunā nonākušo pienu? To šad tad izsūcu ar rinomēru. Vai varētu būt, ka tad, kad Ūvem būs trīs mēneši, ar actiņu viss būs kārtībā?

-Acs pūžņošana nav saistīta ar degunā iekļuvušo pienu. Vaina ir acī - varbūt tā ir no mammas saņemta infekcija, tomēr šajā vecumā biežākais iemesls ir aizsērējis asaru kanāls. Tad var redzēt, ka asara bērniņam krīt pāri plakstiņam. Actiņām ir sadraudzīgā reakcija, tas nozīmē – ja vienai kas kaiš, tad otra cieš tai līdzi. Pūžņojošas acis var tīrīt ar kumelīšu tēju, kā arī acu iekšējos kaktiņus ar pirkstiem saudzīgi pamasēt. Tomēr, ja pūžņošana nepāriet desmit dienu, divu nedēļu laikā, labāk ir aiziet pie acu ārsta. Viņš var ieteikt bērnam labāko risinājumu - iztīrīt aizsērējušo asaru kanāliņu vai arī nogaidīt, lai mazuļa organisms pats tiek galā.

- Vai mums jāuztraucas, ja ik pa laikam puikam ir zaļa kaka? Vai arī tad, ja viņš jūtas labi, tomēr jādomā par caureju vai kādu infekciju? Ūvi baroju tikai ar krūti un vēdera izeja viņam visu laiku ir pašķidra. Neesmu ievērojusi, ka zaļā kaka būtu šķidrāka par ierasto. Vai tas varētu būt saistīts ar manu ēdienkarti, jo ēdu visu?

- Galvenais rādītājs ir bērna uzvedība. Ja viņš ir mierīgs un apmierināts ar dzīvi, tātad – jūtas labi. Nākamais rādītājs - normāla svara audze. Vecākiem reizēm šķiet, ka mazais tik daudz - sešas reizes dienā! - kakā, bet viņš smuki pieņemas svarā. Tas, ka dažkārt kakā ir gļotas, arī nav iemesls satraukumam. Tā var būt, nobriestot kuņģa zarnu traktam.

Vēdera izejas krāsai nav izšķirošas nozīmes. Jā, parasti tā ir dzeltena. To, ka kaka ir zaļa, var ietekmēt bērna fizioloģiskās īpatnības, piemēram, kā žults pigmenti pārvēršas zarnu traktā. Iespējams, to ietekmē arī mammas ēdiena izvēle, ja mazais ēd mātes pienu. Taču tas nenozīmē, ka mammai, bailēs no mazuļa zaļās kakas, jāsāk izvairīties no ierastās ēdienkartes. Grūtniecības laikā taču viņa tā nedarīja. Kaut arī tolaik bērns uzturu saņēma caur asinīm, bet tagad – ar pienu, bet viņš jau pazīst produktus, ko mamma ēd.

- No divu mēnešu vecuma Ūvem sākās problēmas ar vēderiņu. Katrs rīts tiek sabojāts ar sāpīgu purkšķināšanu, kuras laikā puisītis stiepj kājiņas un lokās. Ar nelieliem pārtraukumiem tas ilgst divas stundas un parasti beidzas ar vēdera izeju. Esam lietojuši Espumisan, tagad – Babynos, bet nejūtu, ka no šīm zālēm ik rīta rituāls uzlabotos. Vai ir jēga turpināt lietot pilienus vai vienkārši jāpārdzīvo šis laiks?

- Ūves mamma jau pati zina atbildi! Patiešām, uztraukties par gāzītēm nav iemesla, kaut lieliski saprotu, kā tās vecākiem bendē nervus. Ja pilieni nepalīdz, tad tos nevajag dot. Man nav tieksme daudz ārstēt ar zālēm, ja tās nav nepieciešamas. Bērnam ir ļoti lielas kompensācijas spējas un viņš pārdzīvos šo nepatīkamo laiku arī bez pilieniem. Protams, vecākiem gribas kaut ko darīt, lai bērniņam palīdzētu. Taču to var daudz labāk, mazajam pamasējot puncīti, viņu liekot pagulēt uz vēderiņa, ja no tā bērniņam kļūst vieglāk – vannot no rīta un vakarā.

 

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs