Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dārta arvien vairāk šķiro, kuri ir savējie, bet kuri – svešie. Savējiem tiek pa kādam smaidam, bet svešajiem – tikai ļoti nopietns un vērtējošs skatiens. Viņa nav no saulainajiem bērniņiem, kas visiem sirsnīgi smaida pretī. Dārta skatās tik nopietni un caururbjoši, ka fotogrāfs, kurš ierodas bildēt mūs ar Dārtu un no kura viņa nenolaiž ne acu, ar pietāti saka: «Izskatās, ka Dārta būs direktore!»
Dārtas pirmais darbiņš
Šajā mēnesī mūs uzaicina būt par reklāmas sejām burciņu biezenīšiem. Pirms piekrišanas rūpīgi testējam, kādi tie ir, jo, jāsaka godīgi, līdz šim Dārtai esmu gatavojusi tikai pati, un nu jau Dārta ēd gandrīz visu to pašu, ko mēs. Vismīļākais ēdiens Dārtai ir kefīrs un bezpiedevu jogurts, par ko ļoti priecājos, jo lielākie bērni ir vairāk izlepuši. Kefīru viņi dzer, bet bezpiedevu jogurtu gan negrib ēst, pat tad, ja pievienoju tam ievārījumu vai saldētas ogas, – negaršojot tik labi kā veikala! Protams, veikala jogurtā ir vairāk cukura, iespējams, arī kādas krāsvielas vai aromatizētāji, un tas ir dārgāks. Bet, atgriežoties pie burciņām, – tā Dārtai ir jauna pieredze, turklāt visnotaļ pozitīva. Dārtai garšo gandrīz visi sautējumi un biezeņi burciņās. Arī man šķiet, ka garša laba, un, pats galvenais, novērtēju, ka mūsdienās visi burciņu ēdieni vairs netiek sablendēti viendabīgā masā, bet, ja uz burciņas norādīts – dārzeņi, tad tur arī tiešām ir dārzeņu gabaliņi; ja makaroni ar malto gaļu, tad tiešām arī ir makaroni ar malto gaļu. Tā nu joprojām lielākoties gatavoju viņai ēdienu pati, bet, kad kaut kur dodamies vai arī pusdienu īsti vēl nav un es pati varu uzkost sviestmaizi, Dārtai skapītī glabāju arī pa kādai biezenīša burciņai vai augļu smūtijam. Pērkot biezenīšus, izvēlos tādus, kuros ir truša gaļa, jērs, zivs vai citi produkti, ko pašai gatavot sanāk retāk. Putras gan Dārtai joprojām negaršo – ne pašu vārītas, ne ātrās, ko pērkam veikalā.
No malas viss izskatās labāk!
Biezenīšu reklāmas bildēšana notiek mūsu mājas virtuvē, un pirms tam kārtīgi uzpošu māju, taču jau pēc dažām dienām tā, protams, ir tāda kā parasti… Mums ir pieci bērni. Katrs kaut kur kaut ko noliek, kaut ko aizmirst nenolikt vietā, un vēl ir Dārta, kura nu šiverē pa visiem zemajiem plauktiem!
Man ir tikai divas iespējas – visu laiku staigāt pa māju kā vagaram vai istabas uzkopšanas robotam un atgādināt, lai paceļ, savāc, noliek, sakārto, vai arī pieciest, ka mūsu māja nav tā kārtīgākā… Biežāk izvēlos otro.
Par vagaru kļūstu tikai brīvdienās, jo vismaz reizi nedēļā visas netīrās drēbes un mantas tomēr ir jāsavāc, lai izmazgātu grīdas un notraustu putekļus. Taču pēc šādas kārtošanas vakarā esmu gluži bez spēka un, ieraugot TV ekrānā pulvera reklāmu, kurā mamma tik mīlīgi smaida par katru jauno traipu bērna apģērbā, ierakstu sociālajos tīklos, ka tās allaž laimīgās TV reklāmu mammas baltajās blūzēs, visticamāk, lieto nomierinošos līdzekļus… Kāda draudzene man atbild, ka arī mani un Dārtu redzējusi biezenīšu reklāmā itin smaidīgu, bez jebkādām noguruma pazīmēm. Nākas piekrist. Bildēs un videorullīšos mēs visi sevi rādām jaukākus, laimīgākus un priecīgākus. Bet dzīvē kā jau dzīvē – varu tikai nojaust, cik daudz pūļu un nervu iztērēts, lai uzfilmētu 30 sekunžu reklāmas klipiņu, kurā smaida mamma, smaida bērns un, mīlīgi luncinot asti, smaida arī suns. Filmēšanas brigāde, frizieris, stilists un vēl citi iesaistītie tam veltījuši vairāku dienu vai pat nedēļu darbu. Kadrā redzam smaidīgu mammu baltā blūzē, saveidotiem matiem un grimu, bet realitātē staigājam pa māju tumšos legingos, brīvā kreklā vai blūzē, ko pēc iespējas vieglāk pacelt vai atpogāt, lai pabarotu mazulīti, neķemmētiem matiem, tumšiem lokiem zem acīm un, protams, bez grima, jo vismaz man negribētos ar sapūderētu ģīmi un sakrāsotām lūpām bučot mazulīti.
Mēneša prieks
Dārta iemācījusies rāpus kāpt pa trepēm gan augšup, gan lejup.
Mēneša atklājums
Pret iesnām palīdz teipošana! Tas nudien man ir liels un priecīgs atklājums, jo iesnas zīdainītim ir viena no visbriesmīgākajām lietām pirmajā dzīves gadā. Bērniņš pats izšņaukt deguntiņu vēl neprot, un, kad tas ir aizlikts, mazais īsti nevar ne paēst, ne pagulēt. Sindija Meluškāne
