Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šobrīd ir zināms, ka Covid-19 norise bērniem līdz pat 95% gadījumu ir vieglāka nekā pieaugušajiem, bieži vien pat asimptomātiska. Šis fakts kopš pandēmijas sākuma īpaši mainījies nav. Vienlaikus ir definētas riska grupas, kuriem bērniem saslimšana ar Covid-19 tomēr var veidoties smagāka. Tie ir:
- zīdaiņi līdz gada vecumam,
- dažādu vecumu bērni ar hroniskām slimībām (piemēram, onkoloģiskās, elpceļu, kardiovaskulārās jeb sirds un asinsvadu slimības, bērni ar imūnsupresiju),
- bērni ar lieko svaru,
- bērni ar cukura diabētu.
Pa šo laiku ir noskaidrots arī tas, ka bērniem ir raksturīgas trīs dažādas Covid-19 klīniskās norises:
- kā akūta SARS-Cov-2 infekcija,
- pēc akūtas saslimšanas var attīstīties multisistēmu iekaisuma sindroms (to izraisa imūnsistēmas traucējumi),
- kā ilgtermiņa Covid-19 saslimšana.
Akūta Covid-19 simptomi
Kā biežākie simptomi bērniem akūta Covid-19 gadījumā tiek minēti: drudzis, galvassāpes, nogurums, kakla sāpes (faringīts), iesnas (rinoreja) un klepus. Klepošana un apgrūtināta elpošana bērniem ir sastopama retāk nekā pieaugušajiem. Parasti atlabšana no Covid-19 notiek 1–2 nedēļu laikā no slimības konstatēšanas brīža. Bērniem var arī nebūt nekādu simptomu, un ziņas par to, ka bērns ir saslimis, ģimenē, iespējams, iegūst tikai nejauši, piemēram, testējot viņu kā kontaktpersonu citam ģimenes loceklim.
Īpaša uzmanība slimības norises laikā jāpievērš jaundzimušajiem un zīdaiņiem. Slimības norise maziem bērniem ir specifiskāka – Covid-19 var noritēt tikai ar drudzi un minimāliem respiratoriem simptomiem (klepus, iesnas, sāpes kaklā) vai arī bērnam var būt drudzis un tikai gastrointestinālie simptomi (samazināta apetīte, vemšana, šķidrs vēders, caureja u. c.). Var būt arī tā, ka zīdaiņiem līdz 12 mēnešu vecumam Covid-19 var izpausties ar smaga bronhiolīta pazīmēm. Ja ir smaga slimības norise, jaundzimušie un zīdaiņi var būt uzbudināti, nemierīgi, var būt ēšanas grūtības un pat krampji.
Vīrusa paveidi un simptomi
Līdz šim tuvāk izpētīti divi koronavīrusa paveidi – alfa, kas parādījās pirmais, un delta, kas uzliesmoja 2021. gada vasaras beigās. Lai salīdzinātu, kā katrs no tiem izpaužas bērniem, ir veikts speciāls pētījums1 (raksturīgākie simptomi abiem variantiem pa vecuma grupām ir minēti biežākas parādīšanās secībā – pirmais minēts tas, kas ir raksturīgs visbiežāk).
5–11 gadus veciem bērniem
- Alfa variantam raksturīgie simptomi – iesnas, galvassāpes, nogurums, pastiprināta šķaudīšana, kakla sāpes, drudzis,
- delta variantam raksturīgie simptomi – galvassāpes, iesnas, nogurums, drudzis, kakla sāpes, pastiprināta šķaudīšana.
12–17 gadus veciem bērniem
- Alfa variantam raksturīgie simptomi – galvassāpes, nogurums, iesnas, kakla sāpes, ožas izmaiņas, pastiprināta šķaudīšana, drudzis,
- delta variantam raksturīgie simptomi – galvassāpes, kakla sāpes, nogurums, iesnas, ožas izmaiņas, drudzis.
Savukārt vīrusa omikrona paveids ir atklāts nesen un salīdzinošu pētījuma datu par to, par kādiem simptomiem bērni biežāk sūdzas, sastopoties ar to, vēl nav.
Uzraudzība pēc akūta Covid-19
Pēc pārslimošanas ar akūtu Covid-19 bērnam noteikti ir nepieciešama primārās aprūpes ārsta uzraudzība, lai sekotu līdzi atveseļošanās gaitai. Tas jādara neatkarīgi no tā, cik viegli vai smagi bērnam saslimšana ir noritējusi.
Covid-19 raksturīgi, ka pēc izveseļošanās var sekot atkritiens vai slimība var noritēt ilgi, nepārtraukti. Tādēļ uzraudzībai atveseļošanās gaitā ir būtiska nozīme. Ģimenes ārsts regulāri var sazināties ar ģimeni attālināti, telefoniski, uzdodot atbilstošus jautājumus, kas palīdz izzināt situāciju, identificēt simptomus un vajadzības gadījumā nodrošināt atbilstošu palīdzību.
Kas var notikt, kad slimība it kā ir beigusies?
Multisistēmu iekaisuma sindroms bērniem
Samērā reti, bet bērniem pēc akūta Covid-19 var attīstīties smagas norises autoimūna pēcvīrusa (postvirāla) reakcija jeb MIS-c. Tā ir viena no visbīstamākajām Covid-19 komplikācijām bērniem, kas parasti rodas 2 līdz 6 nedēļas pēc pārslimotas SARS-CoV-2 infekcijas. Ja bērnam pēkšņi parādās izteikts drudzis, bērns ir ļoti saguris, izteikti miegains, parādās labi pamanāmi ādas izsitumi pa visu ķermeni, iespējama vemšana, vēdersāpes, caureja vai galvassāpes, tam ir jāpievērš ļoti liela uzmanība. Šādos gadījumos bērns nekavējoties jāved uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS).
Par multisistēmu iekaisuma sindromu jāaizdomājas, ja 2 līdz 6 nedēļas pēc saslimšanas ar Covid-19 ir novērojami šādi simptomi:
- nepārejošs drudzis (> 38 °C) ilgāk par 24 stundām,
- iekaisuma parametri analīzēs,
- multiorgānu disfunkcija (iesaistītas divas un vairāk orgānu sistēmas – kuņģis zarnu trakts, sirds, elpceļi, āda, nervu sistēma, nieres, asinsrade),
- ir izslēgta citu mikroorganismu etioloģija vai cits saslimšanas iemesls,
- SARS-CoV-2 PCR un anti SARS-CoV-2 antivielas var būt gan pozitīvas, gan negatīvas. Izšķiroši ir tas, vai bērns ir bijis slims ar Covid-19 un kā slimība ir izpaudusies iepriekšējo četru nedēļu periodā.
Ilgtermiņa Covid-19
Pasaulē un arī Latvijā arvien vairāk uzmanības pievērš pētījumiem2 par bērniem ar ilgtermiņa Covid-19, ko sākotnēji vairāk pētīja pieaugušajiem. Kas ir ilgtermiņa Covid-19? Līdz šim nav izstrādāta starptautiski atzīta definīcija bērniem, bet jau esošās definīcijas, kas ir paredzētas pieaugušo situācijas raksturošanai, var izmantot bērniem. Viens ilgtermiņa Covid-19 veids, kam definīciju piedāvā Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts ir šāds: ja simptomi saglabājas no 4 līdz 12 nedēļām pēc saslimšanas (ja simptomi turpinās vai parādās no jauna četras nedēļas pēc infekcijas diagnosticēšanas brīža), to sauc par nepārtrauktu simptomātisku Covid-19. Savukārt otrs ilgtermiņa Covid-19 paveids ir tā sauktais post-Covid-19 sindroms – ja simptomi turpinās ilgāk nekā 12 nedēļas kopš akūtas slimības diagnosticēšanas brīža. Pasaules Veselības organizācija ilgtermiņa Covid-19 definē nedaudz citādi – simptomi, kas ir vēl trīs mēnešus pēc akūtas Covid-19 infekcijas pārslimošanas un ilgst vismaz divus mēnešus.
Kādiem simptomiem pēc akūtas pārslimošanas jāpievērš uzmanība novērošanas posmā? Ja pēc četrām nedēļām bērnam sāk parādīties kādas sūdzības, piemēram, nogurums, galvassāpes, kas līdz šim nav bijuši. Citi simptomi, kas varētu parādīties, – elpas trūkums, sāpes krūtīs, kāda kognitīva disfunkcija un citi simptomi, kas ietekmē ikdienas funkcionēšanu. Tie var parādīties pēc tam, kad bērns ir bijis pilnībā izveseļojies. Var būt arī tā, ka simptomi ir parādījušies sākumā un tie visu laiku nepāriet (arī pēc četrām nedēļām un ilgāk).
Simptomi var arī mainīties, un var būt arī tā sauktais slimības relapss, kad bērnam atgriežas pilns slimības izpausmju kopums. Nekā vairs nebija, un atkal ir kāds no simptomiem (var būt divi vai vairāki).
Latvijas dati liecina, ka visbiežākie Covid-19 ilgtermiņa simptomi bērniem Latvijā ir nogurums, kognitīvās sekas (aizkaitināmība, garastāvokļa izmaiņas), galvassāpes, iesnas, klepus, garšas un ožas zudums. Pasaulē dati ir līdzīgi.
Svarīgi!
Ilgtermiņa Covid-19 variantā bērns nav lipīgs. Tas, kas šajā posmā notiek un parādās uz āru, ir sekas, kas palikušas no vīrusa iekļūšanas organismā. Tie ir ilgtermiņa simptomi, nevis aktīva vīrusa izpausme.
Skrīninga testi tiešsaistē – paškontrolei
Ja bērnam vismaz četras nedēļas pēc pārslimotas SARS-CoV-2 infekcijas ir sūdzības par veselības stāvokli, ģimenes ārsts veic pacienta izvērtēšanu, izmantojot skrīniga testu. Ja saskaņā ar testa algoritmu tiek identificēti viens vai vairāki sarkanā karoga simptomi vai ir divi vai vairāki dzeltenie simptomi un ieilguši zaļie un/vai viens dzeltenais simptoms, bērns ir jāpiesaka ambulatorajai konsultācijai BKUS Covid-19 pārslimojušo pacientu uzraudzības programmā (post-Covid-19 programmā), iepriekš zvanot pa tālruni 80708866.
Ja vecākiem nav īsti skaidrs, vai konsultācija ir nepieciešama, vai ja ir vēlme pārliecināties, kā bērna pašreizējā veselības stāvoklī labāk rīkoties, BKUS mājaslapā ir pieejami skrīninga testi situācijas izvērtēšanai (BKUS speciālisti tos radījuši sadarbībā ar Longenesis), kas piemēroti veikšanai mājas apstākļos. Viens tests palīdzēs izvērtēt ilgtermiņa Covid-19 simptomus, bet otrs paredzēts psiholoģiskās labsajūtas izvērtēšanai. Kad tests ir aizpildīts, ekrānā parādās tālākais rīcības plāns. Smagākos gadījumos parādās BKUS konsultatīvais tālrunis ar aicinājumu pierakstīties vizītei pie speciālista BKUS klātienē (pierakstu var veikt uzreiz – nav jādodas pie ģimenes ārsta vai jālūdz norīkojums). Pēc testa var būt arī rekomendācija, piemēram, konsultēties ar ģimenes ārstu.
Uzmanību!
Testu var pildīt ne ātrāk kā četras nedēļas pēc inficēšanās. Pildot testu, nepārspīlējiet ar veselības stāvokļa izvērtēšanu un iespējamo simptomu identificēšanu. Atbildot lietojiet racionālu pieeju, lai izvairītos no tādu simptomu pieskaitīšanas, kas ir tā sauktie pandēmijas asociētie simptomi.
Post-Covid-19 programma BKUS
BKUS ir izveidota post-Covid-19 programma, kurā uzrauga un ārstē bērnus pēc pārslimotas akūtas SARS-CoV-2 infekcijas, ja slimība noritējusi smagi, ja tā ilgstoši turpinās vai ir atsākusies no jauna.
Programma paredzēta bērniem:
- pēc stacionēšanas Covid-19 dēļ,
- ja, veicot tiešsaistes testu, parādās paziņojums, ka ir jādodas uz post-Covid-19 programmu,
- ja ģimenes ārsts izvērtē un saprot, ka nepieciešama nopietnāka palīdzība.
Konsultāciju laikā ārstu komanda izvērtēs katru bērnu atkārtoti, kā arī dažiem, ņemot vērā sūdzības, veiks pamata un padziļinātos izmeklējumus. Nepieciešamos izmeklējumus speciālisti pielāgos katram bērnam individuāli, balstoties gan uz simptomiem, gan uz to, kā tie izpaužas, cik tie ir smagi.
Kā atgriezties ikdienā?
BKUS ir izstrādājusi bērnu uzraudzības rekomendācijas laikam pēc akūtas saslimšanas ar SARS-CoV-2 (tās atrodamas mājaslapā bkus.lv). Pats svarīgākais, atgriežoties ikdienas dzīvē, ir ievērot mērenību – gan ikdienas aktivitātēs, gan mācībās, gan papildu aktivitātēs. Svarīgi bērnam ieviest konkrētu dienas režīmu, iekļaujot tajā papildu atpūtas pauzes dienas laikā. Svarīgi ir rūpēties par pietiekamu nakts miega ilgumu. Ikdienā uzmanība jāpievērš arī pilnvērtīgam un sabalansētam uzturam un videi, jāatceras par D vitamīna lietošanu.
Pie fiziskām aktivitātēm bērnam jāatgriežas pakāpeniski un nesteidzoties. Tās var veikt īsāku laiku, kādu reizi izlaist vai īstenot mazākā intensitātē. Ja, atgriežoties pie fiziskām aktivitātēm, bērns sāk sūdzēties par sāpēm krūtīs, ja parādās lūpu vai sejas cianoze (tās iekrāsojas zilas), ja bērns sūdzas par elpas trūkumu vai jūt, ka sirds sitas pārāk strauji, vai bērns pat noģībst – vingrinājumi ir nekavējoties jāpārtrauc un jāapmeklē ģimenes ārsts, lai izmeklētu bērnu klātienē.
Šie ieteikumi jāievēro ikvienam bērnam neatkarīgi no tā, cik smagi pārslimojis Covid-19, jo, kā minēts iepriekš, īpaši uzmanīgiem jābūt vēl vismaz četras nedēļas pēc saslimšanas sākuma.
Atkārtota saslimšana un vakcinēšanās
Arī bērniem mēdz būt atkārtota saslimšana ar Covid-19. Tā kā vīruss ne Latvijā, ne pasaulē neatkāpjas, piesardzība, kontaktējoties ar citiem, joprojām ir jāsaglabā. Un, lai arī bērniem Covid-19 klīniskā norise 95% gadījumu ir vieglāka nekā pieaugušajiem, ārsti tomēr iesaka izmantot iespēju un bērnus vakcinēt (no atbilstoša vecuma, kad vakcinācija ir atļauta), īpaši tos, kas ir riska grupā.
Atceries!
- Lielākā daļa bērnu ar Covid-19 slimo viegli un var tikt ārstēti mājās.
- Seko līdzi bērna atveseļošanās gaitai! Ja parādās jaunas sūdzības vai slimošana norit ilgāk par četrām nedēļām, vērsies pie ārsta atkārtoti!
- Jāatceras, ka var parādīties multisistēmu iekaisuma sindroms. Rīkojies nekavējoties!
1Molteni E, Sudre CH, Canas LS et al. Illness duration and symptom profile in symptomatic UK school-aged children tested for SARS-CoV-2. Lancet Child Adolesc. Health 2021; 5: 708–18. https://doi.org/10.1016/S2352–4642(21)00198-X [Epub ahead of print].
2Piemēram, Roge I, Smane L, Kivite-Urtane A, et al. Comparison of Persistent Symptoms After COVID-19 and Other Non-SARS-CoV-2 Infections in Children. Front Pediatr. 2021;9:752385. Published 2021 Oct 29. doi:10.3389/fped.2021.752385
