• Dārzeņi zīdainīša ēdienkartē

    Mazuļa uzturs
    Sandra Eglīte
    Sandra Eglīte
    10. jūnijs, 2009
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Nav striktu noteikumu, kā zīdainim sākt ēst dārzeņus, augļus un ogas. Ar katru bērniņu tas notiek individuāli. Kā rīkoties, ieteiks pediatrs vai ģimenes ārsts. Konsultē pediatre GUNA DEKSNE un BKUS alergoloģe SIBILLA PĀLENA.

    Speciālists izvērtēs mazuļa veselību, situāciju ģimenē un arī analizēs, kā mazulis pieņem jaunos produktus. Lielākā bīstamība – iepriekš nav zināms, kā zīdainis pieņems viņam līdz tam nezināmos dārzeņus, augļus un ogas. Iespējams, viss ritēs gludi, bet varbūt mazulim radīsies alerģiskas reakcijas – izsitumi, elpošanas traucējumi, šķidrāka vēdera izeja vai vemšana. Ja bērniņam jau pirmajā dzīves pusgadā bijušas alerģiskas izpausmes vai arī zināms, ka ģimenē kādam ir alerģiskas slimības, jābūt īpaši piesardzīgiem. Tad sadarbībai ar ārstu jābūt vēl ciešākai.

    Paaugstināta jutība ir individuāla, un alerģisku reakciju var izraisīt jebkurš dārzenis, auglis vai oga. Tāpēc nav iespējams pateikt, kuri dārzeņi, augļi vai ogas ir alerģiski, kuri – nav. Gadās, bērns nepieņem kartupeļus, bet lieliski jūtas pēc burkānu biezeņa.

    Ja mazulim pēc jaunā produkta nobaudīšanas parādās alerģiskas reakcijas, vainīgo dārzeni, ogas vai augļus pāris mēnešu vairs nepiedāvā.

    Sakņu biezenis

    Ja mazuļa ēdienkartē iekļauj dārzeņu biezeni, viņam tas jādod katru dienu! Dārzeņus vāra ūdenī un izberž caur sietiņu vai sakuļ ar blenderi, iegūstot viendabīgu masu. Taču šādu biezeni nevajadzētu gatavot ilgstoši. Bērniņam augot, viņam jāpiedāvā nedaudz rupjāks ēdiens, tāpēc izvārītās saknes var tikai sasmalcināt ar dakšiņu. Kad mazulim jau ir gads, viņam var dot arī vārītu dārzeņu gabaliņus. Paaugoties viņam var dot grauzt svaigus dārzeņus, jo visvērtīgākie tie ir nevārīti.

    Sākumā dod mazu biezeņa kriksīti – vienu tējkaroti, pakāpeniski daudzumu palielinot aptuveni līdz 150 gramiem, veidojot kārtīgu ēdienreizi. Kad bērniņš iemācījies ēst dažādas saknes, var gatavot biezeni no vairāku veidu dārzeņiem. Kaut gan daži speciālisti uzskata, ka labāk gatavot biezeni tikai no viena veida dārzeņiem.

    Nav iespējams pateikt, kuri dārzeņi, augļi vai ogas ir alerģiski, kuri – nav. Gadās, bērns nepieņem kartupeļus, bet lieliski ēd burkānu biezeni.

    Lai biezenis būtu garšīgāks, tam ieteicams pievienot garšaugus, kas aug dārzā: dilles, selerijas, baziliku, pētersīļus. Nevajag ēdienam pievienot sāli, krējumu vai sviestu.

    Kartupeļi parasti ir pirmie dārzeņi, ko piedāvā mazulim. Tie satur daudz C vitamīna, kālija un arī dzelzi. Ieteicams kartupeļus mizot plāni, jo tieši zem miziņas ir visvairāk labumu!

    Burkāni ir vieni no pirmajiem trim dārzeņiem, ar kuriem parasti iesaka papildināt zīdaiņa ēdienkarti. Tie satur daudz A vitamīna un karotīnu.

    Ķirbji biezeņa sastāvā ir ļoti laba izvēle. ķirbji ir bagāti ar karotīnu, un no tā veidojas A vitamīns. Jo ķirbis dzeltenāks, jo karotīna vairāk. Tajos daudz minerālvielu – dzelzs, varš, fosfors.

    Brokoļi ir lielisks dzelzs avots, turklāt tiem ir maigāka garša nekā «brāļiem» ziedkāpostiem. Vērtīgi, jo bagāti ar vitamīniem – C, A , arī E un K. Satur daudz mikroelementu. Atšķirībā no citiem dārzeņiembrokoļos ir samērā daudz olbaltumvielu.

    Ziedkāposti ir sevišķi bagāti ar olbaltumvielām, satur C un K vitamīnu.

    Kabači rudenī noteikti iekļaujami zīdaiņa ēdienkartē, bagātinot biezeņa garšu.

    Galviņkāpostos ir daudz C un K vitamīnu, kā arī minerālvielas – kālijs, kalcijs, dzelzs un balastvielas. Taču šķiedrainuma dēļ mazuļa vēderiņam tā ir pārlieku liela slodze, tāpēc pirmajā gadā labāk no tiem atturēties.

    Kāļi satur daudz C vitamīna (ziemā kopā ar kartupeļiem – ļoti labs C vitamīna avots), kā arī minerālvielas, īpaši kāliju. Mazulim piemērots balastvielu daudzums.

    Galda bietes ir bagātas ar minerālvielām – dzelzi, kāliju, kalciju, kā arī balastvielām. Daži ārsti tās iekļauj zīdaiņu ēdienkartē, citi tās bērniņa pirmajā dzīves gadā neiesaka.

    Spināti ir ļoti bagāti ar dzelzi, citām minerālvielām un vitamīniem, taču tos grūti sagatavot ta, lai ēdiens būtu piemērots zīdaiņiem. Tāpēc tos, tāpat kā rabarberus un skābenes, arī neiesaka dot līdz gada vecumam.

    Augļu un ogu sulas

    Ja mazulis zīdīts ar krūti, viņam nav mazasinības, līdz sešu mēnešu vecumam viņam nav nepieciešams dot dzert. Otrajā dzīves pusgadā bērniņam var piedāvāt pašgatavotas augļu un ogu sulas. Ja bērniņš ēdināts ar mātes piena aizstājēju vai arī viņam ir mazasinība, pēc pediatra vai ģimenes ārsta ieteikuma sulu var dot no piecu vai pat četru mēnešu vecuma. Tā kā daudzas ogas ir ar sēkliņām, pavisam maziņam bēbītim labāk dot to sulu, nevis biezeni. Tomēr arī par sulu nepieciešamību zīdaiņa ēdienkartē ir atšķirīgi viedokļi – vieni tās iesaka, citi noliedz.

    Tā kā daudzas ogas ir ar sēkliņām, pavisam maziņam bēbītim labāk dot to sulu, nevis biezeni.

    • Sula uz pusi jāatšķaida ar vārītu atdzesētu ūdeni.
    • Sākumā mazulim dod dažus pilienus šķidruma. Ja viņam neparādās izsitumi un caureja, sulu var turpināt dot, pakāpeniski palielinot daudzumu līdz 100 mililitriem.
    • Zīdainim var piedāvāt ābolu, bumbieru, plūmju, ķiršu sulu. Dzerot zemeņu (īpaši – meža), aveņu un burkānu sulu, ir lielāka iespēja, ka tiks izraisītas alerģiskas reakcijas. Šīs sulas var dot tikai tiem mazuļiem, kuriem nav bijušas alerģiskas izpausmes un ģimenē nav cilvēku, kuriem bijušas alerģiskas slimības.

    Visvairāk C vitamīna ir upeņu un zemeņu sulā, visbagātākā ar minerālvielām, sevišķi dzelzi, ir aveņu sula.

    Nevajadzētu steigties mazulim piedāvāt stiprās dzērveņu un jāņogu sulas. Tās varētu mēģināt dot bērniem, kuri vecāki par desmit mēnešiem.

    Augļu un ogu biezenis

    Augļus un ogas zīdainim var piedāvāt gan svaigā veidā, gan termiski apstrādātas. Jo mazulis lielāks, jo vairāk viņam jādod svaigas ogas un augļi.

    • Nepievieno sāli un cukuru!
    • Sākumā dod nepilnu tējkaroti, pakāpeniski palielinot apēsto daudzumu aptuveni līdz 50 gramiem.
    • Augļus piedāvā bez kauliņiem, sagrieztus sīkos gabaliņos. Ja ir miza, to nomizo.

    Āboli ir viens no pirmajiem augļiem, ko iekļauj zīdaiņa ēdienkartē. Tos sakasa ar karotīti un piedāvā mazulim. Interesanti, ka ābolos ir maz C vitamīna, vairāk to ir ‘Antonovkā’ un ‘Baltajos Dzidrajos’.

    Bumbieri ir līdzvērtīgi āboliem.

    Plūmes – gan svaigas, gan termiski apstrādātas – lieliski paplašina mazuļa garšas sajūtu.

    Mellenes ir bagātas ar kāliju un dzelzi, C vitamīnu. Tās var piedāvāt mazulim.

    Upenes ir lielisks C vitamīna avots. Tās ir «stipras» ogas – jāuzmanās! Iespējams, ka labāk dot atšķaidītu sulu.

    Zemenes ir tik gardas, ka ļoti gribas tās iedot mazulim! Zemenēs ir daudz C vitamīna, kālija un dzelzs, taču tās bieži izraisa alerģiskas reakcijas. Ja bērniņam nav bijušas alerģiskas izpausmes, var mēģināt ļoti uzmanīgi (arī – nomizojot) tās dot. Taču – nedaudz! Ja bērniņam jau bijušas alerģiskas izpausmes, prātīgāk ir neriskēt un gadu nogaidīt.

    Avenes jāvērtē līdzīgi zemenēm. Mazulim varētu piedāvāt atšķaidītu aveņu sulu.

    Brūklenes satur daudz minerālvielu, organiskās skābes, maz C vitamīna.

    Dzērvenes, jāņogas un ērkšķogas – ar šo ogu iekļaušanu mazuļa ēdienkartē nevajadzētu steigties.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē