Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dārtai ļoti patīk pēdiņu bučošana
Lai arī Dārta lielākoties tikai guļ uz muguras un joprojām varu viņu nolikt lielās gultas vidū, kamēr pati blakus kārtoju drēbes, ir sajūta, ka triju mēnešu vecumā ir noslēdzies pirmais attīstības periods, kurā bērns vēl tikai mācās apzināties savu ķermeni. Tagad šķiet, ka Dārta ir pieaugusi, prot sevi saprast un arī es viņu beidzot saprotu. Vīrs saka, ka viņai ir arī humora izjūta. Jā, viņa tiešām mēdz smieties par to, ka viņai kāds pasaka prrr vai buci, buci. Savukārt, ja Dārtai uznāk kāds kreņķītis, mums ir pašiem savs knifs, kas palīdz vienmēr, – pēdiņu bučošana. Tad Dārta eleganti saliek abas rokas aiz galvas un kaifo. Lieki piebilst, ka arī mēs par šo skatu kaifojam. Arī gulēt mums beidzot izdodas tikt sakarīgā laikā – līdz pulksten 24. Pielieku pie krūts un izslēdzu gaismu. Tumsa iedarbojas nomierinoši. Dārta joprojām guļ kopā ar mums un savā gultiņā nav gulējusi ne reizes. Miegs viņai joprojām ir trausls. Ne vairs tik trausls kā pirmajos mēnešos, kad es pat gaismu nevarēju izslēgt, bet tomēr. Vēlāk uzzinu, ka biežā mošanās nemaz nav slikta, jo, izrādās, tieši seklajā miega fāzē aug un attīstās bērna smadzenes, bet dziļā miega laikā – atpūšas. Vēl esam izstāvējuši rindu uz gūžas un galvas neiroskopiju. Piesardzības dēļ mūsu ģimenes ārste parasti iesaka visus iespējamos izmeklējumus, un es neiebilstu. Manuprāt, labāk lieku reizi pārbaudīt, nevis kaut ko palaist garām. Ir tik patīkami izmeklēšanas laikā izdzirdēt no ārsta vārdus: «Jums ir foršs un gudrs bērns!» Tā ir burvju frāze, kas atkausē un iedveš mieru katras mammas sirdī
Mammai nepieciešams laiks sev
No rītiem turpinu gulēt līdz ar Dārtu un nemaz neceļos, lai sapostu uz skolu vecākos bērnus. Tas viss uz vīra pleciem. Gadās, protams, vakarā nobrīnīties par to, kādu apģērbu meitas izvēlējušās uz skolu. Nav arī patīkami, kad uzslavēju meitu, cik labi viņai sanākusi zirgaste, un izrādās, to pārtaisījusi skolotāja. Tomēr cenšos par to neraizēties un pieņemt, ka neesmu supermamma, kas var visu. Naktī tāpat visai bieži jāmostas, lai barotu Dārtu, un man joprojām nepieciešams miegs, lai organisms atgūtos pēc grūtniecības un dzemdībām. Arī pašiem bērniem labāk, ja pēcpusdienā viņus mājās sagaida izgulējusies, ar dzīvi apmierināta mamma. Ticu, ka šis patstāvības pusgads viņiem nāks par labu. Un, ja tā padomā, miegs ir vienīgais veids, kā es sevi pašlaik lutinu.
Biju pavisam piemirsusi, ka viena no pēcdzemdību perioda blaknēm ir matu izkrišana. Kā man tas riebjas!
Mana draudzene speciāli dzēra pēcdzemdību vitamīnus, tāpat no tā neizbēga. Tiesa gan, izkritušie mati ļoti ātri atauga. Saprotu, ka palēnām jāsāk domāt arī par kontracepciju, jo pagaidām vēl paļaujos uz biežo zīdīšanu. Bet, kā smejot teic mana vecmāte, vienīgā absolūti drošā kontracepcijas metode esot spiodīns. Kas, kas? Spiodīns? Aha! Cпи один! Tulkojumā no krievu valodas – guli viens!
Mēneša prieks
Lielajā dīvānā Dārta pirmo reizi apveļas no muguras uz vēdera. Visticamāk, te nopelns ir arī dīvāna slīpumam, tomēr fakts paliek fakts.
Mēneša atklājums
Salaspils Botāniskā dārza oranžērija, kurp dodamies visi kopā. Arī Dārtai tropu klimats ir ļoti pa prātam.
