Lai visu laiku bērnam nav jāsaka nē!

Ap gada vecuma mazuļa varēšana pieaug – mazais ir ļoti pārņemts ar kustībām, jaunām aktivitātēm un ar lielu aizrautību iepazīst apkārtējo pasauli. Ko darīt, lai mazais būtu drošībā, bet netiktu ierobežotas bērna vajadzības, skaidro psiholoģe, zīdaiņu un vecāku psihoterapeite ģimenes psiholoģijas centrā Līna Vita Kalniņa.
Kā pateikt nē
Iveta Troalika
23. oktobris, 2018

Saglabāt

Foto: Pixabay

Jābūt arī kaut kam, ko drīkst!

Tā kā bērna varēšana pieaug, ap gada vecumu maigu, bet noteiktu robežu likšanu, kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir normāli, ka bērns dodas pētīt vidi, viņam ir vajadzīgas fiziskās aktivitātes, tāpēc mums, pieaugušajiem, ir jāpadomā, ko un kā varam pārveidot, lai mājas būtu droši un lai visu laiku nav jāsaka nē. Varbūt jāpārliek televizors citur, jāpieskrūvē skapis pie sienas? Ir labi izrāpot visu māju un paskatīties, kā tā izskatās no šīs pozīcijas. Kādas tik spraugas, kur var iebāzt pirkstus, un rozetes neatrodas! Nemitīga atkārtošana: «Sēdi mierā, nokritīsi!» – ierobežo bērna vajadzības, jo viņam patiešām vajag kāpt. Jābūt kādai vietai, kur to drīkst, kur mēs varam viņu novirzīt, lai mums ir jāsaka nevis: «Nē, nekāp!», bet «Kāp te! Te ir droši!»

Bērns nezina, ko nozīmē UZMANĪGI!

Protams, nevajag atstāt visu pašplūsmai un paļauties, ka bērns pats sevi pieskatīs, bet ap gada vecumu viņam mierīgi un lēnām var sākt skaidrot lietas par drošību. Nevis pārmest, pieprasīt un histēriski viņu raut, ja viņš kaut kur uzkāpis, jo tā mēs viņu pārbiedējam, bet sapratni nedodam, bet mierīgi skaidrot, ka te ir bīstami, te var nokrist un ļoti sasisties. Bērns nezina, kas tas uzmanīgi ir. Garas drošības instrukcijas bērns šai vecumā vēl nesapratīs, īpaši, ja tai mirklī būs pārņemts ar ko citu. Tomēr pamazām varam rādīt un skaidrot – te ir kāpnes, ja, pa tām kāpjot, aizķeras kāja, tad var nokrist un sasisties, var būt stipri sāpīgi. Tāpēc turēsimies pie maliņas un centīsimies kāpt uzmanīgi. Skaties, turies pie šīs malas, jā, ļoti labi! Un tagad liec uzmanīgi kāju. Jā, šādi! Turklāt šis ir arī vecums, kad bērniem patīk norādes un viņi tām grib sekot. Un ļoti ilgojas pēc atzinības – cik tu brīnišķīgi to izdarīji! Cik tas bija labi!

Bērns šajā vecumā jau ir spējīgs sadarboties, ja mēs no savas puses konkrētā, skaidrā veidā to piedāvājam.

Protams, ka reizēm bērnam var būt sliktāks garastāvoklis un viņš negribēs sadarboties, bet tad nevajag to uztvert kā kaut ko briesmīgu. Nu, tā vienkārši ir, ka reizēm citas viņa vajadzības ir svarīgākas.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs