Kā iemācīt bērnam nebaidīties no bailēm! Fotopamācība

Bailes rāda, ka bērns aug un mēģina izprast pasauli. Jo mazāks bērns, jo apkārt viņam vairāk lietu, cilvēku, trokšņu un situāciju, kuras ir nesaprotamas un nepazīstamas, tāpēc arī biedējošas. Līdz zināmai robežai bailes ir pat labas un veselīgas, taču, ja baiļu ir par daudz, tās sāk traucēt. Stāsta Kristiāna Kalniņa, psiholoģe darbnīcā bērniem un vecākiem Skrūves un bantes.
Emociju skola
Kristiāna Kalniņa
20. septembris

Drukāt

Saglabāt

Foto: Ieva Andersone

No kā bērni baidās un kāpēc

  • Pirmajos divos dzīves mēnešos bērni mēdz baidīties no skaļiem, specifiskiem trokšņiem – piemēram, putekļu sūcēja, blendera, balona pārsprāgšanas.
  • Ap pusgada vecumu bērns sāk baidīties no svešiniekiem, jo ir pamanījis atšķirību starp savējiem un svešajiem. Tāpēc nav nekas neparasts, ja bērns baidās no vecmāmiņas vai vectētiņa, kurus varbūt nemaz tik bieži nesatiek.
  • Aptuveni 8–10 mēnešu vecumā mazulis nobīstas, kad paliek viens, – viņš ir sapratis, ka vecāki var uz brīdi arī pazust, un nereti burtiski sāk vajāt mammu un raudāt, tiklīdz viņa iziet no istabas.
  • Ap triju četru gadu vecumu mazie baidās no lietām, kas nav viņiem izprotamas un ko viņi nevar kontrolēt – piemēram, no zibens, mistiskiem trokšņiem, tumsas, suņiem, braukšanas vilcienā, arī no dažādos kostīmos ieģērbtiem cilvēkiem, piemēram, Ziemassvētku vecīša.
  • Ap piecu šešu gadu vecumu bērns jau var sākt izprast, ka ar viņu pašu vai tuviniekiem var atgadīties sliktas lietas, tāpēc bailes gulēt istabā vienam vai nevēlēšanās iet uz dārziņu var būt saistītas ar vēlmi būt blakus mammai vai tētim, zināt, ka ar viņiem viss kārtībā. Īpaši biedējoši šķiet fantāziju varoņi – raganas, monstri, kas bērnus var apciemot arī sapņos –, tas tā ir tādēļ, ka šajā laikā izteikti attīstās bērna fantāzija.

Ar bailēm jāmācās sadzīvot

Ignorēt bērna bailes nevajadzētu – arī tās ir bērna jūtas, turklāt ļoti svarīgas, jo dod mums vēstījumu par tiešām bīstamām situācijām. Formula sīko ikdienas baiļu pārvarēšanai ir pavisam vienkārša – pārrunāt ar mazo, kas viņu biedē konkrētajā situācijā, un vienkāršiem vārdiem to izskaidrot. Piemēram, ja viņš baidās no audzinātājas, kurai ir brilles, pastāstīt, ka tās viņai palīdz labāk redzēt. Var arī paspēlēties, pielaikojot viens otram kādas rotaļu brilles, lai mazais var pārliecināties, ka tajā nekā bīstama nav.

Nosliece uz bailīgumu var būt arī temperamenta iezīme – dažu bērnu nervu sistēma gluži vienkārši darbojas tā, ka mazajam ir grūti pieņemt visu jauno un nezināmo.

Turklāt bērni mēdz it kā iemācīties un pārņemt bailes no vecākiem, tāpēc tikpat svarīgi ar mazo runāt arī par savām bailēm. Idejas baiļu tuvākai iepazīšanai!

Kad bailes kļūst par reālu problēmu? Kad trauksme un baidīšanās ir pārņēmušas lielu daļu bērna dzīves un traucē ikdienu. Tad labākais veids, kā to risināt, ir meklēt profesionāla speciālista – psihologa palīdzību, kurš palīdzēs iemācīties efektīvākus paņēmienus, kā bailes pārvarēt.

Novērtē rakstu

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs