Atkal slapja gultiņa

1. decembris, 2008
Komentēt

Drukāt

Saglabāt


Fakti par enurēzi

*Enurēze ir ļoti izplatīta. Kādu laiku gultā slapina gandrīz katrs desmitais bērns Latvijā.

* Aptuveni 57% bērnu no tiem, kas slapina gultā, ir primāra nakts enurēze (ar urīnceļu infekcijām un dažādām fizioloģiskām anomālijām nesaistīta patvaļīga urīna noplūde) un 43% – sekundāra nakts enurēze (bērnam ir nieru, urīnpūšļa, urīnceļu vai citu orgānu slimība, neiroloģisks traucējums). No minētajiem 43% apmēram 6% bērnu mediķi atklāj iedzimtas urīnceļu anomālijas, kas prasa operatīvu iejaukšanos.

* Ja bērnībā gultā čurājuši abi bērna vecāki, 77% gadījumu tā notiek arī ar bērnu. Ja gultā slapinājis viens no vecākiem, tā notiek ar aptuveni 40% bērnu. Taču 15% bērnu, kuriem ir enurēze, vecākiem tā nav bijusi, tā ka enurēze nav tikai pārmantota kaite.

* Bez ārstēšanas enurēze pāriet aptuveni 15% bērnu, tomēr vairumam nepieciešama mediķu palīdzība.

* Nakts enurēze vismaz trīs reizes biežāk traucē zēniem, nekā meitenēm. Kāpēc tā – skaidras atbildes nav.

* Statistika liecina, ka gultā slapina viens no sešiem piecus gadus veciem bērniem, viens no 14 septiņus gadus veciem bērniem un viens no 20 desmit gadu veciem bērniem.

* Līdz septiņu gadu vecumam apmēram 70% bērnu no tiem, kam šī problēma bijusi, pārstāj čurāt gultā. 14–15 gadu vecumā tā parasti zūd visiem. Tas gan nenozīmē, ka enurēze būtu jāatstāj bez ievērības un jāgaida, kamēr pāries.

 

Ja bērns regulāri slapina gultā, vecākiem jāmeklē zinošs un iejūtīgs ārsts, jāiemācās būt pacietīgiem pašiem.

 

 

Slapināšana gultā nav uzvedības traucējums. Bērns, kurš čurā gultā, nedara to tīšām. Tā nav ne viņa paša, ne viņa vecāku vaina. Tā vienkārši notiek!

Ja nesen no autiņbiksītēm atradināts mazulis kādreiz piečurā bikses vai gultiņu, tas ir normāli un neliecina par urīna nesaturēšanu. Vairākums speciālistu uzskata, ka bērna organisms nobriest un nosacījuma reflekss, lai viņš spētu kontrolēt urināciju, attīstās līdz piecu gadu vecumam. Ja bērnam piecu gadu vecumā vērojama patvaļīga urīna noplūde miegā (gan naktī, gan dienā, kad bērns guļ diendusu), viņš tiešām cieš no enurēzes, kas ir izplatītākais urīna nesaturēšanas veids. Taču, ja bērns regulāri pieslapina gultu līdz piecu gadu vecumam, vecākiem nav jāgaida, bet jādodas pie ārsta. Izšķir divu veidu slapināšanu gultā.

Kā rīkoties vecākiem

Slapināšanu gultā nedrīkst atstāt bez ievērības, gaidot, kad tā pāries pati no sevis. Slapji palagi ir nepatīkami ne tikai no higiēnas viedokļa, bet ietekmē arī bērna pašapziņu un dzīves kvalitāti kopumā.Tāpēc, ja bērns regulāri piečurā gultu, jādodas pie ģimenes ārsta vai pediatra, kurš nosūtīs veikt trīs svarīgus izmeklējumus:

1)      urīna analīzes – lai noskaidrotu, vai bērnam nav urīnceļu infekcija;

2)      vēdera dobuma ultrasonogrāfiju – lai pārbaudītu, vai bērnam nav augšējo urīnceļu vai nieru anomālijas (nereti tieši tās ir enurēzes cēlonis);

3)      urofloumetriju – lai noteiktu urīna strūklas ātrumu un kapacitāti un noskaidrotu, vai bērna urīnpūslis darbojas pareizi.

Kad šie izmeklējumi veikti, bērnu var sūtīt pie citiem speciālistiem, piemēram, urologa, neirologa, psihologa u.c. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā ir Apakšējo urīnceļu funkcionālās izmeklēšanas kabinets. Visi izmeklējumi veicami ambulatori, tādēļ bērnam nav jāpaliek slimnīcā. Ja bērnam konstatē anomāliju vai infekciju, to ārstē. Ja enurēze nav citas slimības simptoms, lai bērna ārstēšana būtu sekmīga, jāiesaistās visai ģimenei.

 

Pašu spēkiem

*Vecāku iecietība. Ja bērns atkal un atkal piečurā gultu, vecāki bieži vien jūtas aizkaitināti, dusmīgi, bezspēcīgi. Daudziem ir grūti atturēties no bērna kritizēšanas, kaunināšanas, rāšanas un pat fiziskas iespaidošanas. Taču bērns čurā gultā nevis tāpēc, ka viņam tā gribētos vai viņš būtu pārāk slinks, lai naktī aizietu uz tualeti. Bērns slapina gultā neapzināti, un pats no tā ļoti cieš! Ja mazajam atkal neizdodas no rīta pamosties sausā gultā un vecāki to pārmet, viņš kļūst nomākts, bailīgs, var parādīties depresija, strauji pazemināties pašvērtējums. Lai gan bieži vien nav viegli atrast īsto slapināšanas cēloni un arī psiholoģisku komfortu mājās vienā dienā radīt nav iespējams,vecāku iecietība un pacietība, sadarbība ar bērnu ir galvenais, kas var palīdzēt mazajam sākt mosties sausos palagos.Ja ar bērnu palaikam sirsnīgi izrunājas, uzsverot, ka gultā čurāšanas dēļ viņš nav ne slims, ne nepilnvērtīgs, un uzmundrina, ka kopīgiem spēkiem šo problēmu izdosies atrisināt, mazais var atplaukt! Bet, ja bērnam vecāku nesavaldības dēļ rodas pārliecība, ka viņš ir slikts tāpēc, ka čurā gultā, atveseļošanās nevar ritēt gana veiksmīgi. Nedrīkst arī bērnu saukāt par bēbīti vai netīreli – tā tikai vēl vairāk pastiprina viņā vainas izjūtu. Nekādā gadījumā nedrīkst bērnu publiski kaunināt un salīdzināt, it sevišķi ar brāļiem/māsām, kuru gultas no rītiem ir sausas. Tā vietā, lai no rīta gaustos: «Atkal gulta slapja! Kad tas vienreiz beigsies?» – mamma vai tētis var mazo mudināt: «Tas nekas, ka gulta slapja. Bet tu māci savam urīnpūslim labi uzvesties! Rīkojies tā, lai viņš tevi klausa, un klausi viņu! Kad sagribas pačurāt, ej.» Bērnu nedrīkst rāt, ja viņš, kautrējoties par piečurātajiem palagiem, tos slēpj. Daļa vecāku izvēlas uz nakti bērnam vilkt autiņbiksītes – tās novērš neērtības, bet problēmu neatrisina.

*Bērna piedalīšanās savas problēmas risināšanā.Piecu sešu gadu vecs bērns ir pietiekami liels un saprātīgs, arī viņam jāpiedalās problēmas risināšanā. Ja mazais enurēzes ārstēšanu uztver tikai kā vecāku prasību pildīšanu, nekas labs nesanāk. Bērnam jāpiedalās sarunās ar ārstu, lai veidotos izpratne par notiekošo. Mazajam var uzticēt no rīta savākt slapjo gultas veļu un aiznest to uz veļas mašīnu, taču tas nedrīkst būt kā sods, bet gan kā atbildības uzņemšanās par savu higiēnu, bez mazākās pazemojuma kripatiņas. Bērnam var ieteikt veidot kalendāru, kurā viņš ar saulīti atzīmē katru sauso nakti un ar mākonīti – katru slapjo nakti. Par katru saulaino nakti bērns noteikti jāuzslavē. Ja savāktas vairākas saulītes, mazajam var piešķirt balviņu. Ja gadījies mākonītis, jāpārrunā, kāpēc tā gadījās.

* Dzeršanas ierobežošana vakarā.Lai gan šajā jautājumā speciālistu viedokļi atšķiras un daļa ārstu uzskata, ka šķidruma uzņemšana nav jāierobežo, vairums tomēr ir pārliecināti – tā kā urinācija tiešā veidā saistīta ar šķidruma uzņemšanu, pēc plkst. 18 bērnam nevajadzētu dot dzert. Tas nozīmē, ka visu dienu bērns var dzert pēc sirds patikas, bet vakarā var padzerties tikai vienu divus malciņus ūdens vai svaigi spiestas sulas (piemēram, ar ūdeni šķaidītas jāņogu, upeņu sulas). Vakarā bērnam nevajag dot dzirkstošos dzērienus, melno tēju, kā arī zāļu tējas, kas veicina urināciju. Arī svaigu augļu ēšana pirms miega nav ieteicama, jo augļi satur daudz šķidruma.

* Mierīgs vakara cēliens.Pirms nakts miera bērnam nevajadzētu satrakoties vai skatīties satraucošas filmas, spēlēt datorspēles. Jo vairāk bērns vakarā būs satraucies, jo lielāka iespēja, ka viņš pieslapinās gultu. Bērnam jāatgādina pirms miega aiziet pačurāt.

*Apgaismots ceļš uz tualeti.Nereti ir tā, ka bērns tumsā baidās iet uz tualeti vai arī nevar atrast podiņu. Tāpēc būtu jāgādā, lai istabā vienmēr deg naktslampiņa. Tāpat labi būtu, ja ceļu uz tualeti apgaismotu un bērnam nebūtu jātaustās pa tumsu.

* Enurēzes zvans jeb modinātājs.Ārzemēs tas tiek plaši lietots, taču Latvijā šobrīd nav pieejams aptiekās (pirms vairākiem gadiem enurēzes modinātāju «Dry sleeper» par apmēram Ls 25 varēja iegādāties arī Latvijas aptiekās). To var mēģināt iegādāties ārzemēs vai pasūtīt internetā. Tā ir elektriska ierīce, kuru liek bērnam biksītēs. Tikko parādās slapjums, bērns saņem nelielu strāvas triecienu, kas viņu uzmodina no miega. Tā tiek izstrādāts nosacījuma reflekss – kad pūslis ir pilns, jāceļas un jāčurā. Šīs metodes efektivitāte tiek vērtēta ļoti atšķirīgi – no 25 līdz 75%. Latvijā enurēzes zvans tiek maz lietots, tāpēc arī nav sīkāk pētīta tā efektivitāte.

* Urīnpūšļa muskuļu treniņš. No aptuveni piecu sešu gadu vecuma bērns spēj trenēt bērna urīnpūšļa muskuļus. Viņu var mudināt čurāt ar pārtraukumiem – čurā, aiztur, atkal čurā, atkal aiztur. Vienā reizē čurāšanu var pārtraukt piecas sešas reizes. Ja bērns nesaprot, kā tas darāms, var demonstrēt ar balonu, to piepūšot un ar pārtraukumiem laižot ārā gaisu. Urīnpūšļa muskuļu treniņš palīdz izstrādāt urīna aizturēšanas refleksu.

* Vai bērnu modināt un sēdināt uz poda naktī, speciālistu viedokļi atšķiras.Vieni uzskata, ka celties naktī, lai bērnu pačurinātu, nav ieteicams, jo tas traucē bērna un arī mammas vai tēta miegu. Turklāt dabiski organisms funkcionē tā, ka veselam cilvēkam naktī nav jāiet uz tualeti. Tāpēc šādas celšanās vienīgais ieguvums ir sausi palagi. Citi uzskata, ka bērns ir ne tikai jāceļ un jāliek uz podiņa, bet arī noteikti jāpamodina. Tad viņš apzināsies, kas notiek, un ar laiku pieradīs naktī mosties, lai pačurātu.Visprātīgāk vecākiem būtu ņemt vērā izvēlētā ārsta viedokli, kā arī raudzīties pašiem pēc savas pieredzes, vai celšanās naktī sniedz efektu vai ne.

 

JĀNIS DOBELIS, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 3. nodaļas virsārsts, Rīgas Stradiņa universitātes Bērnu ķirurģijas katedras profesors, bērnu ķirurgs; izmantota informācija no interneta.

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+