• Šobrīd

    weather img

    Rīga +25°C Skaidrs, DA vējš, 1.54 m/s

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Bērna kopšanas atvaļinājums. Kādas izmaiņas gaidāmas augustā?

    Aktuāli
    Agra Lieģe-Doležko
    Agra Lieģe-Doležko
    17. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Ar ko jaunajiem vecākiem būs jārēķinās pēc bērna kopšanas atvaļinājuma obligātās kvotas stāšanās spēkā? Uz biežāk uzdotajiem vecāku jautājumiem atbild Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.

    Uzziņai

    Pagājušā gada oktobrī LR Labklājības ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem (direktīvas vispārējais mērķis ir nodrošināt vīriešu un sieviešu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū un vienlīdzīgu attieksmi darbā, kā arī veicināt ar ģimenes pienākumiem saistītu atvaļinājumu un elastīga darba nosacījumu izmantošanu), sākot ar 2022. gada 2. augustu, visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, tiks ieviesta tā sauktā bērna kopšanas atvaļinājuma obligātā kvota jeb otram vecākam nenododamā bērna kopšanas atvaļinājuma daļa.

    Vīrieši bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto reti

    Lai gan Latvijā arī līdz šim apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu ir bijusi iespēja izmantot abiem bērna vecākiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati par vecāku pabalstu saņēmējiem liecina, ka vīrieši bērna kopšanas atvaļinājumu Latvijā izmanto reti. Saskaņā ar VSAA datiem 2021. gadā vecāku pabalstu saņēma vidēji 20 274 cilvēku mēnesī, tostarp 16 874 sievietes un 3401 vīrietis. Taču, ņemot vērā, ka šo pabalsta saņēmēju skaitā ir arī strādājoši vecāki (621 sieviete un 2216 vīrieši), var secināt, ka lielākā daļa vīriešu, kuri saņem bērna kopšanas pabalstu, bērna kopšanas atvaļinājumu faktiski neizmanto.

    J. Kādas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma normatīvajā regulējumā paredz ES direktīva? Vai un kā mainīsies līdzšinējais ģimenēm pieejamais bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums?

    A. Līdzšinējais bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums un tā apmaksas garums saglabājas nemainīgs. Direktīva paredz, ka katram no bērna vecākiem ir individuālas tiesības uz četrus mēnešus ilgu apmaksātu vecāku atvaļinājumu, taču divi mēneši no katram vecākam paredzētās bērna kopšanas atvaļinājuma daļas nav nododami otram vecākam. Tādējādi, sākot ar 2022. gada 2. augustu, plānots, ka Latvijā darbosies otra vecāka kvota – divi apmaksāti bērna kopšanas atvaļinājuma mēneši, kurus gan bērna mātei, gan tēvam paredzēts izmantot faktiski.

    J. Kā šis izmaiņas palīdzēs sasniegt ES direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem?

    A. Ar otram vecākam nenododamās kvotas ieviešanu plānots mazināt sieviešu diskrimināciju darba tirgū un reizē veicināt vīriešu pastiprinātu iesaisti ģimenes dzīvē un bērna aprūpes pienākumu līdzvērtīgu uzņemšanos. Atšķirībām atalgojumā un ierobežotām sieviešu karjeras izaugsmes iespējām nešaubīgi ir saistība ar primārās aprūpes personas lomas uzņemšanos, kad ģimenē ienāk bērni. Latvijas sabiedrībā tēva darba pienākumi tiek uztverti kā nozīmīgāki, bet no mātes faktiski tiek gaidīts, ka viņa bērna interešu labā upurēs savu profesionālo izaugsmi. Līdz ar obligātās otra vecāka kvotas ieviešanu darba devējam būs skaidrs, ka vismaz daļu bērna kopšanas apmaksātā atvaļinājuma izmantos arī bērna tēvs, līdz ar to mazināsies iemesls karjeras izaugsmes iespēju ziņā dot priekšroku vīriešiem.

    Tajā pašā laikā stereotipiskais uzskats, ka par mājsaimniecības finansiālo drošību primāri jārūpējas vīrietim, veicina situāciju, kurā tēvam ģimenē bieži tiek piešķirta tikai atbalsta funkcija un bērna aprūpes jautājumos vīriešiem līdz galam neuzticas ne sievietes, ne viņi paši. Taču pētījumos pierādīts, ka tēva iesaiste bērna audzināšanā, tostarp agrīnā vecumā, pozitīvi ietekmē bērna kognitīvo, emocionālo un sociālo attīstību, turklāt dod tēvam iespēju nostiprināt savu vietu ģimenes struktūrā, kā arī stiprināt savu emocionālo stabilitāti un saikni ar bērniem. Tādējādi, otram vecākam nenododamās kvotas ieviešana veicinās vīriešu līdzvērtīgu bērnu aprūpes pienākumu uzņemšanos un stiprinās tēva lomu ģimenē.

    J. Vai bērna kopšanas atvaļinājuma nenododamo daļu iespējams izmantot, strādājot un saņemot samazināto 30% pabalsta likmi?

    A. Nē, apmaksāto nenododamo daļu nav iespējams izmantot, turpinot strādāt un saņemot samazināto pabalsta likmi, jo šajā laikā vecākam ir faktiski jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā (paskaidrojums – esošā likumdošana paredz, ka vecāks saņem samazināto pabalsta apmēru, atsākot nodarbinātību, proti, bērna kopšanas atvaļinājums tiek pārtraukts).

    J. Vai mainīsies nosacījums, ka bērna kopšanas atvaļinājumu ir iespējams izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam?

    A. Nē, bērna kopšanas atvaļinājumu joprojām būs iespējams izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam, turklāt, izmantojot nenododamo daļu jebkurā bērna vecumposmā līdz bērna astoņu gadu sasniegšanai (proti, arī pēc bērna 1,5 gada vecuma), tā būs apmaksāta. Līdz šim bērna kopšanas atvaļinājums, kas tika izmantots pēc bērna 1,5 gada vecuma sasniegšanas, netika apmaksāts. 

    J. Uz kādās nodarbinātības formās strādājošajiem attiecas jaunā regulējuma grozījumi?

    A. Jaunais regulējums attiecas uz personām ar darba līgumu un pašnodarbinātajām personām. Piemēram, ja bērna māte nestrādā, bet tēvs ir nodarbināts ar darba līgumu vai ir pašnodarbināts, tad nosacījums par bērna kopšanas atvaļinājuma nenododamo daļu attieksies tikai uz bērna tēvu, un otrādi. Ja darba attiecībās vai pašnodarbināti ir abi vecāki, bērna kopšanas atvaļinājuma nenododamā daļa pienākas katram no vecākiem.

    J. Vai bērna kopšanas atvaļinājuma apmaksāto, nenododamo daļu būs iespējams izmantot abiem vecākiem vienlaikus?

    A. Līdz šim bērna kopšanas atvaļinājums bijis pieejams abiem vecākiem vienlaikus, taču apmaksāts – tikai vienam no vecākiem. Līdz ar otram vecākam nenododamās bērna kopšanas atvaļinājuma daļas ieviešanu šo daļu abi vecāki varēs izmantot vienlaikus, un abi šajā periodā saņems pabalstu.

    Te gan būtiski ņemt vērā, ka tiesības uz vecāku pabalstu vecākiem ir pēc maternitātes pabalsta izmaksas beigām, un šo nosacījumu paredzēts saglabāt. Tādējādi, ja bērna māte pēc dzemdībām izmanto maternitātes atvaļinājumu un saņem pabalstu, bērna tēvs šajā posmā nevar dodies apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājumā – viņš to var uzsākt tikai pēc maternitātes atvaļinājuma beigām. Spēkā gan paliek arī nosacījums, ka bērna māte var atteikties no maternitātes pabalsta, un šajā gadījumā (kā arī tad, ja mātei nav tiesību uz maternitātes pabalstu vai viņa to nepieprasa) bērna tēvs var pieprasīt vecāku pabalstu un doties bērna kopšanas atvaļinājumā uzreiz pēc bērna piedzimšanas.

    J. Kā būs ļauts sadalīt otram vecākam nenododamos divus mēnešus, ja vecāks tos vēlas izņemt pa daļām?

    A. Grozījumu projekts Darba likumā paredz, ka minimālā bērna kopšanas atvaļinājuma daļa, kuru vecāks var izņemt, ir viena nedēļa.

    J. Kā normatīvie grozījumi ietekmēs vecākus, kuri bērnus audzina vieni? Kā plānots izvairīties no situācijas, kurā viens no vecākiem faktiski nav klātesošs un neiesaistās bērna audzināšanā, savukārt faktiski klātesošajam vecākam pastāv risks zaudēt divus bērna kopšanas atvaļinājuma mēnešus?

    A. Likumā šādas potenciālas situācijas plānots ņemt vērā, un ir plānots atrunāt tos gadījumus, kad viens vecāks varēs izmantot otram vecākam paredzēto bērna kopšanas atvaļinājuma nenododamo daļu:

    • ja bērna paternitāte nav noteikta;
    • ja otrs vecāks ir miris;
    • ja otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības;
    • ja bāriņtiesa ir lēmusi, ka viens no vecākiem faktiski neaudzina un nerūpējas par bērnu.

    J. Vai ir pamats domāt, ka ar obligātās kvotas ieviešanu tiks veicinātas būtiskas pārmaiņas, mazinot sieviešu diskrimināciju darba tirgū un vīriešu līdzvērtīgu iesaisti bērna aprūpē?

    A. Apstiprinošai atbildei par labu runā citu valstu piemērs. Piemēram, Zviedrijā otram vecākam nenododamā bērna kopšanas atvaļinājuma daļa viena mēneša apmērā tika ieviesta 1995. gadā; 2002. gadā tā tika pagarināta uz diviem mēnešiem, bet 2016. gadā – uz trim mēnešiem. Šobrīd Zviedrijā bērna kopšanas atvaļinājumā dodas vairāk nekā 90% tēvu, kuri izmanto vairāk nekā 31% no kopējā atvaļinājuma dienu skaita. Vidēji tie ir 4,5 mēneši – tas nozīmē, ka Zviedrijā tēvi izņem vairāk par savu triju mēnešu obligāto kvotu. Statistikas dati arī liecina, ka par katru mēnesi, kuru bērna kopšanas atvaļinājumā pavada zviedru vīrieši, zviedru sieviešu ienākumi paaugstinājušies par 7%.

    Līdzīga situācija ir arī Islandē: šobrīd vecākiem pieejams 12 mēnešus ilgs bērna kopšanas atvaļinājums, no kura trīs mēneši ir rezervēti katram no vecākiem, un aptuveni 90% islandiešu tēvu dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. 2020. gada februārī izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma likumā tika ieviestas arī Somijā, nodrošinot gan bērna mātei, gan tēvam vienādu atvaļinājuma ilgumu.

    Savukārt Kanādā veikti pētījumi, kuru rezultāti liecina, ka, pagarinot bērna kopšanas atvaļinājumu tēviem (kas savukārt palielina tēvu iesaisti bērna aprūpē un rūpēs par mājsaimniecību), mazinājies šķiršanos skaits.

    Vecāku viedokļi

    Austra Bērziņa (36), triju dēlu mamma

    «Mūsu ģimenē aug trīs mazi bērni, un, lai gan bērnu kopšanas atvaļinājumā esmu devusies gan es, gan mans vīrs, neesmu droša, ka lielāka tēvu iesaiste ģimenes un mazuļu dzīvē ir veicināma tikai ar birokrātiskām normām vien. Būtiskākas par likumu izmaiņām ir izmaiņas sabiedrības domā, lai jaunais juridiskais ietvars tiek gaidīts ar prieku, ne bažām par uzspiestu nepareizu ģimenes modeli vai kāpēc mammai atņem laiku ar bērniņu.

    Pašos pamatos, protams, jaunās normas ir absolūti normālas, un es gribētu ikdienā redzēt arvienu vairāk full-time tēvu, taču kļūt par pilna laika tēvu – tai jābūt apzinātai izvēlei. Tajā pašā laikā ir apsveicams šāds regulējums, kas ļaus bērnkopībā daudz vairāk iesaistīties tēviem, kas to ļoti vēlas, taču līdz šim ir baidījušies no negatīvas darba devēja attieksmes.»

    Liena (36), triju meitu mamma

    «Ļoti atbalstu tētu iesaistes veicināšanu, tomēr šaubos par jaunajiem (topošajiem) bērnu kopšanas atvaļinājuma noteikumu grozījumiem vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Latvijā šobrīd ir izcīnīta iespēja bērna kopšanas atvaļinājuma laikā strādāt, kas līdz ar jaunajiem noteikumiem sievietēm atkal daļēji tiks atņemta. Lai gan var teikt, ka iespēja strādāt joprojām saglabājas, ir saprotams, ka izvēle turpināt strādāt, nesaglabājot 30% piemaksu pie darba algas, kļūs absurda. Otrkārt, bērna kopšanas atvaļinājuma saskaldīšana mazākās, otram vecākam nenododamās daļās varētu sarežģīt bērna plānošanu – tagad katram no vecākiem jābūt pārliecinātam par atrašanos tādā karjeras punktā, kur došanās atvaļinājumā ir iespējama. Treškārt, man nav pārliecības par šī iedomātā ideāla praktisko izpausmi. Manā skatījumā atrasties mājās ar bērnu, protams, ir nopietns psiholoģisks pārbaudījums, taču par tādu varētu pārvērsties arī jaunās māmiņas ikdiena laikā, kad tētis atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Ja tētis par savu uzdevumu uzskatīs tikai laiski pieskatīt mazuli, māmiņu mājās pēc darba sagaidīs ne vien smaidīgs mazulis, bet arī netīro trauku kaudzes un izmētātu mantu jūklis, un sievietei var nākties strādāt otrajā maiņā. Var, protams, teikt, ka sabiedrība lēnām piemērosies, un tā neapšaubāmi ilgtermiņā ir taisnība, taču feminisma mērķus ir būtiski salāgot arī ar esošās sabiedrības ikdienu. Visbeidzot, nebūt ne visas māmiņas strādā savu sirdsdarbu un vēlas ātrāk atgriezties darba tirgū, tāpēc šķiršanās no mazuļa pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas daudzām var būt emocionāli smaga. Manā skatījumā šie grozījumi vairāk aizstāv kapitālisma intereses nekā ģimenes emocionālās un psiholoģiskās vajadzības, neizskatot iespēju abiem vecākiem kādu laiku pavadīt kopā ar bērnu.»

    Gatis Smidrovskis (32), divu meitu tētis

    «Lai gan ir dzirdēti dažādi argumenti, kāpēc ģimenes varētu apgrūtināt jaunā direktīva, ir dzirdēts arī tikpat daudz slavinošu vārdu par to, cik brīnišķīga iniciatīva tā ir un cik labi ir sekot labajam Zviedrijas piemēram.

    Runājot ar vīriešiem, kuriem pēdējā gada laikā bija iespēja izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu gan brīvprātīgi, gan apstākļu sakritības dēļ, var manīt, cik ļoti šie vīrieši mainās pēc atgriešanās no dienesta, – viņi sāk plānot ēdienreizes un aktivitātes, pārzina bērna slimības, uztur rūpes par saimniecību, un, galvenais, viņiem ļoti ir nostiprinājusies emocionālā saikne ar bērnu (tēvs beidzot pieredz visdažādākās pirmās reizes un uzņemas 100% atbildību par bērna veselību), kā arī vērtību sistēma nosliecas uz ģimenes kopīgi pavadīto laiku. Tas ir dabisks process, kas notiek ar jebkuru vecāku, kurš ir attiecīgajā situācijā. Lai gan zinu, ka pielāgošanās jaunajai sistēmai sagādās izaicinājumus un grūtības, uzskatu, ka tās ģimenes, kuras to uztvers kā unikālu iespēju, būs uzvarētājas. Vai vīrieši var būt 100% vecāki? Pamēģiniet – un ļaujiet viņiem sevi patīkami pārsteigt!»

    Ruta Rinkule (32), meitas mamma

    «Manai meitai šobrīd ir gads un astoņi mēneši. Mēs ar vīru bijām dalītā bērna kopšanas atvaļinājumā, par ko bijām vienojušies jau pirms grūtniecības plānošanas. Es noteikti atbalstu iniciatīvu ieviest obligātās kvotas, lai veicinātu vecāku vienlīdzīgāku iesaisti. Līdz ar to tā būs abu vecāku dalīta pieredze un kopēja izpratne par bērnu audzināšanas procesu un tā niansēm. Uzskatu, ka ir labi, ja abiem vecākiem ir iespēja pabūt mājās vienatnē ar bērnu – gan mācīties veidot kontaktu un iepazīt šo jauno cilvēku, gan saprast, ko praktiski nozīmē bērna pilna laika aprūpe. Nojausmas par šī uzdevuma fizisko un emocionālo slodzi pirms meitas ienākšanas nebija ne man, ne vīram, jo šāda dzīves loma mums nekad nebija bijusi. Kopš katrs no mums ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, mēs ar vīru esam labāka komanda ne tikai bērna aprūpes jautājumos, bet arī citās dzīves jomās. Šobrīd meita ir uzsākusi bērnudārza gaitas, un esam vienojušies, ka slimības lapu ņemsim pamīšus: vienu reizi es, nākamo – vīrs. Tas mums abiem liek justies drošāk gan par savu profesionālo darbību, gan kā ģimenes komandas locekļiem, jo mēs atkal un atkal varam pārliecināties, ka attiecībās ar bērnu esam vienlīdzīgi vecāki.»

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+