Mācāmies pulksteni. Praktiski ieteikumi

Bērns
Lelde Jaudzema
Mans Mazais
Mans Mazais
30. augusts, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Freepik
Kad bērns ir gatavs sākt apgūt pulksteni, un kādi praktiski ieteikumi to var palīdzēt izdarīt vieglāk? Konsultē Alvīne Lapiņa, privātās pirmsskolas iestādes Creakids pedagoģe.

Izpratne par laiku

«Prasme apgūt pulksteni mazam bērnam ir diezgan sarežģīta. Ja tas izdevies, ir paveikts liels solis bērna attīstībā. Jo, pirmkārt, laika izpratne mazo nomierina un rada drošības izjūtu. Piemēram, bērns tiek atstāts ar auklīti, un vecāki saka, ka mājās atgriezīsies vakarā. Šajā gadījumā vakars ir plašs jēdziens, bet, pasakot konkrētu laiku, bērns var sekot līdzi pulkstenim.

Sākot skolas gaitas, bērnam būs jāmācās plānot savu ikdienu. Piemēram, cik minūšu jāpavada, ejot uz skolu, lai tur paspētu nokļūt laikā.

Ja pulkstenis ir laikus apgūts, bērnā tas neradīs lieku stresu,» ir pārliecināta Alvīne Lapiņa. «Otrkārt, apgūstot pulksteni, mazajam rodas izpratne par dienas ritmu un secību, kā dienā viss norisinās. Bērnā nebūs satraukuma, jo viņš saistīs pulksteni un laiku ar konkrētu darbību. Ziemā, ejot gulēt, ir vieglāk aizmigt, jo ārā ir tumšs – bērna uztverē tā ir nakts. Pavasaros, kad vakari kļūst gaišāki, mazais var apjukt – kādēļ man ir jāiet gulēt, ja ārā ir gaišs? Tad bērnam var pastāstīt, ka mēs ejam gulēt deviņos vakarā. Ik reizi parādot pulksteni, kad būs deviņi un laiks iet gulēt, bērnam viss būs skaidrs. Reizēm mazie baidās gulēt diendusu bērnudārzā, jo iedomājas, ka dārziņā būs jāpaliek pa nakti. Taču, ja bērns izpratīs diennakts ritmu un redzēs pulksteņa rādītāju uz pulksten vieniem un gaismu ārā, sapratīs, ka tas ir tikai pusdienlaiks,» skaidro Alvīne Lapiņa.

Sākam ar diennakts norisēm

«Ikviens bērns pats noteiktā vecumā ir gatavs apgūt ko jaunu. Tieši tāpat ir arī ar pulksteņa prasmi. Ja divgadīgam bērnam vārdu krājums jau ir tik plašs, ka viņš bieži ļaujas sarunām ar vecākiem, tas varētu būt īstais laiks sākt mācīties. Sākumā lēnām un pacietīgi mazajam izskaidrojam diennakts daļas – nakts un diena – un tajās notiekošos procesus. Piemēram, naktī mēs guļam, bet dienā spēlējamies. Kad jūtam, ka bērns to ir izpratis, nākamais solis ir diennakts daļas sadalīt sīkāk – rīts, pusdienlaiks, pēcpusdiena, vakars, nakts. Noteikti jāmin konkrēti piemēri, ko parasti šajā laikā mēdzam darīt. Tādējādi bērnam jau būs radīts pirmais pamats izpratnei par laiku.» Paralēli bērnam arī jāmāca skaitļi un to secība. Alvīne Lapiņa skaidro, ka parasti no triju gadu vecuma bērns jau spēj saistīt skaitli ar attēlojamo ciparu. Un tad jau varam ņemt rokā pulksteni un aicināt mazo to izprast. Sākumā apgūstam stundas un tikai tad minūtes.

Optimālais vecums pulksteņa apgūšanai ir no četriem līdz septiņiem gadiem. Noteikti nav jāsatraucas, ja sešu septiņu gadu vecumā bērns pulksteni vēl nesaprot.

«Iespējams, viņš tam vēl nav gatavs. Ar uzstājīgu mācīšanu neko nevarēs panākt, svarīgi ir pakāpeniski un mierīgi sākt bērnā radīt interesi par pulksteni,» ir pārliecināta pedagoģe. Lieliski palīgi pulksteņmācībā ir arī grāmatas, kuru klāsts grāmatnīcās ir gana plašs. Labākas noteikti būs tās, kurās ir ciparnīca ar grozāmiem rādītājiem, jo bērns, praktiski darbojoties, vairāk iesaistīsies pulksteņa apguves procesā. Tomēr daudz interesantāk pulksteni būs iepazīt, to pagatavojot pašiem un darbojoties kopā. Tāpat varam bērnu iepazīstināt ar dažādiem pulksteņiem – parasto, smilšu pulksteni, saules pulksteni – un izskaidrot, kā katrs darbojas,» iesaka pirmsskolas pedagoģe.

Idejas, kas bērnam palīdzēs apgūt pulksteni!

  • Izveidojam pulksteni, kurā ir atzīmētas dienas svarīgākās nodarbes – celšanās, ēdienreizes, došanās uz dārziņu, laiks ar vecākiem, spēlēšanās, došanās gulēt. Šo darbiņu var darīt kopā ar mazo un izpausties radoši – uz lapas uzzīmējam pulksteni, pie iedaļām pievienojam attēlus ar dienas darbībām. Bildes var piestiprināt arī pie īstā pulksteņa.
  • Mājās zem īstā pulksteņa varam nolikt koka spēļu pulksteni ar grozāmu ciparnīcu. Piemēram, bērns vēlas doties ārā un nevar sagaidīt, cikos tas notiks. Tad varam uz spēļu pulksteņa uzlikt laiku, kad dosimies ārā, un paskaidrot: «Kad īstā pulksteņa rādītāji būs nonākuši turpat, kur spēļu pulkstenī, tad arī dosimies pastaigā!»
  • Lai iepazītu minūtes, piemērotāks būs pulkstenis, kam starp cipariem ir mazās iedaļas, jo tās viegli var izskaitīt. Stundas bērnam saprast ir vienkāršāk nekā minūtes. Lai tas vieglāk izdotos, var izveidot pulksteņa puķi – apkārt pulkstenim pielīmējam papīra ziedlapiņas, kurās ir atzīmētas minūtes. Piemēram, pretī ciparam viens pielīmē ziedlapiņu ar piecām minūtēm, pretī ciparam divi – ziedlapiņu ar 10 minūtēm, pretī ciparam trīs – ar 15 minūtēm. Ar šādu pulksteni mācīšanās būs ilgāka, bet, iespējams, bērnam vieglāk uztverama.
  • Varam izveidot mazliet citādu pulksteni – tam būs nepieciešami divi apļi (viens lielāks, otrs mazāks). Mazākajā aplī sarakstām stundas, lielākajā – minūtes. Mazo apli uzlīmē uz lielā un piestiprina lielo un mazo rādītāju (tā, lai tos var pakustināt). Pulkstenis ir gatavs!
  • Pasakot, cik tagad ir pulkstenis, sākumā nosaucam stundu un tikai tad minūtes. Varam skaidrot ar šādu piemēru: stundu rādītājs ir meitene, bet minūšu rādītājs – puisis. Meitenēm ir priekšroka – tātad pirmo saucam stundu un tikai tad minūtes.
  • Stundas varam iekrāsot tādā krāsā kā stundu rādītājs, bet minūtes tādā krāsā kā minūšu rādītājs.
  • Lai vieglāk iemācītos 24 stundu formātu, var izgatavot šādu pulksteni: par pamatu ņem lielu apli, uz kura malām sarakstītas minūtes. Virsū tiek līmēts mazāks aplis, uz kura malām sarakstām stundas (no 13 līdz 24), virs šī apļa līmē tāda paša lieluma apli ar stundām (no 1 līdz 12). Virsējā apļa iedaļas iegriežam tā, lai, tās paceļot, redzams apakšējais skaitlis. Attiecīgi 1 ir 13, 2 ir 14, 3 ir 15 utt.
  • Uz lapas uzzīmē pulksteni ar minūšu iedaļām un cipariem, apakšā piestiprina ielaminētu lapu (lai uz tās var rakstīt ar flomāsteru, bet pēc tam rakstīto viegli notīrīt). Uzdevums – vecāks uz lapiņas uzraksta laiku, bet bērnam tas jāatzīmē ciparnīcā. Pēc tam var mainīties lomām.
  • Veido puzles no diviem gabaliņiem: vienā pusē ir ciparnīca ar norādītu laiku, bet otrā pusē norādītais laiks ir uzrakstīts.
  • Vecumā no četriem līdz sešiem gadiem bērnam var ļaut sev izvēlēties rokas pulksteni. Tas radīs vēl lielāku vēlmi pašam zināt, cik tad viņa jaunais rokaspulkstenis rāda.
  • Kas ir minūte? To vieglāk saprast palīdzēs smilšu pulkstenis. Noliekam smilšu pulksteni sev priekšā un mēģinām minūtes laikā kaut ko pagūt izdarīt, piemēram, aizskriet līdz istabas durvīm un atpakaļ. Bērns tā labāk izpratīs, cik minūte ātri paiet.
  • Varam radīt paši savu saules pulksteni. Jau ar lielāku bērnu var veikt eksperimentu – uz papīra šķīvīša uzzīmē ciparnīcu, bet vidū iestiprina zīmuli. Atrodam vietu, kur nolikt pulksteni (lai uz tā kristu saules stari, un vērojam, kā, saulītei pārvietojoties, mainās ēna uz pulksteņa. Tas palīdzēs saprast to, ka laiks iet uz priekšu un cik pulkstenis rāda attiecīgajā dienas daļā. Laiku uz saules pulksteņa nosaka pēc ēnas, uz kura skaitļa tā atrodas.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+