Kas jāzina par piena alerģiju

Zīdīšana
Sindija Meluškāne
Sindija Meluškāne
28. jūnijs, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: SHUTTERSTOCK
Diemžēl arvien biežāk arī zīdaiņiem, kas ēd tikai mammas pienu, tiek konstatēta alerģija pret govs piena olbaltumu, ieviešot būtiskas pārmaiņas mammas ēdienkartē. Konsultē Ieva Cīrule, BKUS alergoloģe.

Vai tā maz ir alerģija?

Jāsāk ar nelielu atkāpi par to, kad ir runa par alerģiju pret govs piena olbaltumu un kad – par nepanesību pret piena cukuru, ko kļūdaini mēdz dēvēt par vienu un to pašu. «Cukura nepanesība nozīmē, ka zīdainim trūkst fermenta, kas šķeļ piena cukuru jeb laktozi. Piena cukura nepanesības raksturīgākā pazīme ir putaina un skāba vēdera izeja, mazulim burbuļo un burkšķ vēderiņš. Šādos gadījumos aptiekā var nopirkt fermentu Lactrase, kas šķeļ pienu. To pirms barošanas iedod bērnam, un nekāda īpašā diēta nav jāievēro,» skaidrību vieš Ieva Cīrule. Citādi ir tad, ja mazulim ir alerģija pret govs piena olbaltumu. Turklāt alerģija var būt ne tikai pret govs pienu, bet arī riekstiem (lazdu riekstiem, valriekstiem, un citiem, bet īpaši zemes riekstiem), vēžveidīgajiem, zivīm un olām – tie ir biežākie, taču ne vienīgie alergēni, kas var ietekmēt mazuļa labsajūtu.
Diemžēl visai bieži pēc pirmajiem vēdera kreņķiem kļūdaini tiek pieņemts, ka mazulim varētu būt alerģija pret govs pienu, kura mūsdienās kļuvusi teju par modes lietu, un mammai tiek noteikta diēta.
«Ar analīzēm var noskaidrot tikai to, vai bērnam ir paaugstināta jutība, taču tas vēl nenozīmē, ka bērns ir alerģisks. Pēc šādām analīzēm uzreiz nevajadzētu sākt smagas diētas! Parasti mātei uzreiz no uztura iesaka izslēgt pienu un olu un tos saturošos produktus uz trim nedēļām nedēļas, tad ja ir labošanās, tad vienu nedēļu atsāk lietot piena produktus. Ja nav saasinājumu pēc nedēļas atsāk arī olu un vēro reakciju. Ir alerģijas vai nav – to var pierādīt tikai provokācijas tests. Ir ļoti daudz pārpratumu, un piens uztaisīts par bubuli, ko neviens vairs nedrīkst dzert! Tas ir pārspīlēti,» teic alergoloģe, uzsverot, ka piens ir ļoti svarīgs dabisko olbaltumvielu un kalcija avots. Protams, ja provokācijas tests uzrāda alerģiju pret konkrētu produktu, tas uz laiku no mammas ēdienkartes ir jāizslēdz, taču atslēgas vārdi ir uz laiku, jo pārtikas alerģijas tomēr pāriet – no tām izaug.
Ja tiešām ir pierādīta alerģija pret piena olbaltumu, piena produktus nelieto pusgadu. Tos var aizstāt sojas produktiem, rīsu, kokosriekstu pienu un vegāniem produktiem.

Kas ir alerģija?

Alerģija ir imūnsistēmas pastiprināta reakcija uz parastām apkārtesošām lietām, tai skaitā pārtiku. Tas, vai cilvēks būs alerģisks, ir ģenētiski noteikts. Tomēr ir tendence, ka alerģiju kļūst arvien vairāk. To saista ar vides ietekmi. Sadzīves ķīmija; ķīmija, ko uzņemam ar ēdienu, drēbēm; antibiotikas; mazāk infekciju; mazs bērnu skaits ģimenēs; gaisa piesārņojums telpās un ārā – tas viss atstāj iespaidu uz mammas, tēta un gaidāmā bērniņa ģenētisko materiālu. Bet ar laiku organisms to pieņem, tāpēc ļoti bieži alerģija kādā brīdī pāriet.

Kā pazīt alerģiju?

Ir divu veidu alerģiskas reakcijas – ātrā tipa un aizkavētā. Ātrā tipa reakcija parādās pirmās diennakts laikā, pāris stundu un dažkārt pat minūšu laikā. Biežākās izpausmes ir nātrene, pietūkums, apgrūtināta elpošana, sēcoša elpa, grūtības ieelpot un izelpot, balsenes, lūpu, sejas vai jebkuras citas ķermeņa daļas pietūkums. Diemžēl arī tik smaga ātrā tipa alerģiskā reakcija kā anafilaktiskais šoks, kas var izpausties kā samaņas zudums, pēkšņs elpas trūkums, krampji, izsitumi pa visu ķermeni un vemšana, sastopama arvien biežāk. «Kad sāku strādāt, nevienam zīdainim tādu neredzēju, bet tagad mums ir 30–40 gadījumu gada laikā,» dalās pieredzē Ieva Cīrule. Aizkavētā tipa alerģiska reakcija ir caureja, vēdera izeja ar asins stīdziņām, ādas izmaiņas, kas var būt kā atopiskais dermatīts, vai zaļa un gļotaina vēdera izeja, dažkārt arī ar asins stīdziņām. Ja nav dzīvībai bīstamās reakcijas, tad produktu, kas radījis bažas par alerģiju, nelieto trīs četras nedēļas un tad mēģina vēlreiz.
To, vai bērnam būs alerģija no kāda produkta, iepriekš paredzēt nevar. Arī tad, ja vecākiem alerģijas nav, bērnam tā var būt, un otrādi – tas, ka vienam no vecākiem ir alerģija, ne vienmēr norāda, ka tā būs arī bērnam.
Protams, ja mammai ir alerģija, risks ir lielāks, ka tā var būt arī bērnam. Risks vēl vairāk pieaug, līdz pat 80 procentiem, ja alerģiski ir abi vecāki, skaidro Ieva Cīrule, tomēr atgādinot, ka alerģija vecākiem tomēr automātiski nenozīmē, ka tā būs arī bērnam. Mierinājumam var teikt: ja mamma baro bērnu ar krūti, dzīvībai bīstamās ātrā tipa alerģiskās reakcijas, piemēram, balsenes pietūkums, novērojamas ārkārtīgi reti. Tāpēc jāteic: lai arī ēdināšana ar krūti bērnu nepasargā no alerģijām, taču šo risku samazina gan.

Svarīgi!

Ja mamma ievēro diētu, neēdot produktus, kas satur pienu, papildus noteikti jālieto kalcija preparāts. 1 g diennaktī un kopā ar D3 vitamīnu.

Nesajaukt ar kolikām!

Ja mammai rodas aizdomas, ka mazulim, kurš ēd tikai mammas pienu, ir problēmas ar vēderiņu, vispirms, protams, jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Ļoti iespējams, ka tās ir kolikas, kas visbiežāk sākas aptuveni triju nedēļu vecumā un izpaužas kā triju stundu raudāšanas lēkme, visbiežāk vakarā vismaz trīs dienas nedēļā un ilgst trīs nedēļas. Kad kolikas pāriet, bērniņš mierīgi aizmieg un nākamajā dienā pamostas laimīgs un apmierināts, labi ēd un pieņemas svarā. Vēl viena tipiska koliku pazīme: zīdainim uz sejas parādās izsitumi, kas ir līdzīgi pusaudžu pumpām ar baltiem galiem. Kolikas var būt neatkarīgi no tā, ko ēd mamma, tāpēc arī šajā gadījumā nekādas diētas nav jāievēro.    

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+