Praktiski ieteikumi, kā līdzsvarot bērna straujo temperamentu

Emociju skola
Kristiāna Kalniņa
13. marts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Ansis Klucis
Ja tavs bērns ir tik aktīvs un kustīgs, ka nespēj nosēdēt mierā nevienu minūti, nepārmet sev, ka tavs mazais ir slikti audzināts! Ļoti lielā mērā bērna uzvedību nosaka viņa temperaments. Tiesa, ja ir sarežģītākas temperamenta iezīmes, pieaugušajiem ir jāpalīdz bērnam pašam iemācīties regulēt savu uzvedību un emocijas. Idejas iesaka Kristiāna Kalniņa, psiholoģe darbnīcā bērniem un vecākiem Skrūves un bantes.
  • Bērna uzvedību nosaka ne tikai viņa audzināšana, bet arī iedzimtās īpašības, proti, nervu sistēmas darbība jeb temperaments. Tas ir veids, kā bērns (un arī mēs, pieaugušie) reaģē uz to, kas notiek ikdienā, – uz dažādām izmaiņām un apstākļiem (piemēram, spilgtu gaismu, krāsu, trokšņiem), dažādām situācijām, kad jāseko noteikumiem, kaut kas tiek aizliegts vai atļauts, kad bērns pamana kaut ko jaunu utt.
  • Mūsdienās temperaments vairs nav nekas tāds, pēc kā cilvēkus varētu iedalīt konkrētos tipos. Tas nozīmē, ka bērnā ir viss temperamenta iezīmju spektrs. Iedomājies līdzību ar kokteili – kāds tas būtu, ja pēc sirds patikas tajā sajauktu visas sastāvdaļas, kas mums katram vislabāk garšo un tieši tādā daudzumā, kā vēlamies? Pavisam noteikti katra kokteiļa garša atšķirtos! Līdzīgi ar temperamentu – mūsos katrā ir zināms līmenis aktivitātes, impulsivitātes, kautrīguma, bailīguma, tendences reaģēt ar dusmām, un šīs iezīmes saglabājas visa mūža garumā. Un, jā, arī tas, cik labi paši spējam nomierināties pēc stresa, saistīts ar mūsu temperamenta iezīmēm jeb bioloģiski noteiktajām atšķirībām.
  • Protams, savu reizi ikviens jūtas noskumis, sadusmots vai nobijies, tomēr, ja mazajam ir izteikta tendence intensīvi izrādīt kādas spēcīgas jūtas jau no dzimšanas, visticamāk, tas ir viņa temperaments. Vai ar to pietiek? Tāds ir bērna temperaments, un viss, neko nav vērts darīt? Tā gluži nav, jo bērnam būs jāaug lielam, pamazām jāiekļaujas sabiedrībā un tajā jādzīvo, tāpēc īpaši svarīgi bērnu pamazām radināt tikt galā gan ar spēcīgajām jūtām, gan arī uzvedību – tā, lai nekaitētu ne sev, ne citiem.

Mācāmies klusumu

Ja bērns ir aktīvs, impulsīvs un skaļš, liels sasniegums viņam būs nosēdēt mierā un klusumā vien dažas minūtes. Mazais var vingrināties izvilināt pēc iespējas klusākas un mierīgākas skaņas no mūzikas instrumenta. Pamēģiniet mierīgi un klusītēm paspēlēt bungas – nepavisam nav viegli, vai ne?

Spēle ar noteikumiem

Aktīvajiem bērniem, jo īpaši tiem, kam ikdienā grūti pārslēgt uzmanību uz citu nodarbi (sevišķi to var novērot situācijās, kad tu bērnam liec pārtraukt kaut ko patīkamu, bet varbūt nevēlamu), svarīgas būs rotaļas, kurās jābūt aktīviem, tad pārmaiņus jāsastingst un jākustas, jākoncentrējas uz noteikumu ievērošanu. Piemēram, labas būs jebkuras spēles ar bumbu, lidojošo šķīvīti vai vienkārši sasaldēšanās spēle.

Lēnā skriešana

Pamēģini ar impulsīvo, aktīvo bērnu, kuram patīk asas izjūtas, sacensties lēnajās skriešanās sacensībās. Kurš vēlāk nokļūs pie finiša ar nosacījumu, ka kustēsies nepārtraukti un lēnām?

Sagatavo bērnu pārmaiņām

Ja mazais mēdz izteikti sadusmoties un taisīt lielu traci, tiklīdz viņam jāpārtrauc rotaļāties un jādodas, piemēram, vakariņās, līdz ar to vakars ir sabojāts visiem, centies viņu sagatavot gaidāmajām pārmaiņām. Vislabāk, ja vienmēr brīdināsi bērnu desmit minūtes iepriekš, ka rotaļāšanās būs jābeidz, tad izpaliks nepatīkami pārsteigumi. Līdzīgi vari rīkoties, ja tavam bērnam kopumā grūti pieņemt jebkuras izmaiņas dienas ritmā, bet reizēm tas ir neizbēgami, piemēram, pēc bērnudārza nevis iesim pastaigāties, bet dosimies pie friziera. Tad situāciju var atvieglot, ja gaidāmās pārmaiņas pārrunāsiet, piemēram, iepriekšējā vakarā.

Kopā izpētiet biedējošo situāciju

Arī izteikts bailīgums var būt bērna temperamenta iezīme – to var novērot jau agri, kad mazulis zīdaiņa vecumā satrūkstas un sabīstas pie katra mazākā troksnīša, katras nepazīstamas situācijas vai sastopot svešus cilvēkus. Tāpēc respektē bērna bailes – ja viņš nevēlas, viņam nav jāsēž klēpī katrai tantei vai onkulim. Kad bērns jau lielāks, pamazām ieradini viņu izpētīt biedējošo situāciju – kas tieši ir biedējošais? Varbūt no tā nemaz nav vērts baidīties? Piemēram, ja mazajam ļoti bail no tumsas, pārvērt tumsu par jautru piedzīvojumu, ņemiet lukturīti un pamazām izpētiet, kas dzīvo tumšajā pagrabā un koridorā, kad tajā izslēgta gaisma!

Pievērsiet uzmanību sīkām lietām

Ir bērni, kas savukārt nemaz nepamana un nesajūt spēcīgus sensoros stimulus, piemēram, bieži uzgrūžas lietām, kas ir pa ceļam, nenovērtē situāciju un metas tajā iekšā, nepadomājot par drošību, vai arī vienkārši nespēj pietiekami labi fokusēt uzmanību uz darāmo darbiņu. Kaut nedaudz, tomēr var iemācīties spēju noturēt uzmanību un pievērsties mazām lietām – māci bērnu pamanīt nianses, pievērst tām uzmanību dabā, pa ceļam uz mājām no bērnudārza un citur, piemēram, parādot un sakot: «Re, kā atšķiras šī auga lapas no šīm!» Varbūt sīkumus var izpētīt ar palielināmo stiklu? Tā bērns kaut mazliet, tomēr mācīsies apstāties un pievērst uzmanību sīkām lietām, arī savai uzvedībai.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs