No govs piena mazuļa uzturā nav jābaidās

Mūsu saruna ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģi Ievu Cīruli notika pāris mēnešu pēc tam, kad meita Dārta papildus mammas pienam jau bija nogaršojusi gan kartupeļus, brokoļus, burkānus, kāpostus un puķkāpostus, gan zemeni un gabaliņu arbūza. Nožēloju, ka tā nenotika agrāk, jo bija tik nomierinoša attiecībā uz to, ko bērns drīkst un ko nedrīkst ēst pirmajā dzīves gadā.
Mazuļa uzturs
15. aprīlis

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Sindija: – Brokastīs visi ēdam pilngraudu auzu pārslu putru. Izvāru ūdenī, pārējiem bērniem un sev pieleju pienu, bet Dārtai piepilinu dažas pilītes olīveļļas. Mazliet žēl skatīties uz to ūdeņaino putru, bet govs pienu taču nevajadzētu dot?

Ieva Cīrule: – Kāpēc nedot govs pienu? Tā ir stipri pārspīlēta mode! No govs piena vajadzētu atturēties tikai tiem bērniem, kuriem ir alerģija vai govs piena nepanesība. Vispirms govs pienu var šķaidīt – sākumā ūdenim pievienot ceturtdaļu piena, tad trešdaļu, pusi, līdz beidzot visai ģimenei putru ar pienu vāra vienā katliņā. Normāli bērniem uzturā ir jāiekļauj govs pienu saturoši produkti – bezpiedevu jogurts, biezpiens, kefīrs –, jo piens ir ļoti labs un dabīgs olbaltumvielu un kaļķa avots.

Sindija: – Tas nozīmē, ka var dot arī biezpienu ar krējumu?

Ieva Cīrule: – Astoņos mēnešos var gan biezpienu, gan krējumu, gan saldo krējumu pievienot sautējumam! Un tāpat dārzeņiem var pielikt sviestu.

Sindija: – Tātad, ja mēs paši gatavojam, tad pamazām varu viņai dot visu no sava šķīvja?

Ieva Cīrule: – Ja jūs ēdat sakņu sautējumu, zupas, tad jā, taču, ja paši pārtiekat no cīsiņiem un kečupa, tad, protams, nē. Biešu zupu ar etiķi arī nevajadzētu dot, bet īstās garšvielas – selerijas sakni, pētersīļus, sīpolus, lokus, kinzu, baziliku – to visu var un vajag. Arī sāls un mazliet piparu nekaitē. Gaļu arī bērnam vajag. Sākumā katru otro dienu, pēc tam katru dienu. Ideāli, ja gaļu dod pamīšus ar zivi. Un vēl – no astoņiem mēnešiem ēdiens jādod gabaliņos, nevis blendēts, īpaši tad, ja ir zobi, jo svarīgi, lai bērns iepazīstas ar dažādas konsistences ēdieniem.

Sindija: – Man, studējot veikala plauktos pieejamo gatavo putru un biezeņu sastāvu, mati cēlās stāvus, jo tur ir gan cepumi, gan šokolādes gabaliņi…

Ieva Cīrule: – Arī dažiem gabaliņiem šokolādes nav nekādas vainas – tā ir enerģija un pozitīvas emocijas. Nav labi, ja bērnam dod tikai saldos sieriņus, jogurtus, desertus, jo tas nav pamatēdiens, turklāt veicina zobu bojāšanos. Vispār daudz labāk būtu dot bērnam kefīru ar augļiem. Arī ķīseli un debesmannu, šie ēdieni ir nepelnīti aizmirsti.

Svarīgi tikai, lai visi šie saldie produkti nebūtu pamatēdiens, bet gan deserts vai launadziņš.

Sindija: – Kādas ir jūsu domas par gatavo bērnu pārtiku burciņās?

Ieva Cīrule: – Ja mamma prot gatavot, tad tas jādara, sevišķi vasarā un rudenī, kad ir daudz vietējo produktu. Tomēr, ja mammai nav laika vai iespēju pašai gatavot, labāk, lai tie ir gatavie biezeņi, nevis pusfabrikāti. Burciņas var pirkt arī pavasara periodā, kad izsīkuši vietējie augļi un dārzeņi, jo zīdaiņu pārtika tiek stingri kontrolēta un uzraudzīta. Svarīgākais, lai bērns saņem visus mikroelementus un šķiedrvielas.

Sindija: – Un labāk izvēlēties bioloģiskos biezeņus, vai ne?

Ieva Cīrule: – Droši vien. Lai gan man šķiet, ka tā nelielā ķīmijas deva, ko bērns apēd ar nebioloģiskajiem dārzeņiem, nav tik satraucoša kā tā, ko viņš uzņem ar saldajiem ēdieniem un dzērieniem, ilgstoši glabājamajiem produktiem. Esmu ļoti skeptiska pret visiem jogurtiem, pudiņiem, ko ilgstoši var turēt istabas temperatūrā, bērnu pastētēm un bērnu cīsiņiem. Ar nosaukumu bērniem tiek tirgots viss kaut kas.

Sindija: – Vai ir kas tāds, ko nedrīkst pirmajā gadā ēst?

Ieva Cīrule: – Marinētus gurķus, sēnes, sinepes, mārrutkus, aso papriku un austrumu garšvielu maisījumus. Arī riekstus un sēklu maizi, jo bērns var aizrīties.

Sindija: – Un kā ar olu?

Ieva Cīrule: – Astoņos mēnešos divreiz nedēļā var dot cieti novārītu olu – vispirms ceturtdaļu dzeltenuma, tad pusi un veselu. Ja labi garšo, var mēģināt baltumu un tad arī olu kultenīti. Īslaicīgi termiski apstrādāts produkts ir alerģiskāks, tāpēc sākumā olas būtu jāpavāra 10 minūtes.

Sindija: – Kā zināt, ka bērns panes kādu jaunu produktu?

Ieva Cīrule: – Zelta likums ir mēģināt vienu produktu piecas dienas, pakāpeniski palielinot daudzumu, un uzmanīgi vērot, vai mainās vēdera izeja, vai nav izsitumu, kāds ir garastāvoklis. Vērīga mamma pamanīs, ja būs kādas izmaiņas. Ja ir – produktu jāpārtrauc lietot un atkal jāvēro, vai kas mainās.

Lasi citur

1 komentārs

Ariana ....
Visu bernibu un tinja gadus dzeru govs pienu..un nekadas alergijas..nesen izdzirdeju no tuva cilveka ka govs piens esot kaitigs..es biju shokaa! Cilveki ar savu parlieko tiribu paliek stulbaki..Vinji pat nezin ari to ka berniba apesta netira zemene veido imunitati! Visas alergijas ir musu galvas..no musdienu bailem par visu vajadzetu atstetieties!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs