Profilaktiska apskate pie ārsta bērnam

Profilaktiska apskate bērnam
Zane Strūberga
28. augusts, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Pirmajā pusgadā ikmēneša vizīte pie bērnu ārsta ir ierasta un vajadzīga, no sešu mēnešu vecuma ieteicamie ārsta apmeklējumi notiek reizi divos mēnešos. Bet kā ir pēc tam? Vai ir vajadzīgas profilaktiskās apskates pie ārsta, pat ja nekādu sūdzību nav? Konsultē Sanita Mitenberga, pediatre Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Pediatre Sanita Mitenberga uzskata, ka pēc bērna gada vecuma profilaktiskā vizīte pie ģimenes ārsta vai pediatra būtu jāveic vienreiz gadā, tātad ap bērna dzimšanas dienas laiku. Šis ieteikums, protams, attiecas uz bērniem, kam nav sūdzību un nav nepieciešamības pie ārsta doties ātrāk. «Profilaktiskajā apskatē ārstam vajadzētu paņemt bērna asinsanalīzes, urīna analīzi, izmērīt un nosvērt viņu. Tāpat būtu ieteicams bērnam izmērīt asinsspiedienu (atceroties, ka bērniem tas vienmēr ir zemāks nekā pieaugušajiem). Izpētīt ādas stāvokli, pārbaudīt elpošanu, sirsniņu, noskaidrot par alerģijām un novērtēt slimošanas biežumu. Ja kādā jomā ārsts ievēros novirzes, viņš lems par labu papildu izmeklējumiem, analīzēm. Lai arī standartā tas nav iekļauts, parasti, veicot vispārējo asinsanalīzi, iesaku vecākiem pārbaudīt arī D vitamīna līmeni organismā (par papildu maksu). Praksē ir pierādīts – pat ja vecāki dod bērnam D vitamīnu, daudziem tā tomēr trūkst.»

Vispārējā attīstība

Daudzi ģimenes ārsti un pediatri bērna vispārējo attīstību vērtē, izmantojot speciālas attīstības līknes, – vienreiz gadā atzīmē svaru un augumu un, bērnam augot, var novērot, vai līkne turpinās adekvāti un normas robežās vai tomēr ir kāpumi un/vai kritumi. Ja līkne ir nevienmērīga, ārsts var secināt, ka attīstība ir traucēta, un meklēt tam iemeslus – vai pie vainas ir kāda slimība, varbūt dzīvesveids. Vecāki, piemēram, bieži sūdzas, ka bērns slikti ēd. Tad šī attīstības līkne var palīdzēt novērtēt, vai tas ietekmē bērna augšanu vai ne. Ja bērns aug atbilstoši savam vecumam un ķermeņa uzbūvei, viss kārtībā.

Redzes pārbaude

Vecumā no 13 līdz 24 mēnešiem bērniem pieejama valsts apmaksāta vizīte pie acu ārsta.  Ja pirms tam jau nav sūdzību par redzi, tā parasti ir pirmā vizīte pie šī speciālista. Nākamā būtu veicama triju gadu vecumā, pēc tam 6–7 gadu vecumā, pirms došanās uz skolu. Acu ārsts pārbauda, vai bērnam nav kādas acu problēmas, šķielēšana, lemj, vai nepieciešams valkāt brilles; pastāsta par ikdienas paradumiem, kas var veicināt redzes bojāšanos.

Zobu veselība

Pirmo reizi pie zobārsta vai higiēnista bērnu būtu ieteicams aizvest līdz divu gadu vecumam – lai viņš iepazīstas ar zobārsta krēslu un to, kā šis ārsts strādā. Sliktāk, ja pirmā vizīte pie zobārsta notiek tad, ja ir jau radušās kādas problēmas. Tā bērnam var būt gana traumatiska pieredze un ietekmēt viņa patiku un vēlmi iet pie zobārsta turpmāk. Ja ar zobiņiem viss labi, zobārsts veic nelielu higiēnu (cik nu bērns ļaujas), pastāsta par zobiņu kopšanas paradumiem, pārbauda sakodienu, mēles saitīti. Profilaktiski pie zobārsta vai higiēnista būtu ieteicams doties vienreiz gadā. Bērniem līdz 18 gadu vecumam zobārstniecības pakalpojumi ir valsts apmaksāti pilnā apmērā, tikai jāvēršas pie ārsta, kas tos nodrošina. Vienreiz gadā valsts apmaksā arī bērnu zobu higiēnu vecumā no diviem līdz 18 gadiem. Divas reizes gadā valsts apmaksātu zobu higiēnu bērns var saņemt 7, 11 un 12 gadu vecumā.

Stāja

No apmēram triju gadu vecuma ārsts pievērš īpašu uzmanību bērna stājai, pēdām. (Mazākiem bērniem ķermenis vēl nav tik attīstīts, lai spriestu par paliekošām problēmām.) Ja ģimenes ārsts vai pediatrs konstatē kādas stājas grūtības, viņš var nosūtīt bērnu pie ķirurga, ortopēda vai – visbiežāk – pie rehabilitologa, kurš parasti nosaka ārstniecisko vingrošanu. Jāatceras gan, ka valsts apmaksātais ārstnieciskās vingrošanas kurss ir nepietiekams un ir ļoti svarīgi vajadzīgos vingrojumus veikt regulāri – vai nu par maksu pie speciālista, vai mājās. Ja bērns sācis sportot, jāizvērtē nepieciešamība papildus vingrot, lai vienmērīgi attīstītu ķermeni.

Dzimumorgānu attīstība

Biežāk problēmas šajā jomā novērojamas zēniem. Iespējams, paši vecāki jau pamanījuši kādas problēmas ar urīna strūklu, priekšādiņu, kura neatvelkas, vai oliņu novietojumu. Visas bažas var un vajag pārrunāt ar ārstu. Ja pašiem nav skaidrības, kāda ir dzimumorgānu normāla attīstība atbilstošajā vecumā, jālūdz ārstam novērtēt situāciju. Ja būs kādas novirzes no normas, bērns tiks nosūtīts vizītē pie bērnu urologa.  Meitenītēm šajā jomā sarežģījumi novērojami retāk. Visbiežāk tās ir aizaugušas dzimumlūpiņas, bet to parasti pamana jau piedzimstot.

Uzvedība un aktivitātes līmenis

Ja dzemdībās bijuši kādi sarežģījumi, visbiežāk bērns tiek nosūtīts pie neirologa jau pirmā gada laikā. Vēlākā vecumā nepieciešamību pēc neirologa konsultācijas visbiežāk saista ar bērna paaugstinātu aktivitātes līmeni, ar aizdomām par hiperaktivitāti un uzmanības deficīta sindromu. Ja neirologs tiešām konstatē, ka bērns nevis vienkārši ir ļoti aktīvs, bet tā varētu būt diagnoze, seko vizīte pie bērnu psihiatra un ārstēšanās.

Valodas attīstība

Pie logopēda bērnu var nosūtīt tad, ja ģimenes ārsts vai pediatrs novērtē, ka bērns nepareizi izrunā kādas skaņas, šļupst, nesaka kādu burtu. Ja grūtības runāt bērnam ir piecu sešu gadu vecumā, visticamāk, būs nepieciešamas regulāras vizītes pie logopēda. Mūsdienās šāda iespēja ir daudzos bērnudārzos. Vēlāk – skolās.

Svars

Daudziem bērniem mūsdienās ir ēšanas problēmas – kāds ēd ļoti maz un tas īpaši satrauc vecākus, kāds, tieši otrādi, pārāk daudz vai neveselīgi. Ja ģimenes ārsts kādā brīdī bērnam novēro lieko svaru, viņš var lemt par labu vizītei pie endokrinologa, lai pārbaudītu hormonu līmeni. Tāpat vecāki var saņemt rekomendācijas novērtēt un mainīt ģimenes ēšanas paradumus.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs