Šo būtu svarīgi zināt vecākiem un pedagogiem — kas pirmklasniekam var traucēt mācīties?

Var traucēt vairāki objektīvi, no bērna neatkarīgi apstākļi

Protams, ir arī citi iemesli, kas traucē mācīties, bet tos nosaka bērna attīstības īpatnības, veselība un audzināšana.

• Sākot skolas gaitas, bērnam tiek izvirzītas ļoti augstas prasības – viņam jābūt sociāli attīstītam, jāvēlas komunicēt ar citiem bērniem, jāizprot sava jaunā skolēna loma, jābūt prasmīgam, sadarbojoties ar klasesbiedriem un skolotāju. Daudziem šī komunikācija izdodas dabiski, bet dažiem ne.
• Bērnam jau skolas gaitu sākumā tiek izvirzīta prasība – spēt izlasīt divzilbīgus, trīszilbīgus vārdus, piemēram, lapa, grāmata. Daļa bērnu to var, bet daļa ne. Viņi pazīst burtus, bet kopā savilkt vēl nespēj. Tāpēc tas, vai bērnam, kurš prot lasīt, un bērnam, kurš to vēl neprot, stundās ir interesanti (tad viņam ir motivācija mācīties), atkarīgs no skolotājas talanta un prasmēm. Skolotājai jāspēj apvienot bērnu prasmju līmeņus un mācīt individuāli, jo mācību programma visiem bērniem ir vienota. Vai to objektīvi var paveikt lielā klasē, kurā ir vairāk nekā 20 bērnu?
• Mācīšanās kvalitāti ietekmē tas, ka mazajiem lielāko daļu zinību māca plaknē (darba burtnīcas ir uzskatāmākais piemērs), nevis telpiski, izmantojot sajūtas, priekšmetus, ejot dabā. Ir bērni, kuri spēj saprast vielu, skatoties darba lapā, bet daudziem nepieciešama multisensorā apmācība, kad bērns, piemēram, var apskatīt un, paņemot rokā, sataustīt, cik daudz ir viens, cik – pieci čiekuri.

Tā kā skolās lielākoties izmanto tikai abstraktas mācīšanas metodes, daudziem bērniem zināšanās rodas robi. To dēļ bērns turpmāk nespēj mācīties atbilstoši savām funkcionālajām spējām.

• Mācību programma jau sākumskolā ir intensīva. Lai saprastu, ko skolotājs no viņa sagaida, bērnam aptuveni triju mēnešu laikā jāiemācās lasīt, kā to dara pieaugušie, – kodēt un lasīt teikumu ar acīm. Daudzi to nespēj nevis tāpēc, ka tas nav pa spēkam, bet tāpēc, ka šī prasme jāapgūst pārāk ātri. Turklāt bieži vien no bērna prasa to, kas viņam vēl nebūtu jāprot. Ja bērns ir lēnīgs, bet stundās valda tikai vidējais temps un visiem bērniem it kā būtu jātiek līdzi, lēnīgajam var sākties grūtības sekmīgi mācīties. Lai gan speciālisti daudz runā par individuālu pieeju katram bērnam, realitātē tā tiek izmantota reti.
• Mācīšanās grūtības nereti rodas citu tautību bērniem, kuru vecāki izvēlējušies latviešu plūsmas skolu cerībā, ka bērns latviešu valodu apgūs mācību procesā. Bērnam, kurš nemācās dzimtajā valodā, bet kādā citā, kuru nezina, veidojas objektīvas mācīšanās grūtības. Mācību valodas apguve bērnam būtu jāsāk vismaz gadu pirms skolas gaitu sākšanas.

Latvijā ir maz speciālistu, kuri spēj agrīni pamanīt un atpazīt bērna attīstības traucējumus

Citi lasa

Ieva Rāviņa

Ezoterika

Ideālā māja Strēlnieka zīmē dzimušajiem

Marta Kalniņa

Teātris

Nacionālais teātris ticis pie jaunas aktrises! Direktors Vītols ir sajūsmā

Lauma Lapsa

Skandāls

Atklājas jaunas detaļas par Jelgavas novada mēra Lasmaņa ēverģēlībām darbā. Bijušās darbinieces stāsts

• Ja mazais runā atbilstoši vecumam, viņam nav artikulācijas grūtību un viņš saprot vārdisko informāciju, parasti šķiet, ka viss ir kārtībā. Tomēr ir specifiskas pazīmes, kas rāda, ka bērnam var rasties grūtības, piemēram, saprast informāciju, orientēties telpā, pārvaldīt savu ķermeni. Šīs spējas nepieciešamas, lai bērns varētu apgūt rakstīšanu un lasīšanu. Arī tas, vai bērns prot atšķirt labo un kreiso roku, daudziem šķiet nieks, bet tas ir ļoti svarīgs nosacījums, lai bērns labi spētu apgūt rakstīšanu. Spēja vai nespēja atšķirt labo/kreiso pusi nosaka, kā bērns iekārtos savu darba galdu un burtnīcu, kādā virzienā lasīs.