Zaļo vitamīnu ziemas uznāciens

Veselīgs uzturs
Mārīte Gailīte
25. novembris, 2020
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: ieva Andersone
Arī tad, kad lapas kokiem jau nobirušas, siltumnīcas iztukšotas un dobes sagatavotas ziemai, dārzkopja sirdij nav miera un zaļie īkšķi niez izaudzēt kaut ko garšīgu un veselīgu – ja ne citur, tad vismaz uz palodzes. Konsultē agronome Mārīte Gailīte.

Vai gaismas pietiks?

Diemžēl gaismas trūkuma dēļ salāti un garšaugi, nemaz nerunājot par dārzeņiem, nīkuļo un iet bojā. Daudzviet pasaulē tieši šajā laikā – vēlu rudenī – sezonu sāk amatieri hidroponiķi, kuri audzē tomātus, paprikas un dilles zem lampām, bet Latvijā šāds risinājums ir par dārgu. Atliek pievērsties zaļumu steidzināšanai un dīgstu jeb mikrozaļumu audzēšanai!

Steidzināšanas procesā zaļā masa (lapas) veidojas no sīpolos vai saknēs uzkrātajām barības vielām, tāpēc var iztikt ar to gaismas mazumiņu, kāds nu mums ir pieejams laikā no novembra līdz martam. Patiesībā pilnīgā tumsā virszemes daļa izveidojas pat ātrāk nekā tad, ja ir dabisks apgaismojums, taču lapas ir plānas, bālas (dzeltenīgi baltas) un strauji novīst.

Kas jāsagādā?

Zaļumu steidzināšanai mājas apstākļos pietiek ar vienu vai dažām balkona kastēm. To lielums ir atkarīgs no palodzes lieluma un ģimenes apetītes. Kastes var piepildīt ar kūdras substrātu, bet tikpat labi derēs arī zāģskaidas, perlīts vai keramzīts – jebkurš substrāts, kas spēj saturēt ūdeni. Būs vajadzīgs arī stādāmais materiāls.

Ja iecerēts audzēt lociņus, piemēroti ir Latvijā izaudzētie sīpoli.

Ir svarīgi, lai starplaiks no novākšanas līdz stādīšanai nebūtu garāks par 30–40 dienām, citādi sīpoliem iestājas miera periods un tie atmostas tikai janvāra beigās.

Polijā un Ukrainā audzētie sīpoli bieži tiek apstrādāti pret asnošanu, tāpēc steidzināšanai neder. Labāk izvēlēties no sīksīpoliem audzētus sīpolus (tiem ir īsāks miera periods, nekā no sēklām audzētajiem). Tāpat steidzināšanai ir piemēroti Latvijā augušie tā dēvētie ģimenes sīpoli.

Steidzināt var arī ķiplokus – gan vietējos (tiem miera periods vēl nav iestājies), gan Spānijā vai Ķīnā audzētos (tiem miera periods drīz beigsies). Vēl viena iespēja – steidzināt seleriju un pētersīļu saknes vai galda bietes – var izmantot kā vietējās, tā arī kaimiņvalstīs audzētās.

Steidzināšanai ieteicams izvēlēties iespējami lielākus eksemplārus, jo, pateicoties lielākiem barības vielu krājumiem, tie ražos ilgāku laiku. Vienīgi galda bietes labāk stādīt nevis lielas saknes, bet gan tādas, kuru diametrs ir 4–6 cm. To lapas parasti izmanto jauktos zaļos salātos, tomēr tās garšo ne visiem.

Svarīgi, lai steidzināšanai paredzētie sīpoli un saknes nebūtu puves bojāti.

Un stādīšana var sākties!

Pirms stādīšanas sīpoliem ir vērts nedaudz saīsināt kakliņu, nogriežot to līdz sīpola pleciņiem. Vairāk griezt nav jēgas, jo tad tiks pazaudēta daļa barības vielu, tāpat arī griezuma vietā iztvaikos vairāk mitruma, un arī tas samazinās gaidāmo ražu. Turklāt pastāv risks, ka griezuma vietā attīstīsies puve (pelēkā, baltā vai Penicillium spp.). Tāpat nav vērts nolobīt sausas zvīņas vai nogriezt sīpola pamatni. Sausās zvīņas aizsargā sīpolu no izžūšanas, bet, nogriežot pamatni, viegli var nogriezt to ar visu augšanas pumpuru. Tātad – nedarīsim lieku darbu. Arī nekāda mērcēšana dezinfekcijas līdzekļos nav vajadzīga.

Ķiploku daiviņas jāatdala cita no citas, un tas ir viss. Arī saknēm nekāda īpaša sagatavošana nav vajadzīga, vienīgi pašu audzētām bietēm un sakņu selerijām var nedaudz saīsināt saknes, lai būtu vieglāk iestādīt kastē.

Cik dziļi stādīt?

  • Sīpolus iegremdē substrātā līdz pusei.
  • Ķiplokus liek augsnē visā daiviņas augstumā. Ir svarīgi nesajaukt virzienu un neiestādīt kājām gaisā, kā tas mēdz gadīties slikti izgaismotā telpā.
  • Seleriju un apaļas galda biešu saknes stāda līdz pusei.
  • Pētersīļus un cilindriskās bietes ierok dziļāk – tā, lai virspusē paliktu tikai 2–3 cm saknes galvas. Ja sakne ir gara, to var iestādīt slīpi, lapas tāpat augs stāvas.

Ņem vērā! Sīpolus un saknes var stādīt cieši citu pie cita, lai racionālāk izmantotu kastes virsmu un tilpumu. Var stādīt arī pamīšus – tad veidosies izskatīgāks mazdārziņš.

Kopšana – ļoti vienkārša

Uzreiz pēc iestādīšanas substrātu kārtīgi samitrina, turpmāk laista pēc vajadzības, uzturot substrātu mitru, bet raugoties, lai neveidojas dubļi. Optimālā temperatūra telpā ir 20–25 grādi, tā var būt arī zemāka, tomēr vismaz 10 grādi ir nepieciešami. Vislabākā vieta ir virtuves palodze, jo virtuvē parasti ir silti, vakaros tur ilgi deg gaisma, no gāzes vai malkas plīts izdalās arī ogļskābā gāze, vienmēr pa rokai ir ūdens laistīšanai un bļoda ražas novākšanai.

Nekāda papildmēslošana nav vajadzīga, jo gaismas trūkuma dēļ augi mēslojumu tik un tā nespēs izmantot.

Dažkārt virs kastēm lido sīkas, melnas mušiņas, tās var būt laputis vai trūdodiņi, kas nākuši no substrāta vai sīpoliem. Kā pret tiem cīnīties? Daudzu iecienītie zilie graudiņi (kālija permanganāts) pret tiem nelīdzēs, nav vērts mēģināt. Vislabākais līdzeklis ir dzeltenas līmes lapas, kuras mēdz būt pārdošanā dārzkopības veikalos. Tās iesprauž uz kociņiem starp augiem, vienu vai divas katrā kastē.

Ražas novākšana

Mājas apstākļos ražas novākšana var sākties jau 2–3 nedēļas pēc stādīšanas. Pirmās lapiņas vai lociņus var jau šķīt, tiklīdz tie sasnieguši 6–10 cm garumu. Lielražošanā visu stādījumu novāc vienlaikus ar visām saknēm un tad stāda nākamo, bet mājas apstākļos, kā rāda pieredze, novembrī iestādītie sīpoli un pētersīļi arī pēc vairākkārtējas lapu novākšanas turpina ataugt līdz martam vai pat aprīlim. Parasti steidzināmo zaļumu kasti noņem no palodzes tikai tāpēc, ka ir pienācis laiks atbrīvot vietu tomātu dēstu audzēšanai.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+