Ekrānierīces bērna ikdienā — pārāk daudz?

Bērns un viedierīces
Elīna Kondrāte
19. decembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Multfilma iemiegot, planšetdators pie pusdienu galda, rotaļu vietā spēlītes telefonā. Bērns ir nodarbināts un šķietami apmierināts ar dzīvi. Tomēr krāsainie, ņirbošie ekrāni, kas mazos pievelk kā magnēts, var būt nopietns kavēklis bērna attīstībā un atstāt negatīvas sekas arī nākotnē. Konsultē bērnu un pusaudžu psihoterapeite Inta Zīle.

Vajag kontrolēt ekrānu saturu

Cik liela loma viedierīcēm būs vecāku dzīvē, tikpat lielu lomu tās ieņems arī bērnu dzīvē. Tomēr jāņem vērā – jo vēlāk mazais sāks izmantot viedierīces, jo dabiskāk un pilnvērtīgāk noritēs bērna attīstība. «Bieži novērots, ka vecāks kavē laiku telefonā, bet bērnam rokās ir planšetdators. Īpaši ērti tas ir, kad mazais ir aptuveni divus gadus vecs, visur kāpj, lien un var savārīt ziepes. Šādi bērns ir mierīgs un nekur prom neskrien,» ierastu ainu iezīmē psihoterapeite Inta Zīle.

Nav nozīmes, vai bērns iecienījis ilgstoši skatīties multfilmas vai viedtālrunī spēlēt spēlītes. Būtiskākais ir tas, ar kādu mērķi vecāki ļauj izmantot viedierīces un cik lielu dienas daļu tas aizņem.

«Ja bērns viedierīci lietos reti un ne ilgāk kā pusstundu dienā, lielu ļaunumu tas nenodarīs. Taču, ja tas notiks regulāri divas trīs stundas dienā, tas jau var kavēt bērnam nepieciešamu prasmju apgūšanu,» uzsver speciāliste. Pārpūlētas acis, galvassāpes un stājas problēmas ir tikai dažas no kaitēm, kurās var iedzīvoties bērns, kas jau no mazotnes pieradis regulāri iegrimt virtuālajā pasaulē. Nākotnē tas var izpausties kā nedrošība, neveiklums, neprasme kontrolēt savas jūtas. Turklāt ne mazāk svarīgs ir multfilmu, video vai spēļu saturs, kas nereti mēdz būt bērna vecumam neatbilstošs vai vardarbīgs.

«Virtuālā pasaule nostiprina maģisko domāšanu – es varu darīt vienalga ko, taču tam nav nekādu seku, bet reālajā pasaulē tā nenotiek.» Ja vecāki tomēr ļauj bērnam izmantot viedierīces un internetu, svarīgi sākumā ar to iepazīties kopā. «Vecākiem ir jābūt blakus un jāpalīdz bērnam orientēties saturā – atrast piemērotākās spēles, Youtube kanālus, kur būtu bērnam piemērotas multfilmas, dziesmas vai saprotami video, kuros var apgūt matemātikas vai dabaszinātņu pamatus, iemācīties, kā gatavot dāvaniņas mammai vai tētim. Šādi pavadīts laiks satuvinās, un būs apgūts arī kas noderīgs.»

Iztēle nav nepieciešama

«Pavadot laiku, skatoties multfilmas vai spēlējot spēles viedierīcēs, bērni mazāk kustas un rotaļājas. Taču tās ir iedzimtās vajadzības, ar kurām notiek attīstība,» skaidro psihoterapeite. Kad bērni kustas, kāpelē, skraida, spēlē ķerenes vai paslēpes, mācās deju soļus vai vingro, sadarbojas ļoti daudzas smadzeņu daļas, kas veicina smadzeņu garozas attīstību.

Spēlējoties bērni apgūst arī sociālās prasmes. «Iemācās sajust robežas, kā nenodarīt otram pāri, kā sadarboties ar otru. Notiek arī valodas attīstība, kas ir būtiska, lai veidotu savstarpējās attiecības un otram prastu pastāstīt par savām vēlmēm. Lietojot viedierīces vai ilgstoši skatoties multfilmas, šīs funkcijas netiek attīstītas.»

Viedierīču un datoru ekrānos ir ļoti daudz kairinājumu. Tas var veicināt to, ka ar laiku bērns vairs nespēs izbaudīt ikdienišķas lietas, jo visu laiku būs nepieciešamība pēc asākām izjūtām.

Turklāt neattīstīsies spēja pašam darboties vai radīt ko jaunu. Laikā, kad vecāki lasa grāmatas vai stāsta pasakas, bērns ne vien klausās, bet arī iztēlojas un vizualizē dzirdēto, turpretī multfilmās jau ir gatavs saturs un iztēle nav nepieciešama. Ar laiku bērnam var zust arī interese par lasīšanu un apslāpēta bērniem tik dabiskā spēja fantazēt.

Atkarība jau triju gadu vecumā?

Bērni, kas pieraduši katru dienu vairākas stundas laiku kavēt pie televizora vai datora, kļūst nervozāki. Ja rotaļu, zīmēšanas vai aktīvas pasaules izzināšanas vietā mazie dod priekšroku kādai no viedierīcēm, tā ir droša pazīme, ka ekrānu bērna ikdienā ir par daudz. «Ja ir sūdzības par bērna atkarību no viedierīcēm, bieži izrādās, ka vecāki pat ēd pie televizora ekrāna vai skatoties telefonā, nevis ir kopā ar bērnu.

Atkarība no viedierīcēm var skart arī trīs un četrus gadus vecus bērnus. Ja bērns kļūst kašķīgs vai nervozs, tas ir signāls, ka ir par maz kustību.

It īpaši, ja šādu laika pavadīšanu papildina saldumu ēšana. Cukurs organismā ir augstā līmenī, enerģijas ir pietiekami, taču kustību nav. Bērns sēž uz vietas un emocijas izlādē kašķējoties. Turklāt regulāra ēšana pie televizora vai viedierīces ekrāna vēlāk dzīvē var atspoguļoties kā aptaukošanās,» skaidro psihoterapeite. Taču bērns tieši kustībā pārstrādā emocijas. Ja mazais ir kļuvis pārlieku nervozs, ieteicams doties garākā pastaigā vai izbraukt ar velosipēdu. Tas ne tikai dos iespēju izkustēties, bet arī būs labs veids, kā pavadīt vairāk laika ar vecākiem.

Nebaidies no bērna dusmām

Jo vairāk bērns būs pieradis pie viedierīcēm un multfilmām, jo dusmīgāks kļūs, kad nevarēs tās dabūt. Pareizākā rīcība būtu nevis viedierīci vienkārši atņemt, jo galu galā taču vecāki paši bērnu pie tās ir pieradinājuši, bet izskaidrot. Vecākiem vajag mierīgi pastāstīt un izskaidrot, kādēļ turpmāk spēļu laiks tiks ierobežots vai ka 10 multfilmu vietā tagad skatīsimies divas.

«Asa reakcija un dusmas būs tad, ja vienkārši atņemsim, neko nepaskaidrojot. Taču no bērna dusmām nevajag baidīties. Tā ir norma. Bērns padusmosies, taču ar laiku sapratīs vecāku rūpes, ka vecāki uztraucas par viņa veselību. Kamēr bērns aug un attīstās, ieradumus mainīt ir vieglāk. Protams, jārēķinās, ka sākumā būs pretestība un nepatika.» Galvenais, lai viedierīces un ekrāni nekļūst par ieradumu laikā, kad tiek darītas gluži ikdienišķas lietas, kā ēšana vai gulēšana. Tas radīs auglīgu augsni traucējumiem vēlāk dzīvē.

«Pavisam izvairīties no ekrānierīcēm mūsdienu pasaulē ir grūti, tāpēc jāpalīdz bērnam nezaudēt galvu, nepazaudēt pamatus, un to var izdarīt tikai vecāki!»

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs