Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kādā vecumā parādās bailes?
«Savā vairāk nekā 20 gadu ilgajā pediatra praksē esmu novērojusi, ka bērni visvairāk baidās no ārsta ap pusotra gada vecumu. Šajā vecumā mazais pieķeras vienam cilvēkam – mammai, tētim vai omītei – un citi viņā izraisa negatīvu reakciju. Bērns grib veidot savas robežas un savu dabisko agresivitāti mēģina vērst uz āru. Šo attīstības periodu piedzīvo visi, un to nevar saistīt ar bailēm no ārstiem. Aptuveni no pusotra līdz divu gadu vecumam bērni jau saprot, kurā ārsta kabinetā ir labā tante, kas sver, mēra un paskatās kakliņu, bet pāris soļu tālāk ir kabinets, kurā ir tante, kas durs rociņā. Šādi veidojas negatīva pieredze.» Taču tā visdrīzāk ātri pāries, jo pēc divu gadu vecuma vairs nav paredzēta plānveida vakcinēšana. Ja vien bērns nav ilgstoši slimojis, pabijis slimnīcā un vecāki paši nav uztraukti par ārsta apmeklējumu, vecumā no diviem līdz sešiem gadiem bērniem parasti nav bail no ārstiem.
Pie ārsta vizītēm ir jāpierod
Ja bērns pie pediatra tiek vests regulāri arī uz profilaktiskajām apskatēm, veidojas pieredze, ka dakteris neko sliktu nedara un jābaidās nav. Taču bieži vien mazais satiek ārstu tikai tad, kad ir saslimis un jūtas slikti vai pie kāda speciālista dodas pirmo reizi. «Ja pediatrs bērnu nav redzējis ļoti ilgu laiku, arī ārstam būs aizmirsies, kāda ir bērna uzvedība»
Bērns, kurš ārstu satiek reti, turklāt jūtas slikti, īsti nesapratīs, kur viņu ved, būs nobijies, un izveidot labu kontaktu ar šādu bērniņu būs grūti.
Ja bērns ir vesels, pie pediatra uz profilaktisko apskati līdz pusgada vecumam būtu jādodas vienreiz mēnesī, no pusgada līdz gada vecumam – reizi divos mēnešos, no gada līdz pusotra vecumam – vienreiz trijos mēnešos, pēc tam reizi gadā. Profilaktiskās apskates ir svarīgas arī tāpēc, ka tieši pediatrs pirmais var pamanīt, ja bērnam ir kādas veselības problēmas vai attīstības traucējumi, lai tās laikus var novērst vai koriģēt.
Novērst uzmanību no bailēm
Drošākais atbalsts bērnam ir mierīgi un pozitīvi noskaņoti vecāki. Ja vecāki jutīsies nedroši un pārdzīvos līdzi bērnam vai būs negatīvi noskaņoti, šīs sajūtas un uztraukumu pārņems arī bērns. «Redzot, ka bērns sāk uztraukties vai baidīties, vienmēr jācenšas viņa uzmanību novērst uz pozitīvām lietām. Varam pastāstīt, ka tagad dosimies pie ārsta, un uzreiz turpināt, ka pēc tam iesim uz veikalu vai rotaļu laukumu. Uzreiz uzsvērt pozitīvo! Ārsta kabinetā vecāki droši var likt lietā savu artistiskumu un aktiermeistarību, novēršot bērna uzmanību uz kādu interesantu priekšmetu vai mantu. Bērnu var un vajag uzslavēt un uzmundrināt.»
Ja bērns ir vecumā līdz diviem gadiem, paskaidrošana ne vienmēr izdosies. «Ja mazais slikti jūtas, reizēm labākais ir ātri apskatīt bērnu, par spīti tam, ka viņš raud. Kad apskate galā, bērns, kurš aizvien raud, saprot, ka neviens neko viņam vairs nedarīs, un ar asarām acīs sāk smieties.» Vecumā no trim līdz septiņiem gadiem bērni labprāt rotaļājas ar mantiņām ārsta kabinetā, un tas var palīdzēt arī ārstam, veicot apskati. Zinot, kas bērnam ļoti patīk, vecāki var izdomāt dažādus interesantus stāstus, piemēram, ja puikam patīk mašīnas, var pastāstīt, ka, tieši tāpat kā veic mašīnas tehnisko apskati, ārsts šādu tehnisko apskati veiks mazajam puisēnam.
Ja negatīva pieredze veidojusies pēc ilgstošas slimošanas vai gulēšanas slimnīcā, bailes no ārsta labi palīdz novērst smilšu terapija.
Tomēr ir situācijas, kad bailes nepāriet ilgākā laikā. «Visdrīzāk tās nav bailes tikai no ārsta apmeklējuma vien, bērns jūtas nedrošs arī citās situācijās.» Šādos gadījumos vecākiem vajadzētu papētīt, kas varētu būt nedrošības iemesls, lai bērnam palīdzētu kļūt drošākam un nebaidīties.
Tas var palīdzēt!
- Pastāsti bērnam, kas notiks ārsta vai procedūru kabinetā. Pirms tam var izspēlēt lomu spēles, kopā paskatīties grāmatu vai multfilmu par potēm un dakteriem.
- Bērnam ir tiesības baidīties un paust emocijas. Neliec bērnam apklust un nebar mazo. Labāk ļauj minūti paraudāt un tad mēģini uzmundrināt.
- Uz vakcinācijām vai asinsanalīzēm labāk bērnu vest vecākam, kurš pats jūtas drošāks un mierīgāks.
- Ieteicams, ka pie ārsta bērnu ved vecāks vai pilnvarota persona, kurš izsmeļošāk var pastāstīt par bērna veselības stāvokli.
- Nemelo bērnam, ka procedūra nesāpēs, bet centies nestāstīt par sāpēm. Bērns mazāk baidīsies, ja liksi uzsvaru, ka analīžu laikā viņam no žņauga mazliet var spiest vēna vai nepatīkamās sajūtas līdzināsies oda kodienam.
- Vērtīgi bērnam ir iemācīt un stāstīt, ka pie daktera ir jāiet, ka ārsti ir mūsu draugi un pāri nedara – neatkarīgi no tā, vai dakterim ir sirmi mati un viņš ir ļoti nopietns.
