Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Kauns par utīm
Atminu, ka arī tad, kad pirms piecpadsmit gadiem pirmo reizi sastapāmies ar utīm, bijām to visu pamatīgi ielaiduši, jo es atsacījos pieņemt pat domu, ka manam bērnam varētu būt utis. Mēs taču neesam netīrīga antisociālā ģimene!
Taču tā kā nieze nemitējās vairāku mēnešu garumā, tikai pieņēmās spēkā, pierakstīju mūs abas ar meitu pie dermatologa un devos turp ar domu, ka mums ir kāda bīstama infekcija. Kad ārsts nogrieza vienu manu matiņu un rādīja man, sakot: “Jums ir utis un te var redzēt gnīdu,” jutos tik apkaunota… Laikam ziņu par kādu seksuāli transmisīvu slimību man tajā brīdī būtu bijis uztvert vieglāk.
Arī aptiekā, ejot pēc medikamentiem, es nogaidīju, kamēr citi pircēji būs izgājuši un tikai tad devos pie farmaceites, mazliet nolaistām acīm sakot, ka man vajag līdzekli pedikulozei. Šķita, ka nesaukšu utis vārdā, tas izklausīsies briesmīgi.
Bija liels kauns, bet pateicu šo informāciju arī bērnudārza audzinātājai, kura man par lielu pārsteigumu, pat acis nepamirkšķinot teica “Paldies, tā jau mums te notiek katru gadu, pabrīdināšu citus vecākus, lai pārbauda bērniem galvu!” Un tā tas tiešām ir, piecpadsmit gadu laikā, kopš mani bērni apmeklē skolu un bērnudārzu, ziņa e-klasē par to, ka kādam no bērniem ir utis, nudien kļuvusi par ierastu lietu. Utis nāk un iet. Un ir jau labi izstrādāta tehnika, kādi līdzekļi vislabāk palīdz no tām atvadīties. Tas joprojām ir nepatīkami, bet vairs neraisa paniku.
Šogad kašķis esot populārs
Citādi ir ar kašķi. Par tā esamību mēs gan bijām aizmirsuši, līdz decembrī viena no meitām sāka kasīties, tad arī otra un vēl pēc brīža gluži kā traka, īpaši jau vakaros, kasījās arī mazākā meita. Aizgājām pie ģimenes ārsta. Acīmredzot arī viņu praksē par kašķi ir piemirsies, jo pirmā doma bija, ka vainojams Ziemassvētku laiks ar konfekšu un mandarīnu kalniem, tāpēc mums ieteica izslēgt no ēdienkartes salumus un padzert Zyrtec. Tā arī darījām, taču divu nedēļu laikā nekas nemainījās, meitenes tāpat kasījās, īpaši vakaros un naktī un īpaši jaunākā. Gājām pie ģimenes ārsta vēlreiz, jo mazā meita bija sakasījusi rokas un pārējo ķermeni līdz krevelēm, dažām no tām bija pievienojusies arī sekundāra infekcija ar strutu pūslīšiem. Šoreiz aina bija jau skaidrāka un tika izteiktas aizdomas par kašķi un meitai noteikta mājas karantīna.
Kad aptiekā vaicājām pēc zālēm, aptiekāre laipni izstāstīja, kā tās lietot un mierinoši teica, ka šogad kašķis esot ļoti populārs.
Kā kašķi ārstē?
Kašķa ārstēšana var būt viegla un ātra, ja pamana to laikus, bet visai nepatīkama, ja tas tiek ielaists kā mūsu jaunākajai meitai, jo tad paralēli kašķa ērču iznīcināšanai, jādziedē arī sakasītās brūces. Pēc internetā atrodamās informācijas kašķi izraisa inficēšanās ar Sarcoptes scabiei ērču mātīti. Tās izveido alas ādā, kur tās dzīvo un dēj olas.
Kad cilvēks ar kašķi inficējas pirmoreiz, simptomi parasti parādās pēc 2 — 6 nedēļām. Ja vēlāk dzīvē vēlreiz inficējas, tad simptomi var parādīties vienas dienas laikā. Praktiski tas nozīmē, ka arī tad, ja šķiet, pumpas jau uzveiktas, pēc dažām dienām tās var parādīties no jauna, jo atkal izšķīlušās un savu darbu sākušas jaunas ērces. Tāpēc arī ļoti svarīgi ar ziedi smērēt ne tikai niezošās vietas, bet visu ķermeni, jo nekad nevar zināt, kur snauž nākamie perēkļi.
Aptiekā ir pieejami gan recepšu, gan bezrecepšu medikamenti, piemēram, Permetrin un Sēra ziede, ko daži ārsti gan vairs neiesaka lietot, jo tā sausinot ādu, taču mūsu praksē izrādījās, ka tieši Sēra ziede bija visefektīvākais medikaments. Paralēli smērei, jāmaina un jāmazgā arī visas drēbes un gultas veļa, taču der zināt, ka ērce nedzīvo vairāk par trim dienām, kamēr tā neatrodas cilvēka ādā. Tiesa gan, dermatologs mums ieteica visas drēbes un gultas veļu gludināt, jo tikai mazgāšana veļas mašīnā kašķi nenogalinot. Tāpat visas virsmas un druvju rokturi jādezinficē ar antibakteriālo šķidrumu.
Vārdu sakot, ja jums ir nenosakāmās izcelsmes pumpas kniepadatas galviņas lielumā vai nu uz visa ķermeņa vai noteiktās vietās (uz plaukstām, rokām, augšstilbiem, jostas rajonā), kas ļoti niez, īpaši vakaros, nav jāvilcinās, bet jāprasa ģimenes ārstam, vai tas varētu būt kašķis?
