Ģimenē ar bērnu ienāk suns. Kas jāzina vecākiem

Mazu bērnu ne uz brīdi nedrīkst atstāt vienu bez uzraudzības kopā ar suni. Lielākam bērnam jāskaidro, kā drīkst un nedrīkst izturēties pret dzīvnieku. Konsultē: INGA CERBULE, zoopsiholoģe, MĀRTIŅŠ ŠICS, bijušais NMPD Katastrofu medicīnas centra vadītājs un AIGARS PĒTERSONS, profesors, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs.
Bērns un mājdzīvnieks
Jolanta Tomševica
4. jūlijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Suns ir cilvēka labākais draugs un kurš gan cits spētu iemācīt bērnam rūpēties par dzīvnieku vēl labāk nekā suns! Taču jebkurā gadījumā ir jābut uzmanīgiem bērna saskarsmē ar mīluli, jo suns tomēr ir un paliek dzīvnieks!

  1. Kā suns uztver bērnu?
    Nereti ģimenes paņem suņus no patversmēm. Pieaudzis suns jau drīz vien saprot, ka bērnam ģimenē ir citāds statuss nekā pieaugušajiem. Tāpēc pret bērnu izturas atšķirīgi – vairāk kā līdzīgs pret līdzīgu. Esot ar bērnu divatā, suns ātri atklāj, ka mazais nespēj viņu kontrolēt vai ietekmēt un var ņemt virsroku. Šādu situāciju nedrīkst pieļaut – pieaugušajiem pilnībā jākontrolē un jāvada šīs attiecības, mācot uzvesties gan bērnam, gan sunim.

    Savukārt suns jāapmāca tā, lai viņš prastu izpildīt ne tikai standarta pavēles (sēdēt, gulēt, vietā, nedrīkst utt.), bet arī jebkurā situācijā respektētu saimnieku, zinātu savu vietu (statusu) ģimenē un to nepārkāptu.
  2. Kurā brīdī suni iegādāties vai paņemt no patversmes?
    Daudzi vecāki uzskata, ka katrs suns būs bērnam draugs, tā mazais iemācīsies rūpēties par dzīvnieku, viņam būs nodarbošanās utt. Tāpēc nereti iegādājas suni tad, kad bērns tikko paaudzies, mazajam ir divi trīs gadi. Tā teikt, lai abi augtu kopā. Diemžēl pieaugušajiem, kam nav pieredzes ar suņiem, pirms tā iegādāšanās bieži ir visai aptuvens priekšstats par to, ko nozīmē – suns mājās.

    Dzīvnieks būs pilntiesīgs ģimenes loceklis ar savām vajadzībām. Savukārt bērns, kas neiet skolā un pats vēl ir pieskatāms, nespēs pilnībā un regulāri apmierināt suņa vajadzības pēc ēdiena, pastaigām, nepratīs apkopt spalvu, apmācīt utt. Tāpēc suns tik un tā būs jākopj un jāaudzina kādam no vecākiem. Un tās būs papildu rūpes.
  3. Kādu suni izvēlēties?
    Ģimenei ar maziem bērniem un bez pieredzes suņu audzināšanā apmācībā piemērotāki būs maza vai vidēja auguma, mierīgi un labestīgi suņi. Izvēloties šķirnes suni, priekšroka jādod tai, kas skaitās draudzīga pret bērniem un suns ir ar vidēju vai zemu aktivitātes un zemu agresijas līmeni. Pilnīgi aplams ir uzskats, ka pūkains un mierīgs suns būs arī labs rotaļu biedrs.

    Lai labāk saprastu, kāds suns visvairāk atbilst ģimenes apstākļiem un dzīves ritmam, vispirms noderīgi pavērot dažādas šķirnes suņu uzvedību un attieksmi pret bērniem parkos, suņu izstādēs, apmācību laukumos. Galvenais, lai izvēlētā šķirne būtu draudzīga un paklausīga.

    Taču labvēlīgs rezultāts atkarīgs ne tikai no šķirnes – suņa uzvedību veido arī dzīves laikā gūta pieredze (apmācība) un vide, kurā suns dzīvo. Turklāt saimniekam jāiegulda laiks un darbs, suni audzinot un apmācot. Dzīvnieks būs mierīgāks un paklausīgāks, ja tas būs sterilizēts. Pirms pirkšanas vērts painteresēties, kādas saslimšanas raksturīgas izvēlētajai šķirnei, vai tās var būt iedzimtas, vai kucēna vecāki ir veseli.
  4. Pirmā iepazīšanās
    Vislabāk, ja pirmajā tikšanās reizē kopā ar bērnu un suni ir divi pieaugušie – viens pavadā tur suni, otrs – pie rokas vai klēpī bērnu. Stingri turot suni pie pavadas (lai vajadzības gadījumā varētu ierobežot viņa kustības), jāļauj viņam bērnu apostīt. Mazais var sunīti paglaudīt. Tomēr nevajag atļaut bērnam suni apkampt vai tuvināt tam seju. Suņa reakcija var būt ļoti dažāda. Ja bērns izrāda bailes vai nepatiku, nekādā gadījumā nevajag spiest viņam kontaktēties ar suni! Tāpat jārīkojas, ja baidās suns.

    Suņa nepatikai vai bailēm pret bērnu var būt visdažādākie iemesli – varbūt tas satraucies, jo nonācis svešā vietā, apkārt daudz jaunu smaržu.

    Svarīgi, kāds ir suņa vecums. Ja viņu ņem kucēna vecumā, jārēķinās, ka trešajā dzīves mēnesī suņiem mēdz būt pirmais baiļu periods. Šajā laikā gūtie negatīvie emocionālie pārdzīvojumi var atstāt nedzēšamu iespaidu kucēna raksturā, nepieciešams ilgs laiks un pacietība, lai to labotu. Tāpēc labāk kucēnu atšķirt no mātes pirms šī baiļu perioda vai pēc tā.

    Aprunājoties ar bērnu un nomierinot suni, pēc kāda laika iepazīšanos var turpināt. Ja izvēlēts draudzīgas dabas suns, problēmām nevajadzētu būt.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs