Bronhīts pavasarī? Nekas neparasts!

Uz pavasari organisms jau ir iztērējis iepriekšējā vasarā uzkrāto enerģiju un spēkus, tāpēc slimības ķeras vieglāk. Konsultē pediatre SILVIJA LATKOVSKA un bērnu alergoloģe-pulmonoloģe INETA GRANTIŅA. 
Bērna veselība
Zane Strūberga
28. aprīlis, 2009

Drukāt

Saglabāt

No žurnāla MANS MAZAIS arhīva

Ja bronhīts sācies, jāievēro visi minētie ieteikumi un vēl citi.

  • Ļoti daudz jādzer. Ūdens, vājas koncentrācijas zāļu tējas. Šķidrums palīdz šķidrināt krēpas, kas veidojas elpceļos un ir biezas, grūti atklepojamas. Papildu šķidrums jādod arī zīdainītim, kurš ēd tikai mammas pienu. Viņu var dzirdināt ar karotīti vai no šļircītes, ja tas ir vienīgais veids, kā iemānīt mazajam šķidrumu.
  • Jāvēdina telpas. Lai mazulis ātrāk atveseļotos, svaigs gaiss telpās, kur viņš uzturas, ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem. Taču nevajag atvērt logu tieši blakus slimniekam, mazais jāsargā no caurvēja. Telpu var vēdināt caur blakus telpu. Jāmitrina gaiss. Ja mājās nav speciālas gaisa mitrināšanas ierīces, gaisu var mitrināt, uz radiatoriem klājot mitrus dvieļus, uzliekot trauciņus ar ūdeni, regulāri mazgājot grīdu.
  • Klepus zāles. Bronhīta sākuma stadijā, kad klepus ir sauss un mokošs, bērnam var dot pretklepus līdzekļus. Kad klepus jau ir ar krēpām, bērnam no gada vecuma var dot līdzekļus, kas veicina atklepošanu. Visi šie līdzekļi nopērkami aptiekās bez receptes. Vai un kādu tieši iegādāties, ieteicams konsultēties ar pediatru vai farmaceitu. Zīdainim šos līdzekļus nebūtu ieteicams dot, jo šajā vecumā bērnam vēl nav atklepošanas refleksa.
  • Sildošas procedūras. Palīdz pret klepu un var veikt, ja nav paaugstināta temperatūra.Uz krūtīm var likt siltu kartupeļu, parafīna vai siltu linsēklu kompreses. Ja nav alerģijas, var likt sinepju vai piparu plāksterus. Zīdainim sinepju vai piparu plāksteri var būt pārāk spēcīgi un pārlieku kairināt maigo ādu, viņam vairāk piemērotas citas sildošās procedūras.

Nedrīkst degunā ievietot ķiploku, kas ir izplatīta tautas metode cīņai ar iesnām! Tas ir pārāk spēcīgs kairinājums deguna gļotādai.

  • Elpas un aktivitāšu vingrinājumi.Tie pastiprina dziļu elpošanu un palīdz attīrīties bronhiem. Pa līdzenu virsmu var pūst papīra lapu vai pūku, nopūst sveci, ar salmiņu pūst glāzē burbuļus. Var vingrot – cilāt rokas augšā, lejā, uz sāniem, var dauzīt (it kā boksēt) spilvenu pārmaiņus ar abām rokām, var staigāt ķerras satvērienā – ar rokām pa grīdu, kad pieaugušais pietur aiz kājām. Ja mazais jūtas labi, nav paaugstinātas temperatūras, nevajag liegt viņam kustēties, aktivitātes palīdzēs attīrīties bronhiem un veicinās atveseļošanos.
  • Ar tautas metodēm uzmanīgi! Pret slimību palīdz dedzināts cukurs; rutks ar medu vai piens ar medu (ja nav alerģija pret medu); svaiga sīpola sula ar cukuru; cepeškrāsnī cepta sīpola sula ar cukuru. Īpaši ieteicamas ir ārstniecības augu tējas – māllēpes, deviņvīruspēks, gaiļbiksītes, ceļtekas. (Jālieto pēc norādījumiem uz zāļu tējas iepakojuma). Nedrīkst degunā ievietot ķiploku, kas ir izplatīta tautas metode cīņai ar iesnām. Tas ir pārāk spēcīgs kairinājums deguna gļotādai, ožas receptoriem.
  • Nevannot. Mazuli var apslaucīt ar mitru, siltu drāniņu un vannošanu atsākt, kad slimība beigusies. Pēc atveseļošanās mazuli, kurš jau sēž, nevajadzētu atstāt sēžam vannā ilgu laiku, jo mazuļa ķermeņa augšdaļa līdz viduklim ir virs ūdens, viņš salst un nereti atkal saaukstējas. Temperatūru, ja tā nav augstāka par 38 °C, nevajadzētu censties pazemināt, ja vien tā nav grūti paciešama individuālu iemeslu dēļ (krampji, neiroloģiski traucējumi u.c.).

Akūtu bronhītu parasti var izārstēt 10–14 dienās. Ja pēc divām nedēļām klepus nepāriet, ārstam vajadzētu veikt bērna plaušu rentgena izmeklējumu, lai konstatētu, vai nav sākusies pneimonija .

  • Ja temperatūra ir virs 38 °C, var iedot temperatūru pazeminošu preparātu bērna vecumam piemērotā formā un devā. Ja augsta temperatūra ir ilgāk par trim četrām dienām, jāsazinās ar ārstu un jāveic asinsanalīzes, lai pārliecinātos, vai vīrusu izraisītajam bronhītam nav pievienojusies bakteriāla infekcija, kas jāārstē ar antibiotikām. Ja bakteriālas infekcijas nav, lietot antibiotikas nav pamata, jo tās necīnās ar vīrusiem.
  • Masāža. Ja bērna organisms grūti tiek galā ar bronhītu, var veikt speciālu pretbronhīta masāžas kursu, ko veic speciālists. Masāžas kurss sastāv no piecām sešām reizēm un parasti palīdz līdz galam iztīrīt bronhus. Šādu masāžu var izmantot arī kā profilaktisku metodi bērniem, kam ir tendence slimot ar bronhītu.

Ja bronhīts tomēr nepāriet…

Akūtu bronhītu parasti var izārstēt 10–14 dienās. Ja pēc divām nedēļām klepus nepāriet, ārstam vajadzētu veikt bērna plaušu rentgena izmeklējumu, lai konstatētu, vai nav sākusies pneimonija (izplatītākā bronhīta komplikāciju forma). Bakteriālu pneimoniju ārstē ar antibiotikām. Ja pneimoniju neatklāj, betklepus turpinās vēl vairākus mēnešus, vajadzētu doties pie alergologa un pārliecināties, vai bērnam nav bronhiālā astma. Jāpārbauda arī, vai bērns nav inficējies ar tuberkulozi. Ja bērnam bronhīts atkārtojas vairāk nekā trīs reizes gadā un katru reizi ilgst ilgāk par divām nedēļām, iespējams, vainīga bronhu vai plaušu patoloģija un bērnam vajadzētu doties uz konsultāciju pie pulmonologa.

Bronhiālā astma

Ilgstošs, parasti sauss lēkmjveida klepus savienojumā ar elpas trūkumu, visdrīzāk, liecina par bronhiālo astmu. Šo diagnozi var apstiprināt alergologs. Risks saslimt ar bronhiālo astmu ir bērniem, kas bieži slimo ar bronhītiem, kā arī dzīvo piesārņotā vidē un vidē, kur smēķē. Nereti regulāra bērna klepošana, krekšķināšana ir bronhiālās astmas, nevis akūta bronhīta pazīme. Līdz ar to šķietami nevainīgu klepu, kas tomēr nepāriet, nevajadzētu atstāt bez ievērības. Astma ir izplatītākā bērnu hroniskā slimība visā pasaulē. Latvijā ar to slimo vismaz 8% bērnu. Speciālist lēš, ka pat vairāk, jo daudzi astmas gadījumi bērniem nav konstatēti, uzskatot, ka bērns vienkārši klepo. Astma ir pastāvīgs, hronisks elpceļu iekaisums, kuru izraisa alerģiskas reakcijas, bet vīrusu infekcijas šo vīrusu saasina. Iekaisuma dēļ bērna elpceļi pietūkst un kļūst ļoti jutīgi. Tie pastiprināti reaģē uz apkārtesošām kairinošām lietām – putekļiem, tabakas dūmiem, dzīvnieku spalvām u.c. Lēkmes laikā bērns klepo, smagi elpo, viņam spiež krūšu apvidū. Smagākos gadījumos tas var izraisīt dzīvībai bīstamu elpas trūkumu. Slimību veicina apkārtējās vides piesārņojums, pret kuru bērni ir īpaši jutīgi.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs