3 svarīgi jautājumi par mazuļa pirmajiem soļiem

1. Vai jāuztraucas, ja gada vecumā bērns vēl nestaigā?

Bērns var sākt staigāt gan 11 mēnešos, gan pusotra gada vecumā, un abi varianti ir labi. Svarīgāk par to, cik mēnešu vecumā bērns sācis staigāt, ir izvērtēt, kā vispār notiek attīstība: bērns pilnvērtīgi izdzīvojis velšanās, līšanas, rāpošanas un sēdēšanas posmu vai kādu no tiem izlaidis. Tas, ko noteikti nevajadzētu darīt, – likt bērnu staigulī, jo tas neļauj bērnam izmēģināt staigāšanu sāniski, bet tā ir ļoti svarīga, jo aktivizē iegurņa sānu muskulatūru, kas nodrošina gūžu stabilitāti.

2. Kā pareizi būtu jāsākas staigāšanai?

Kad bērniņš nostājies pats uz savām kājiņām, viņš parasti stāv platām, uz āru izvērstām vienu vai abām pēdiņām, lai nodrošinātu lielāku un stabilāku atbalsta laukumu. Pamazām bērns tuvina kājas vienu otrai un pārnes svaru no vienas kājas uz otru, tad palēnām atlaiž vienu roku, otru roku. Un, kad šī stāvēšanas pozīcija ir nostiprinājusies, bērns sāk spert solīšus sāniski gar mēbelēm, kas ir ļoti svarīgi, lai nostiprinātu gūžas. Tāpēc šo sānu gaitu var pat pastimulēt, noliekot kādu iekārojamu mantiņu dīvāna otrā malā un aicinot sāniski doties tai pakaļ. Kad bērns mācēs staigāt sāniski, viņš var lēnām pagriezties un pamazām sāks staigāt arī uz priekšu, pieturoties pie mēbelēm, atlaist rokas un pastāvēt, turot rokās mantas. Jūtoties arvien drošāk, kādā brīdī viņš aizskries pats.

3. Labāk, ja tas notiek ar basām kājiņām, zeķītēs vai kurpītēs?

Iesaku pa māju un vasarā arī pa piemājas mauriņu, smiltīm un olīšiem skraidīt basām kājiņām, bet apavus vilkt, dodoties ārpus mājām. Un, ja vien mājās nav tiešām aukstas klona grīdas, nav jābaidās, ka bērnam nosals kājiņas, jo ir tikai dabiski, ka pēdas nav siltas, bet pavēsas. Tās ir ķermeņa tālākais punkts, kas nekad nebūs tikpat siltas kā paduses.