Vai ir pamats satraukumam, ja bērns ir mazēdājs?

Neēšana un mazēšana visvairāk izteikta vecumā no viena līdz četriem gadiem. Kā reaģēt vecākiem? Vai un kad būtu jāsāk satraukties, stāsta pediatre ANNA BIRKA un sertificēta uztura speciāliste GUNDEGA RUDZĪTE-AŅIŠČENKO.
Bērns neēd
Dace Rudzīte
16. janvāris

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

«Bērniem ir periodi, kad viņi ēd tikai noteiktus produktus. Tā ir normāla attīstība, ko sauc par uztura neofobiju – bailes no jauna ēdiena. Taču mazajam vienkārši vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar ēdienu,» skaidro Gundega Rudzīte-Aņiščenko. Anna Birka savukārt stāsta, ka no psiholoģijas viedokļa uzskata, ka neēšana ir nevis bērna problēma, bet vecāku, jo ēšana un kakāšana ir divas lietas, ar ko bērns var regulēt pieaugušos. Kad bērns neēd, mamma par to uztraucas un pievērš viņam pastiprinātu uzmanību, un nereti tas ir tieši tas, kas bērnam nepieciešams.

Kopumā aptaujātās ekspertes atzīst: lai gan daudzas mammas sūdzas, ka bērns maz ēd, patiesībā tā nav.

Ja gribi justies droši, pieraksti, ko bērns apēd

Ikdienā mēs bieži nepamanām, cik daudz un ko bērns apēdis, tāpēc, ja šķiet, ka bērns pārāk maz ēd, ieteicams divas trīs dienas vai nedēļu cītīgi pierakstīt visu, ko viņš apēd un izdzer. Visticamāk, daudzās mājās pazīstama situācija: no rīta bērns atsakās ēst putru, un tā vietā mamma viņam iedod šokolādes sieriņu. Pēc tam mazais apēd kādu cepumiņu, iedzer suliņu, vēl uzkož ābolu vai banānu. Tad pienāk pusdienlaiks, un viņš, protams, atkal neēd zupu. Tad viņš dabū bulciņu vai saldo jogurtiņu ar piedevām. Un tā līdz pat vakariņām, kad viņš atkal atsakās ēst. Taču, kad pieraksta visu, ko viņš ir uzkodis, uzdzēris un ko mamma neuzskata par ēdienu, ļoti labi var redzēt, ka viņš uzņēmis ļoti daudz cukura un kaloriju. «Tāpēc vienmēr saku: pie pilna ledusskapja neviens badā nav nomiris! Jau mazs bērns var parādīt, ka vēlas ēst, – iet pie ledusskapja, stiepj rociņu vai saka: ņam, ņam! Bērns pats zina, ka ir jāēd. Manuprāt, problēma nereti ir tā, ka bērnu pārāk agri sāk ēdināt ar kaut ko, kas viņam nav piemērots, – pieaugušo zupām, gaļu, ko viņš nespēj sagremot. Jā, uzskata, ka no gada vecuma bērns ēd kopā ar visiem, taču, manuprāt, šajā vecumā viņam tomēr vēl vajadzētu gatavot atsevišķi, vieglāk sagremojamu un sakošļājamu ēdienu,» uzskata pediatre.

Brokastis gan vajadzētu apēst…

Pēdējā gada laikā veikts pētījums liecina, ka tikai piektā daļa bērnu ēd brokastis, kaut gan tās uzskata par dienas svarīgāko ēdienreizi. Anna Birka novērojusi, ka arī daudzi pieaugušie nespēj ieēst brokastis, kas varētu būt izskaidrojams ar to, ka gan bērni, gan pieaugušie vakarā ir labi paēduši un no rīta nav vēl pamodušies, tāpēc ēst negrib. Tad viņa iesaka rīkoties šādi: pēc pamošanās bērnam iedot mazliet padzerties siltu ķermeņa temperatūras ūdeni (ja nav alerģijas, var piespiest pāris piles citrona sulas). Tad viņš iet tīrīt zobus, mazgāties, ģērbties un pēc tam jau varbūt ir gatavs kaut ko apēst, kaut vai ātri aplejamo putru, jogurtu, maizīti. Daļa bērnu brokasto bērnudārzā, jo pa ceļam uz to jau ir pamodušies un tad ēst sagribas. Gundega Rudzīte-Aņiščenko atzīst: «Pēc nakts miera enerģijas krājumi, kas ir uzņemti ar uzturu iepriekšējā dienā, bērna organismā ir izsmelti. Brokastis ir ļoti nozīmīga ēdienreize, lai uzņemtu uzturvielas, kas nepieciešamas enerģijai un augšanai. Brokastis ir arī laiks sarunai un kopā būšanai ar bērnu, pirms katrs dodas savās dienas gaitās, tāpēc tās tomēr būtu jāēd. Pētījumos arī konstatēts, ka bērniem, kas ēd brokastis, mazāk novēro apātiju un īgnumu, viņi ir radošāki, viņiem ir vairāk enerģijas un izturības.»

Svarīgi! Ja bērns kļūst bāls, mazkustīgs, lēnīgs vai parādās citas problēmas, tad gan jāmeklē speciālists.

Tikai nelieciet ēst ar varu!

Lai uzņemtu nepieciešamo enerģiju un uzturvielas, bērnam jāēd četras piecas reizes dienā, bet bērnam ar samazinātu svaru – sešas līdz astoņas reizes dienā. Svarīgi, lai ēdienreizes būtu noteiktā laikā, jo šādi veidojas pareizi ēšanas paradumi. Bērns arī jūt, kā viņa organismam trūkst, tāpēc nereti izvēlas konkrētu produktu, piemēram, grauž tikai burkānus vai ēd tīru lasi. Tāpēc, kā uzskata Anna Birka, nekad nevajag bērnu ēdināt ar varu – viņš nav jāspiež apēst karotīti par tēti, karotīti par mammu. Tiklīdz bērnu pierunā vai spiež ēst, viņā rodas pretreakcija, reizēm pat vemšanas reflekss, kas signalizē, ka viņam pietiek. Nav arī pamata domāt, ka tad, ja bērns it kā ēd maz, viņš sabojās kuņģi vai viņam radīsies citas veselības problēmas. Anna Birka: «Ja bērnam veic asins analīzes un tās ir normas robežās, ja viņš skrien un lec, ja izskatās labi un nesūdzas, aug un sver atbilstoši vecumam, neslimo, tur neko nevar un nevajag darīt. Bērni augot mainās, un mainās arī viņu ēšanas paradumi, un gan jau sāks ēst vairāk. Ja  analīzes nav labas, ja bērnam ir mazs svars, viņš bieži slimo, varbūt viņam ir vemšana, caureja vai viņš izskatās saguris, tad gan – nespiest viņu ēst ar varu, bet sākumā kaut vai iemācīt dzert tīru ūdeni, atrast kaut vienu produktu, kas viņam garšo, un piedāvāt to biežāk.»

Kas bērnam vajadzīgs?

«Bērnībā un pusaudža gados veidojas uztura un dzīvesveida paradumi, tāpēc šajā vecumā būtiski ielikt pareizus pamatus veselīgai dzīvei arī turpmāk. Bērni atšķiras no pieaugušajiem, augšanai un attīstībai viņiem vajag vairāk enerģijas, tāpēc ar uzturu jāuzņem vairāk olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku, minerālvielu un vitamīnu,» uzsver Gundega Rudzīte-Aņiščenko. Uztura vērtīgākā daļa ir olbaltumvielas, kas veido, atjauno un aizsargā organisma audus. Tāpēc bērna uzturā katru dienu jāiekļauj liesa gaļa, piens un piena produkti, olas, bet divas trīs reizes nedēļā – arī zivju ēdieni. Ja olbaltumvielu trūkst, bērnam palēninās garīgā un fiziskā attīstība, samazinās spēja pretoties infekcijām. Bērna attīstībai un augšanai nepieciešami arī tauki, kas vajadzīgi enerģijai, kā arī taukos šķīstošo A, D, E, K, vitamīnu uzsūkšanai. Tauki arī uzlabo garšu un dod sātu. Lai nepārsniegtu ieteicamās tauku normas bērnu uzturā, gatavojot salātus vai citus ēdienus, vēlams izmantot augu eļļu, jogurtu vai citrona sulu. Bērnam nebūtu ieteicams piedāvāt majonēzi. Ogļhidrāti nodrošina organismu ar enerģiju, kas nepieciešama augšanai un fiziskajai aktivitātei. Katru dienu bērnu uzturā jābūt svaigiem dārzeņiem un augļiem, graudu, kliju maizei, putraimiem, sakņu sautējumam. Svarīgi, lai bērns saņem arī šķiedrvielas, kas novērš vēdera aizcietējumus. Turpretī našķi jālieto ierobežoti, un tiem vajadzētu būt veselīgiem, piemēram, riekstiem vai žāvētiem augļiem.

Kas var palīdzēt uzlabot bērna apetīti?

  • Svaigs gaiss un fiziskās aktivitātes.
  • Patīkama maltītes vieta.
  • Ēšana kopā ar vecākiem, turklāt bērnam ir, no kā mācīties.
  • Ēdienreizes katru dienu vienā laikā, lai bērnam veidojas izsalkuma un sāta sajūta.
  • Vecāku pienākums – piedāvāt bērnam pilnvērtīgu uzturu, bet bērna – izvēlēties ēdiena daudzumu.
  • Dažādi ēdieni, lai ierastie neapniktu un būtu iespēja pagaršot kaut ko jaunu. Tas ir arī veids, kā dažādot uzturu.
  • Mazas porcijas – ja bērnam atļauj apēst tik, cik viņam gribas, viņš apēd tik kaloriju, cik viņam konkrētajā brīdī nepieciešams.
  • Maltītes jāplāno laikā, kad bērns nav noguris.
  • Bērniem patīk darboties, tāpēc ieteicams piedāvāt ēdienu, ko var ēst ar rokām.
  • Ja bērns atsakās no kāda ēdiena, tas nenozīmē, ka viņš to nekad vairs neēdīs. Garšas sajūtas mainās.

 

Novērtē rakstu

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs