Pētījums: 57 % Latvijas skolēnu klasē saskārušies ar ņirgāšanos un izjutuši atstumtību

Aktuāli
Santa.lv
Santa.lv
14. marts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Lielākā daļa Latvijas skolēnu pēdējā gada laikā savā klasē saskārušies ar ņirgāšanos un izjutuši atstumtību, bet katrs trešais saskāries arī ar agresiju no klasesbiedru puses, atklāj pētījums par Latvijas skolēnu iekļaušanos klases kolektīvā.

Vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas skolēnu atzīst, ka pēdējā gada laikā ir saskārušies ar ņirgāšanos, kas izpaudusies kā apvainojumi un/vai pazemojumi no klasesbiedru puses. Tikpat daudz skolēnu (57%) pēdējā gada laikā jutušies atstumti – ignorēti vai izolēti – no klases kolektīva.

Katrs trešais (36%) skolēns klasē ir sastapies ar agresivitāti, kas izpaudusies kā kaušanās, grūstīšanās, kniebšana, draudēšana, iebiedēšana vai kliegšana. Katrs ceturtais (25%) no klasesbiedriem piedzīvojis arī aizskaršanu virtuālajā vidē jeb kibermobingu – izķēmotas personīgās bildes tīmeklī, saņēmis aizvainojošas īsziņas, riebīgus vai rupjus komentārus vai pat draudu vēstules.

Pētījums arī atklāj, ka zēnu vidū biežāka ir fiziskā vardarbība, bet meiteņu vidū – psiholoģiskā.

Pēdējā gada laikā puikas biežāk saskārušies ar ņirgāšanos (67 %), un agresivitāti (51 %), savukārt meitenes biežāk jutušās atstumtas klasesbiedru vidū (60 %).

Skolēni augstu vērtē savas zināšanas par vardarbības veidiem

Pētījuma rezultāti liecina, ka skolēni savas zināšanas par dažādiem vardarbības veidiem (sociālā atstumtība, mobings, kibermobings, bulings) un to izpausmēm novērtē labāk, nekā bērnu zināšanas vērtē vecāki. Piemēram, ­84 % skolēnu zina jēdziena mobings nozīmi, bet tikai 63 % vecāku uzskata, ka viņu bērni saprot, ko nozīmē šis termins.

“Kā apliecina pētījuma rezultāti, katrs otrais skolēns pēdējā gada laikā ir saskāries ar kādu no vardarbības veidiem, vai tas būtu psiholoģiskā, vai fiziskā formā. Laicīgā šādu problēmu atklāšanā un risināšanā nozīmīga loma ir bērna vecākiem – vissvarīgākais ir izrādīt interesi par to, kā bērnam skolā veicas," uzsver Pusaudžu resursu centra klīniskais vadītājs Nils Sakss–Konstantinovs. "Pat ja konkrētajā brīdī nav grūtību vai viņš nav gatavs vecākiem tās atklāt, galvenais ir ļaut saprast, ka vecāks ir uzticams pieaugušais, pie kura bērns grūtību laikā var vērsties."

Ir vērts par šīm tēmām runāt arī ar visu klasi, pat ja problēmas vēl nav sākušās – mentālās veselības profilakse ir tikpat būtiska, cik fiziskās.

Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS laikā no 2020. gada 21. janvāra līdz 3. februārim. Tajā ar e-klase.lv starpniecību aptaujāti 1113 7.- 12. klašu skolēni, kā arī 554 vecāki ar bērniem, kuri iet skolā.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+