Lasītprieks un rakstītprieks. Praktiski darbiņi bērndārzniekiem

Mācības
Kristiāna Kalniņa
Kristiāna Kalniņa
Mans Mazais
Mans Mazais
2. augusts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Ieva Andersone
Jau no paša sākuma bērniem visvairāk patīk lasīt to, ko viņi paši uzrakstījuši, un rakstīt tieši to, ko gribas pašiem, nevis pārrakstīt, ko vēlas pieaugušais. Tas jāizmanto! Vingrinājumus rāda Montesori speciāliste Kristīne Serova ar dēliem Robertu un Kristapu.

No vienkāršā uz sarežģīto

Vislabāk, ja izmantosim bērna intereses, lai mazais pirmos soļus lasīšanā apgūtu ar prieku un interesi un galvenais – viņam rastos priekšstats, ka lasītprasme ir būtisks palīglīdzeklis, lai uzzinātu ko jaunu. Piemēram, ja bērns ļoti interesējas par Visumu, planētām, saules sistēmas uzbūvi un kosmosa kuģiem, būtu vērts izmantot tieši šīs tēmas lasīšanai – dot lasīt vārdiņus, kas attiecas uz kosmosu, vēlāk nelielus, vienkāršus teikumus, pirmos īsos stāstiņus par kosmosa tēmu, kā arī ļaut uzrakstīt tos pašam.

Ļoti svarīgi lasīšanas apguvē ievērot principu no vienkāršā uz sarežģīto! Tas nozīmē sākumā pievērst uzmanību, lai bērnam tiktu dots pārrakstīt un izlasīt vienkāršus vārdus – no vienas vai divām zilbēm, bez divskaņiem un diviem blakus esošiem līdzskaņiem, piemēram, pele, aka, muša. Vēlāk jau var dot lasīt sarežģītākus vārdus un visbeidzot – salikteņus.

Visefektīvākā vārdu izlasīšanas metode būs pa zilbēm, un te mājās var izveidot zilbju grāmatiņu.

Paņemt nelielu bloknotu ar spirāli, pārgriezt lapas divās vai trīs daļās tā, lai «grāmatiņu» joprojām satur spirāle, un uz katras mazās lapiņas sarakstīt pa zilbei. Tad bērns var pāršķirt lapas pēc sirds patikas un lasīt vārdus pa zilbēm. Turklāt te nav nemaz tik svarīgi, lai veidotos vārdi ar kādu konkrētu nozīmi – tie var būt arī nevārdi jeb nejauši radušies vārdi, kuriem nav nozīmes, jo svarīgākā šajā vingrinājumā ir spēja trenēt lasītprasmi pa zilbēm.

Grāmatas veido pats

Bērnam, kurš ir iniciatīvas bagāts un kuram patīk iztēloties, noteikti var dot izdomāt pašam savus stāstus, pierakstīt tos un izveidot pašam savu stāstu grāmatu – tā rakstīšana un lasīšana kļūs īpaši aizraujoša.

Savukārt tos bērnus, kuriem ir jaunāka māsa vai brālis, var mudināt īsus vienkāršus stāstiņus lasīt priekšā mazākajam.

Te labi noderēs bilžu grāmatas, kurās mazākais bērns var apskatīt bildi, bet vecākais bērns – nolasīt vienkāršu teikumu. Mērķtiecīgi piedomājot pie lasītprasmes apguves, sākumā ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību, lai bilžu grāmata ir tāda, kurā teikums zem bildes atbilst attēlam, piemēram, ja bildē attēloti trīs kaķēni, tad zem tās ir teikums: «Bija trīs kaķēni – melns, pelēks un balts…» Turklāt kaķēni tiek nosaukti tieši tādā secībā, kā parādīts attēlā.

Lasa pieaugušais – lasa bērns

Protams, ņemot vērā to, ka bērni mācās atdarinot, ir skaidrs, ka vislabākie skolotāji saviem bērniem esam mēs paši – viņi mūs vēro un mācās. Tas nozīmē, ja ģimenē pieaugušie lasa grāmatas, arī bērniem, visticamāk, būs dabiska interese par lasīšanu un otrādi – ja nelasa ne mamma, ne tētis, tad arī pieaugušajam būs grūtāk veicināt bērna interesi par grāmatu lasīšanu.

Īpaši svarīgas ir sarunas ar bērnu, lasot grāmatas, un pētījumi rāda, ka daudz lielāka nozīme ir pat izlasītā pārrunāšanai, nevis pašam kopīgajam lasīšanas procesam.

Tāpat valodas attīstībā liela nozīme ir vecāku, īpaši, mātes, izglītotībai – jo mātei augstāka izglītība, jo labāka valodas attīstība bērnam.

Tas tiek skaidrots ar to, ka mātes ar zemāku izglītību sarunās ar bērniem vairāk dod norādes un rīkojumus, bet mātes, kurām ir augstāka izglītība, vairāk sarunājas un ir savstarpējā mijiedarbībā ar mazo.

 

Ņem talkā jau gatavas spēles, kurās vārdi sadalīti pa zilbēm, vai arī pagatavo zilbju kartītes pats! Savietojot zilbes, bērns var izlasīt, kāds vārds sanācis, var veidot arī savus jaunvārdus.

Dod bērnam lietas, kuru nosaukumi viņam ir zināmi. Kad mazais paņem priekšmetu, vispirms noskaidro, vai viņš zina tā nosaukumu, un tad lūdz uzrakstīt nosaukumu uz papīra lapiņas, pēc tam izlasīt uzrakstīto, bet pēc uzrakstīšanas – uzlikt priekšmetu uz lapiņas.

Ieliec maisiņā sadzīves priekšmetus un pagatavo kartītes, uz kurām uzrakstīt šo lietu nosaukumus. Bērnam jāsavieto priekšmets ar atbilstošo kartīti – tās otrā pusē var būt priekšmeta attēls, un tā bērns var pats pārbaudīt, vai izlasījis pareizi. Ar šo uzdevumu bērns var darboties patstāvīgi.

Sameklē grāmatu vai pagatavojiet tādu paši. Svarīgi, lai stāsts ar bildēm izstāstīts tā, lai zem viena attēla ir viens teikums vienā rindā, kas atbilst attēlā redzamajam. Lūdz bērnam lasīt pa vienam teikumam!

Pagatavo kartīšu sēriju atbilstoši bērna interesēm – lai bērns var izlasīt, piemēram, planētas nosaukumu, sameklēt tai atbilstošo attēlu (vai miniatūru priekšmetu), bet vēlāk var dot lasīt arī nelielu aprakstu par katru planētu.

Pētījumi rāda, ka bērns daudz labprātāk izvēlas grāmatas un tās lasa, ja tās izvietotas kā veikalā. Padomājiet – arī veikalā taču grāmatas tieši šādā veidā izkārtotas, lai mums gribētos tās nopirkt! Maziem bērniem svarīgi, lai grāmatu skaits plauktos būtu neliels.

Bērns mācās, lietas aptaustot, tādēļ svarīgi, lai arī rakstīšana būtu aptaustāma. Noderēs burti, kurus var paņemt rokās. Sākumā svarīgi, lai burti ir izgriezti, tā mazais mācās sajust, piemēram, uz kuru pusi burts pagriežams, lai nebūtu spoguļattēlā. Rakstīšana būs raitāka, ja jau sākumā mācīsim rakstītos burtus.

Joprojām bērnam svarīgi dot izpausties rakstīšanā pēc iespējas daudzveidīgāk. Tam lieliski noderēs gan rakstīšana uz tāfeles, gan ar krītiņiem uz asfalta, smiltīs, mannā, rīsos, uz norasojuša loga un citur – tā bērns mācīsies gan rakstīt, gan izlasīt uzrakstīto ar tausti.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+