Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kādēļ mamma nevar zīdīt pati?
PEP* mamma Laura Stukle ir pārliecināta, ka mūsdienās vairākums jauno māmiņu ļoti labi zina par priekšrocībām, kas piemīt mazuļa ēdināšanai ar krūti, un nereti tieši tāpēc jūtas slikti, ja zīdīšana neizdodas. «Var būt visdažādākie iemesli, kādēļ mamma pieņem lēmumu neēdināt bērniņu ar krūti, un parasti tā ir nevis vienkārši izvēle nezīdīt savu bērnu, bet gan dažādu apstākļu kopums. Lai gan zīdīšana ir dabisks process, tā ir prasme, kas jāapgūst gan mammai, gan mazulim, un svarīgi, lai mamma saņemtu nepieciešamo atbalstu.»
Zīdīšana var būt ļoti sāpīgs process mammai, un reizēm sāpes ir tik traucējošas un nepārejošas, ka atteikšanās no zīdīšanas šķiet pieņemamākais solis gan mammai, gan mazulim.
«Dažkārt iemesls bērna ēdināšanai ar piena maisījumu var būt veselības problēmas mammai vai mazulim – ja bērniņš nepieņemas svarā, ir ļoti alerģisks, ja mammai ir jālieto medikamenti, kas nav savienojami ar zīdīšanu, ja mamma kādu veselības problēmu dēļ nevar būt kopā ar mazo,» stāsta Laura Stukle, uzsverot, ka šīs nav vienkāršas situācijas un apkārtējo pārmetumi, ka mamma nezīda bērniņu pati, tikai padara situāciju smagāku. Mammai, kura, kādu apstākļu spiesta, pieņēmusi lēmumu ēdināt bērniņu ar piena maisījumu, ir jāsaprot, ka viņa ir izdarījusi labāko, ko spēja konkrētajā situācijā ar viņai tobrīd pieejamām zināšanām, atbalstu, kā arī pašas fiziskajiem un emocionālajiem resursiem.
Lai arī dažkārt šķiet, ka barošana ar pudelīti ir vieglākais ceļš, tā nebūt nav.
«Fiziski tas prasa vairāk darba un arī naudas – regulāri ir jāiegādājas piena maisījums un pudelītes, jārūpējas par pudelīšu mazgāšanu un jāgatavo piena maisījums vai jāsilda pudelīte arī naktīs. Mūsdienās ir daudz veidu, kā šo darbu atvieglot, taču joprojām tā ir papildu slodze mammai,» ir pārliecināta PEP mamma Laura Stukle.
Īpaša tuvība ar bērniņu
«Zīdīšanas laikā sievietes organismā izdalās oksitocīns, ko sauc arī par laimes hormonu un kas mammai palīdz iemīlēties savā bērniņā. Mammām, kas nebaro bērniņu ar krūti, šādas hormonu palīdzības nav, tādēļ jāmeklē citi veidi, kā vairot oksitocīnu un tuvības izjūtu ar mazuli,» skaidro Laura Stukle. Īpašo saikni, ko mamma ar mazuli izjūt zīdīšanas laikā, var piedzīvot, arī ēdinot bērniņu ar pudelīti – turēt mazuli rokās vai gulēt tuvu blakus, lai var vērot mazuļa sejiņu, sajust viens otra elpošanu, padarīt ēšanas procesu pēc iespējas nesteidzīgāku un baudāmu abiem – gan mammai, gan mazulim. «Zīžot mammas krūti, mazulim ir vieglāk kontrolēt apēstā piena daudzumu, bet pudelītē ir noteikts daudzums piena maisījuma, kas bērniņam vienā reizē būtu jāizēd. Vecākiem nevajadzētu tik daudz koncentrēties uz apēstā piena daudzumu, bet jāvēro, cik bērniņš tobrīd ir gatavs apēst.»
Ja nav īpašu medicīnisku iemeslu, mazulis var arī neizēst visu piena maisījumu uzreiz vai izēst paredzēto piena maisījumu ar pauzēm.
Galvenais, lai bērniņam ir iespēja paust savas vajadzības un vecāki būtu gatavi tās pamanīt un cienīt.
Vainas izjūta un sēras
Ja sieviete kādu iemeslu dēļ nav varējusi bērniņu zīdīt pati, vainas izjūta ir tikai viena no daudzajām emocijām, ko viņa piedzīvo. «Ne vienmēr negatīvās emocijas ir saistītas tikai ar apkārtējo nosodījumu. Ja zīdīšana nav izdevusies, sieviete var izjust sēras, kas var ietvert vainas apziņu, dusmas, kaunu, skumjas, izmisumu, trauksmi.»
Mamma var arī just dusmas uz sevi vai savu ķermeni, ka nav izdevies bērnam sniegt pašu svarīgāko – mammas pienu, kas ir vitāli nepieciešams mazuļa izdzīvošanai.
«Lai gan ar prātu ir saprotams, ka bērniņš ir paēdis un viņam klājas labi, mammai var būt grūti līdz galam tam noticēt, un tas var traucēt viņai justies labi kā mammai. Tāpat reizēm mamma var dusmoties uz bērnu par to, ka viņš nav spējis pietiekami labi zīst vai nav pieņēmies svarā. Tikt galā ar sērām vislabāk var, tās izdzīvojot un nebēgot no nepatīkamajām emocijām. Bet ne vienmēr mammai ir viegli to izdarīt, jo ikdiena ar mazuli ir ļoti piesātināta, taču tam var mēģināt ieplānot laiku – kopā ar PEP mammu vai citu cilvēku, kura klātbūtnē mamma jūtas gana droši, lai runātu par savām izjūtām un mēģinātu atbrīvoties no sāpīgajām emocijām.»
Atbalstīt mammu, nevis nosodīt
PEP mamma Laura Stukle uzskata, ka joprojām ir nepieciešams informēt sabiedrību par zīdīšanu, bet tāpat ir vajadzīga arī informācija par drošu un mammai un bērniņam piemērotu ēdināšanu ar piena maisījumu. «Tas, kāds ēdināšanas veids ir vispieņemamākais mammai un mazulim, pirmkārt, ir mammas pašas izvēle. Lai saprastu, kāpēc mamma izvēlējusies nezīdīt savu bērniņu, ir nepieciešams iedziļināties, uzzināt vairāk, ko mamma ar mazuli jau ir piedzīvojuši, kādas grūtības, pārdzīvojumus, sāpes, bailes. Manuprāt, sāpīgi brīži mammām jāpiedzīvo nepietiekamas apkārtējo izpratnes dēļ – gan par zīdīšanu, gan ēdināšanu ar piena maisījumu. Vissvarīgākais ir parūpēties, lai būtu nodrošinātas mammas un mazuļa vajadzības neatkarīgi no tā, kā bērniņš tiek ēdināts,» uzsver Laura Stukle. *Pirmā emocionālā palīdzība – atbalsts vecākiem ar bērniem no dzimšanas līdz triju gadu vecumam.
