Zelta lietus no skaidrām debesīm

Košumkrūmi
Baiba Pīra
1. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Andrejs Svilāns
Vēl neredzot augu, var sajust smalku, medainu aromātu un sadzirdēt bišu sanoņu, bet, ieraugot to, šķiet, ka pati saule sapinusies koka zaros. Konsultē ANDREJS SVILĀNS, dendrologs, grāmatas Eksotiskie koki un krūmi Latvijas dārziem autors, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors.

    Savvaļā zeltlietus (Laburnum) aug Dienvideiropā, Viduseiropā un Tuvajos Austrumos, bet, pateicoties botāniķiem un kaismīgiem krāšņumaugu medniekiem, tas nonācis arī pie mums Latvijā.

    Zeltlietus pieder pie tauriņziežu dzimtas. Ģintī ir tikai divas sugas – parastais zeltlietus (Laburnum anagyroides), Alpu zeltlietus (Laburnum alpinum) – un to starpsugu hibrīds Voterera zeltlietus (Laburnum x watereri). Zināmas vairākas šķirnes un formas, kā arī zeltlietus veģetatīvais hibrīds – ar purpura cītizu (Laburnocytisus adamii) ar divu veidu ziediem.

    Vasarzaļais krūms parasti izaug paliela auguma vai arī kā neliels koks ar pelēcīgi olīvzaļu mizu un drukniem jaunajiem dzinumiem. Lapas trīsstaraini saliktas. Ziedēšanas laiks ilgst vairāk nekā divas nedēļas. Pēc noziedēšanas veidojas apmēram desmit centimetru garas, plakanas pākstis ar melnām, plakanām sēklām, kas nogatavojas septembrī.

    Un netici blēņām, ja kāds apgalvo, ka zeltlietus tā pati karagana, robīnija vai akācija vien ir! Tie ir ļoti atšķirīgi augi, turklāt akācija pie mums neaugs pat ar vislielāko lutināšanu.

    Nebāz mutē, nav jau maize!

    Latvijā zeltlietu visvairāk audzē botāniskajos dārzos, parkos, bet privātajos dārzos tas redzams maz, jo dziļi iesakņojies ticējums – zelts saindē cilvēka dvēseli un prātu. Un indīgas ir arī visas zeltlietus daļas. Ja mājās ir mazi bērni, jāparūpējas, lai būtu ierobežota piekļuve šim augam. Zeltlietu bez jebkādām raizēm par veselību drīkst aizskart ar rokām, likt vāzē. Problēmas sākas tad, ja auga daļas tiek norītas, piemēram, bērnam rodas vēlme nogaršot pākstīs esošos mazos zirnīšus.

    Tātad ir triju veidu zeltlieti.

    1. Lai arī tiek uzskatīts, ka Latvijas apstākļos tīri labi padodas abas sugas, faktiski dārzos lielākoties sastopami abu sugu hibrīdi, kas ir izturīgāki par sugām. Voterera zeltlietus un tā šķirne ‘Vossii’ (L. X watereri) ir viens no veiksmīgākajiem Alpu un parastā zeltlietus hibridizācijas rezultātiem. Augumā var sasniegt 6 metru augstumu un 2 metru platumu, aug spēcīgi. Visiecienītākais zeltlietus, jo izceļas ar sevišķi gariem – pat līdz 50 centimetru –un kupliem jūnijā ziedošiem ziedu ķekariem. Taču slikti reaģē uz zemām temperatūrām, nav tik laba sala izturība.
    2. Alpu zeltlietus (L. alpinum) ir Latvijas apstākļiem piemērota suga, tomēr, kā jau minēts, izņemot botānisko dārzu kolekcijas, dārzos un parkos kultivētie parasti ir hibrīdi, kuru pazīmes vairāk vai mazāk atbilst vienai vai otrai sugai. Kokauga augstums var sasniegt 5–6 metrus, vainags stāvs. Ap 2 centimetrus lielie ziediņi sakopoti ciešos, 20–40 centimetru garos ķekaros, zied nedaudz vēlāk par parasto un Voterera zeltlietu – jūnijā. Savvaļā aug kalnu mežos, tātad var stādīt arī vieglā noēnojumā. Latvijā stādaudzētavas piedāvā gan pamatsugas stādiņus, gan arī šķirni ‘Pendulum’ kā augstcelma potējumu, kas izcelsies ar nokareniem dzinumiem.
    3. Parastais zeltlietus (L. anagyroides) – arī var augt kā paliels krūms vai koks ar skraju olveida vainagu, sasniedzot 4 metru augstumu un 1,5 metru platumu. Šai sugai diemžēl krāšņo ziedu ķekari ir krietni īsāki – tikai 10–15 centimetru. Ieteicams stādīt kā soliteru – tas ļaus vainagam pareizi veidoties un ziedēt. Ziedēšanas laiks sakrīt ar lapu plaukšanu – jau maijā –, un tas ilgst 15–20 dienas. Pozitīvi, ka, apgriežot augu tūlīt pēc ziedēšanas, var panākt tā otrreizēju ziedēšanu augustā, septembrī. Aug samērā ātri, ziedēt sāk jau trešajā gadā pēc stādīšanas. Pacieš temperatūras pazemināšanos līdz mīnus 20–25 grādiem. Samērā pacietīgs pilsētas apstākļos. No šķirnēm stādaudzētavu piedāvājumā ir ‘Yellow Rocket’ ar šauru vainagu.

    Stādīšanas vieta un citas nianses

    Burvīgs zeltlietus jau ilgstoši aug, piemēram, Jēkabpils ģimnāzijas dārzā un vairākās vietās Latgalē un Vidzemē. Pirmo reizi to ieraugot, šķita – kaut kas acīmredzami neticams! Šī brīnuma noslēpums meklējams vietas izvēlē. Tai jābūt saulainai, no aukstiem vējiem un caurvējiem pasargātai – kā jau visiem siltummīlošiem augiem. Piemērota barības vielām bagāta, irdena, kaļķaina augsne ar labu drenāžas slāni.

    Zeltlietus noteikti ir tas kokaugs, kam jāaug kā soliteram, dārza akcentam uz sulīgi zaļa zāliena vai tumšu kokaugu fona.

    Tam ir vairāki iemesli – sabiezinātā stādījumā zeltlietus stīdzē, apakšējie zari paliek bez lapojuma, bet pats galvenais, ka samazinās krāšņā ziedēšana. Tomēr, tāpat kā citiem sala jutīgiem dekoratīvajiem krūmiem, iespējams, arī šeit jāmeklē vidusceļš – jo soliters atklātā vietā ziemā ir atklāts visiem vējiem, tāpat nederēs tā sauktās sala bedres ieplakās. Tad labāk lielo koku pavēnis (bet ne pilnīgs noēnojums), kur saules varbūt arī nedaudz pietrūks, toties būs aizvējš no saldējošajiem ziemas vējiem.

    Augam nav nepieciešama bieža un bagātīga laistīšana, tomēr, ja ilgstoši pieturas karsts un sauss laiks, augsne jāsalaista vismaz 15–20 cm dziļumā. Lielākas briesmas var draudēt no pārlieka ūdens daudzuma gan ziemā, gan vasarā, jāraugās, lai izvēlētajā vietā ilgstoši neuzkrātos lietus vai sniega kušanas ūdeņi – tie var izraisīt sakņu puvi. Necieš augsnes sablīvētību. Kā visiem tauriņziežiem, pavasarī ar slāpekli nevajag pārspīlēt, ar svaigiem kūtsmēsliem – vēl jo vairāk. Vēl precīzāk sakot – netrakojiet ar mēslošanu!

    Sniegotā ziemā zeltlietus zari noteikti jāatbrīvo no sniega, jo zem svara zari var plīst, un augu nebūs iespējams glābt. Periodiski nepieciešams paveidot vainagu, izgriežot novecojušos, krusteniski augošus zarus. Ar kaitēkļiem zeltlietum problēmu parasti nav.

    Pavairo ar skarificētām sēklām, kas iegūtas Latvijā, – būs labāka augu izturība. Var arī ar noliektņiem, zālainiem spraudeņiem (augsts apsakņošanās procents), krūma dalīšanu, potēšanu. 

    No Čehijas un Ungārijas ievestiem augiem ziemcietība būs labāka nekā no Nīderlandes ievestajiem.

    Aukstums nebiedē

    ZAIGA GRAUDIŅA, retu augu kolekcionāre Latgalē, stādaudzētavas Sakstagals īpašniece:

     – Patiesībā zeltlietu ļoti labi var audzēt visā Latvijas teritorijā. Viens no pierādījumiem ir Gulbenes pilsētā augošais, katru gadu krāšņi ziedošais četrus metrus augstais zeltlietus krūms, bet kārtīga ziema ar mīnus 30–35 grādiem Latvijas austrumos nav nekas jauns. Vienīgā šī augu kaprīze Latvijas aukstākajā zonā ir no vējiem kaut nedaudz aizsargāta vieta. Tātad, ja dzīvo vietā, kur ziemā ir mīnus 30 un vairāk grādu liels sals, nestādi zeltlietu gluži atklātā kalna galā!

    Riktīgs aukstums bez nikna, dzeloša vēja zeltlietu patiesībā it nemaz nebiedē.

    Rakstos minētais zeltlietus indīgums mani reizē kaitina un smīdina: manā kolekcijā šis krāšņais augs ir jau sen, stādu, kopju, aiztieku rokām, pagraizu, spraudeņoju, vācu un lobu sēkliņas, sēju, piķēju, stādu un pārstādu, un nekas man nav noticis, nekad nav manītas kaut niecīgākās problēmas.

    Trīs metru augstumā

    DACE DINSBERGA, reto augu kolekcionāre Ziemeļkurzemē, stādaudzētavas Crataegus īpašniece:

    – Jau vairāk nekā desmit gadu manā kolekcijas dārzā aug Alpu un Voterera zeltlieti. Ar Alpu zeltlietu vispār nekad nekādu problēmu nav bijis! Voterera zeltlietus iestādīts mājas austrumu pusē, kur to no ziemeļu puses vējiem nedaudz piesedz tūju stādījums.

    Kolekciju dārzā izsekot katra auga iegribām pēc augsnes prasībām nav iespējams, ja vien tie nav izteikti skābu augsni prasoši kā krūmmellenes, rododendri vai hortenzijas… Zeltlieti stādīti normālā dārza augsnē un pa šiem gadiem sasnieguši jau trīs metru augstumu. Kāda ir atšķirība starp šiem diviem zeltlietiem, ja neskaita ziedu ķekaru garumu? Votereram ziedi ir vairāk citrondzelteni, ne tik zeltaini kā Alpu zeltlietum.

    Kur iegādāties stādus?

    • Stādaudzētava Bulduri
    • Stādaudzētava Dimzas
    • Zaļenieku kokaudzētava
    • Stādaudzētava Arumi
    • Stādaudzētava Blīdene
    • Stādaudzētava Sakstagals
    • Stādaudzētava Rožlejas
    • Stādaudzētava Ķikši
    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+