Maize mazuļa uzturā

Pēc sešu mēnešu vecuma bērns jau ir gatavs nogaršot arī ko citu, ne tikai ēst mammas pienu vai piena maisījumu. Kad mazajam var sākt dot maizi, un kura maizes šķirne ir vispiemērotākā? Skaidro Olga Ļubina, sertificēta uztura speciāliste Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Veselīgs uzturs
Lelde Jaudzema
29. novembris, 2018

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Sākam ar mazumiņu

Uztura speciāliste Olga Ļubina skaidro, ka jebkuri graudaugi (kvieši, mieži, rudzi, griķi, auzas, rīsi u. c.) ir ļoti svarīgi bērna uzturā, lai mazais pilnvērtīgi augtu un attīstītos. Ar graudaugiem organisms uzņem saliktos ogļhidrātus, olbaltumvielas, kā arī B grupas vitamīnus, magniju, cinku, mangānu un šķiedrvielas. Pasaules Veselības organizācijas izstrādātās vadlīnijas paredz, ka ar krūti barotam zīdainim piebarošanu ieteicams uzsākt no sešu mēnešu vecuma. «Šim procesam jānorit pakāpeniski – sākumā mazuļa ēdienkartē iekļauj dažādus dārzeņus (kabaci, cukīni, brokoli, ziedkāpostu, burkānu u. c.) un augļus (ābolus, plūmes, banānus u. c.).

Aptuveni septiņu mēnešu vecumā, kad bērna gremošanas sistēma jau ir iepazinusi augļus un dārzeņus, tā ir nobriedusi arī smagākai pārtikai.

Tad mazuļa ēdienkartē var sākt iekļaut cieti un glutēnu saturošus produktus, piemēram, graudaugus (makaronus, kuskusu, miltus, arī maizi). Ar maizes ieviešanu bērna uzturā ir tāpat kā ar jebkuru citu produktu – sākam ar mazumiņu. Pirmajās reizēs tas varētu būt vien pusotra centimetra liels gabaliņš. Mazulis par maizīti rociņās būs gana izbrīnīts un, to pētot un drupinot, apēdīs pat vēl mazāk,» ir pārliecināta uztura speciāliste Olga Ļubina. Viņasprāt, nav obligāti ik dienu mazulim piedāvāt maizi, bez tās viņš mierīgi var iztikt, jo visas veselībai nepieciešamās uzturvielas var uzņemt ar dažādām graudaugu putrām. Maize vairāk var būt kā jaunu prasmju attīstīšanas palīgs. «Bērns, turot rokās un košļājot maizi, var apgūt patstāvīgu ēšanu. Kā arī zobiņu šķilšanās laikā tas ir labs veids, kā, zelējot sakaltušu maizes gabaliņu, masēt niezošās smaganas,» skaidro speciāliste.

Labāk bez glutēna

Pirmajās reizēs (ja glutēnu saturoši produkti vēl nav ieviesti bērna ēdienkartē) vēlams mazulim piedāvāt maizi, kas cepta no rīsu, kukurūzas vai griķu miltiem. Kvieši, rudzi, mieži un auzas ir graudaugi, kuri satur glutēnu, kas ietilpst grauda endosperma sastāvā un kalpo kā barība grauda dīgšanas procesā. Glutēna pārstrāde noslogo bērna gremošanas traktu. Jāpatur prātā, ka kvieši ir otrais visvairāk izplatītais pārtikas alergēns pēc govs piena. Alerģijas simptomi var būt ļoti dažādi, biežāk izplatītie ir nātrene, nieze, slikta dūša, caureja, aizsprostots deguns u. c.

Ja bērnam asins analīzēs ir noteikta ģenētiskā nosliece uz glutēna izraisīto autoimūno slimību celiakiju, noteikti jāatturas no glutēnu saturošu produktu (arī maizes) iekļaušanas uzturā.

Maize, kas satur glutēnu, var likt agrāk uzliesmot šai slimībai. «Celiakijas pacientiem glutēns pat nelielā daudzumā izraisa imūnās sistēmas uzbrukumu paša organismam. Līdz ar to tiek bojātas tievo zarnu gļotādas bārkstiņas un tādējādi traucēta uzturvielu uzsūkšanās organismā,» skaidro uztura speciāliste. Olga Ļubina iesaka vecākiem pievērst uzmanību maizes sastāvam veikalos, jo maizei var būt pievienots piens vai tā sastāvdaļas, tas ir biežākais pārtikas alergēns zīdaiņiem. Ja mazulim ir rīšanas traucējumi, iespējams, jāizvairās no maizes ēšanas, jo sīkās daļiņas var veicināt aizrīšanos.

Cik šķēlītes dienā?

«Nav noteikts, cik daudz maizes bērnam dienā būtu jāēd. No gada līdz pat skolas vecumam varētu būt šķēle maizes dienā. Septiņu gadu vecumā būtu labi, ja maizes dienas deva nepārsniegtu divas šķēles. Būtiski pievērst uzmanību bērna ēdienkartei, jo uzturā ogļhidrātiem jābūt aptuveni 55% no kopējā enerģijas daudzuma. Ogļhidrāti ir mūsu galvenais enerģijas ieguves avots un veselīga uztura neatņemama sastāvdaļa.» Liela nozīme, protams, ir tam, cik aktīva ir bērna ikdiena. Ja tā ir piesātināta ar dažādām sporta nodarbībām, protams, enerģija tiks iztērēta daudz un, atnākot mājās, bērnam noteikti kārosies paēst vairāk. Varbūt tā būs maize, ko mazais izvēlēsies. Atkarīgs arī no bērna ēdienkartes dažādības – mazais ēd putru vai ne. Ja brokastīs būs apēdis lielu porciju putras un pusdienlaikā pie zupas notiesājis maizes šķēli, visticamāk, bērns vakarā maizi negribēs. Jo ar graudaugiem pa dienu būs pietiekami uzņēmis nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas,» skaidro uztura speciāliste.

Baltmaizi labāk nē!

Katrā ģimenē ir savi ēšanas ieradumi un uzskati, vai ir pieņemami, ka bērns aizstāj siltu ēdienu ar baltmaizi. Pētījumos ir atklāts, ka pārmērīga maizes lietošana ikdienā var radīt uzturvielu deficītu, jo no ēdienkartes tiek izslēgti daudzi citi produkti. Šāds ikdienas uzturs var veicināt arī liekā svara attīstību. Maize no smalka maluma kviešu miltiem ir nabadzīga uzturvērtības ziņā. Šie milti ir iegūti, graudus pārstrādājot – rafinējot un attīrot (no graudiem tiek atdalīti apvalki un grauda kodola ārējā daļa). Šādi pārstrādātus graudu produktus var ilgi uzglabāt, tie labāk garšo, bet tajos izteikti samazinājies graudam raksturīgu, bioloģiski nozīmīgu vielu – balastvielu, vitamīnu, minerālvielu, olbaltumvielu, veselīgo tauku – daudzums. Tā kā baltmaizē ir maz šķiedrvielu, ēdot to lielos daudzumos, var rasties gremošanas trakta problēmas (meteorisms jeb pastiprināta gāzu izdalīšanās no kuņģa un zarnu trakta, kā arī aizcietējumi). Arī pārāk daudz rupjmaizes ikdienas ēdienkartē, lai gan tajā ir arī daudz šķiedrvielu, var būt par cēloni meteorismam un liekā svara attīstībai. Vecākiem vajadzētu atcerēties – galvenais veselīga uztura princips ir mērenība un daudzveidība,» ir pārliecināta uztura speciāliste.

Piedāvājam dažādību

Dažkārt bērna vēlme pēc konkrēta pārtikas produkta var krasi mainīties. Kā tad tā, visu laiku mazais ēda rupjmaizi un pēkšņi vairs negrib? Šādās situācijās uztura speciāliste Olga Ļubina iesaka piedāvāt bērnam citu maizes šķirni. Ja vairs negaršo rudzu maize, mazajam var piedāvāt, piemēram, griķu maizi. Senāk uzskatīja, ka ir tikai rudzu maize, baltmaize un saldskābmaize.

Mūsdienās maizes klāsts ir ļoti liels, maize tiek cepta no auzu un pat kukurūzas miltiem, ir nopērkama maize ar dažādu sēklu, graudu, riekstu, žāvētu augļu un dārzeņu piedevām.

Iespējams, vecāki var apmulst tik plašā dažādu veidu maizes piedāvājumā. Kādu maizi bērnam labāk izvēlēties? «Tām ir dažāda uzturvērtība, un, izvēloties maizi, iesaku pievērst uzmanību cukura daudzumam. Tas ir meklējams sadaļā pie ogļhidrātiem, kur būs rakstīts, cik gramu cukura ir pievienots 100 gramiem maizes. Ieteicams – līdz pieciem gramiem. Astoņi vai desmit būs stipri par daudz, jo mūsdienās ļoti daudzi pārtikas produkti jau tā ir pārsaldināti. Palielināts cukura daudzums uzturā var veicināt liekā svara attīstību.» Uztura speciāliste Olga Ļubina iesaka labāk izvēlēties graudu sēklu maizi vai rudzu maizi. Tajās ir vairāk obaltumvielu, un pilngraudu maizē glikēmiskais indekss būs zemāks, kas norāda, ka ogļhidrāti no maizītes uzsūksies lēnāk, kuņģī pārstrādāsies ilgāk un sāta sajūta būs ilgāku laiku. Savukārt grauda apvalkā slēpjas lielākā daļa vērtīgo vielu – antioksidanti, minerālvielas, vitamīni un šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas, kas labi regulē vēdera darbību.

Ņem vērā!

Aizvien biežāk runā par graudaugu apstrādi ar pesticīdiem. Jā, tā diemžēl ir realitāte, un tas jāņem vērā, izvēloties arī maizi. Eksperti skaidro, ka pesticīdus visvairāk izmanto tieši kviešu audzēšanā, bet rudzi, mieži un auzas šajā ziņā esot drošāki produkti. «Vecākiem ir izvēle iegādāties maizi, kas ražota bioloģiskajās saimniecībās, un tas tomēr mazinās piesārņojuma risku,» iesaka uztura speciāliste Olga Ļubina.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs