Disciplīna nav sodīšana, bet mācīšana

Bērnu audzināšana
Sindija Meluškāne
Sindija Meluškāne
4. septembris, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Lai bērns justos droši un pilnvērtīgi attīstītos, viņam vajadzīga vecāku mīlestība un arī disciplīna. Tieši disciplīna, nevis bērna audzināšanas palaišana pašplūsmā veicina veiksmīgas un par sevi pārliecinātas personības attīstību.

Ko īsti nozīmē disciplinēšana?

Vārds discipline tulkojumā no latīņu valodas nozīmē skolēns, māceklis, un pieaugušajam būtu jādomā, kādu rezultātu viņš šajā mācībā gribētu panākt. Tāpēc ir  nepareizi uzskatīt, ka vārds disciplīna apzīmē ļoti stingru un nepiekāpīgu attieksmi pret bērnu, bargus sodus nepaklausības gadījumā, arī kliegšanu un sišanu. Tieši pretēji – disciplīnai vajadzētu izpausties ļoti pozitīvā un bērnu stimulējošā veidā. Disciplinēt nenozīmē vadīt bērnu pēc sava prāta, bet gan palīdzēt viņam apgūt, kā pašam pārvaldīt savu uzvedību. Veselīga izpratne par disciplinēšanu nozīmē – nospraust robežas atbilstoši bērna vecumam. Ir vecāki, kas no zīdaiņa paģēr izturēšanos, kas nav atbilstoša viņa attīstībai. Tāpēc ir ļoti labi, ja vecāki seko līdzi un interesējas, kas ir un kas nav atbilstoši viņu bērna vecumam.
Disciplinēt nenozīmē vadīt bērnu pēc sava prāta, bet gan palīdzēt viņam apgūt, kā pašam pārvaldīt savu uzvedību.
Bērnam ir svarīgi, lai tiek novilktas robežas un lai tās pārāk bieži netiktu mainītas. Piemēram, bērns virzās uz kontaktligzdu un grib tur kaut ko bāzt, lai gan viņam ir daudz reižu teikts, ka to nedrīkst. Viņš iet, iet, ar acs kaktiņu skatās uz mammu un gaida, kas būs. «Nē! Tur nedrīkst!» mamma reaģē. «Hū!» bērns pat tā kā drusku atslābst. Cik labi, ka eksistē tie paši noteikumi, kurus mēs visi ģimenē ievērojam, uz kuriem varam paļauties un tāpēc justies droši.

Kāpēc nevajag sodīt?

Brīdī, kad bērnu soda, viņš saņem vēstījumu: «Tu neesi labs, tu neesi pareizs.» Turklāt bieži bērns nespēj saprast, kas tas bija, kas aizgāja šķērsām, tāpēc secina, ka, visticamāk, ar mani kaut kas nebija kārtībā, es neesmu labs. Tā veidojas pirmās pašvērtējuma krīzes. Un, ja viņš sāk justies kā ne pārāk labs cilvēks, ne tik labs bērns, viņam daudz vieglāk pēc tam ir darīt ne tik labas lietas, jo es jau tāpat neesmu labs… Ja bērns zina, ka par katru sīku pārkāpumu viņu skarbi sodīs, tad kādā brīdī ieslēdzas vienaldzība: es darīšu tik un tā, jo – kāda atšķirība? Jebkurā gadījumā būs nepatikšanas. Vai arī – man ir tik ļoti bail izdarīt kaut ko nepareizi, ka ikreiz, kad vajadzētu rīkoties, bailēs sastingstu. Sodot bērnu, īpaši ar vardarbīgām metodēm – purinot, spēji paraujot aiz rokas, uzšaujot pa dibenu vai perot ar žagariem un siksnu –, vienīgais, ko var panākt, ir bailes no vecākiem. Tas nemotivē bērnu nedarīt kaut ko tāpēc, ka tas ir slikti, bet gan tāpēc, ka man ir bail no mammas. Sods attiecībām dod baiļu pamatu un mazina savstarpēju uzticēšanos.
Arī kliegšana uz bērnu ir nepareizs veids, kā censties panākt vēlamo rezultātu, jo patiesībā tādējādi vecāki tikai izgrūž sakāpinātās emocijas, bet racionāli domāt tobrīd nespēj.
Daudz efektīvāk par sodu darbojas cēloņu un seku likums. Piemēram, bērnam pie galda ir mācīts uzvesties pieklājīgi un teikts, ka mētāties ar ēdienu nedrīkst, ka tas nav pareizi. Ja viņš tā darīs, būs jāiet prom no galda. Ja bērns tomēr turpina tā darīt, ir jāiet prom no galda un ēst var dabūt nākamajā reizē. Tas nav sods, bet sekas bērna rīcībai, jo viņš nav respektējis izvirzītos noteikumus. Sodam ir negatīvs un bargs raksturs, turpretim sekas ir taisnīgs iznākums, kas tiek piemērots stingri un ar mīlestību.

Padomi, kā ievērot cēloņu un seku likumu:

  • Brīdiniet mazuli par sekām, lai viņš zina, kādas sekas būs konkrētai rīcībai.
  • Izsakiet tikai vienu brīdinājumu! Ja izteiksit 2, 3 vai vairāk brīdinājumu, jūs bērnam iemācīsit neklausīties, kad tos izsaka pirmo reizi.
  • Īsi izskaidrojiet iemeslus, piemēram, ja lēkāsi pa dīvānu, tas var salūzt!
  • Mazāk runājiet, vairāk dariet! Neielaidieties strīdā vai garās diskusijās ar bērnu! Vienkārši pasakiet, kādas būs sekas, un izpildiet to!
  • Izpildiet teikto un dariet to uzreiz! Ja gaidīsit, bērns nejutīs tiešu kopsakarību starp cēloni un sekām.
  • Centieties būt stingrs un vienlaikus laipns.

Pēriens? Nekādā gadījumā!

Pēršana bērnam neiemāca, kā vajadzētu uzvesties nākamreiz, bet gan to, ka ar sišanu ir iespējams izrādīt dusmas un atrisināt problēmas. Pētījumi apliecina, ka bērniem, kas ir pērti, ir tieksme izturēties agresīvāk gan pret vecākiem, gan citiem bērniem. Viņi parasti rūpējas nevis par savu uzvedību, bet gan par citu cilvēku izturēšanos, pamācot, ko vajag darīt un ko ne. Viņi vieglāk paļaujas vienaudžu ietekmei. Pusaudžu gados šiem bērniem bieži vien ir vēsas attiecības ar vecākiem, jo viņi no tiem baidās un jūtas aizvainoti. Pastāvīga pēršana izraisa dusmas, tāpēc viņi vēlas nevis paklausīt, bet gan rīkoties tieši pretēji, lai parādītu savas dusmas arī citiem. Viņiem veidojas zema pašapziņa, jo viņi bijuši pazemoti un apkaunoti.
Pētījumi apliecina, ka bērniem, kas ir pērti, ir tieksme izturēties agresīvāk gan pret vecākiem, gan citiem bērniem.
Praktiski ieteikumi pozitīvai bērna disciplinēšanai
  • Ja bērns mēģina atgriezt gāzi, saplēst burku vai paveikt citu darbību, kas apdraud viņa drošību, aizved viņu prom no nedrošām lietām vai vietām. Piedāvā vietā citu – drošu – rotaļlietu, ar ko spēlēties.
  • Bērni dažreiz niķojas, lai panāktu tavu uzmanību. Nepadodies viņiem! Ignorē šādu bērna uzvedību, ja vien viņš nenodara sev pāri.
  • Pasaki savam bērnam, ka dusmojies par viņa uzvedību, nevis uz viņu kā bērnu. Piemēram, «Man ļoti nepatīk, ka tu neesi sakārtojis istabu», nevis – «Tu esi ļoti nekārtīgs!» Vai arī — «Man šķiet, ka tāda rīcība ir muļķīga», nevis – «Tu nu gan esi muļķis!»
  • Par noteikumu pārkāpšanu neatļaujiet bērnam skatīties TV, rotaļāties laukā vai runāt pa telefonu.
  • Praktizējiet to, ko paši sludināt un mācāt. Bērni vislabāk mācās no jūsu piemēra. Tu vari simtiem reižu stāstīt bērnam, ka nedrīkst šķērsot ielu, degot sarkanajai gaismai, bet, ja bērns vienu reizi redzēs, ka tu nesagaidi iedegamies zaļo gaismu, visas tavas gudrās runas būs vējā.
  • Izstrādājiet ģimenes noteikumus kopā, ieklausoties arī bērna viedoklī. Pieliec tos visiem labi redzamā vietā. Ja bērns vēl neprot lasīt, atzīmē tikai pašus svarīgākos noteikumus, un, lai bērns tos atpazītu, kopā uzzīmējiet ilustrāciju katram no šiem noteikumiem.
  • Pēc iespējas vairāk saki bērnam labas lietas, uzslavē viņu. Bērnam jāzina, ne tikai ko viņi izdara slikti vai nepareizi, bet arī ka viņi izdara labi un slavējami. Atalgojiet savu bērnu par pareizu uzvedību ar smaidu, apskāvienu, labiem vārdiem, pateicību. Atalgojumam nav jābūt saldumiem vai rotaļlietām.
Zināji? Vecākiem ir iespēja saņemt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas speciālistu neklātienes konsultāciju par bērnu pozitīvās disciplinēšanas jautājumiem un saņemt atbildi nedēļas laikā. Interneta adrese: bti.gov.lv>> Metodiskā palīdzība>>Pozitīvas disciplinēšanas metodes>> Par pozitīvo disciplinēšanu Raksta tapšanā izmantoti materiāli no portāla bērnu drošībai – dzimba.lv.          

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+