Zaļmēslojuma ābece

Mēslojums
Ilze Klapere
Ilze Klapere
3. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

No dārza gudriniekiem pēdējā laikā bieži dzirdēta frāze: «Pēc ražas novākšanas neatstāj dobi tukšu, iesēj tajā zaļmēslojumu!» Noskaidrojam, ko tas īsti nozīmē un vai vērts censties! Konsultē Mārīte Gailīte, dārzeņkope, biedrības Latvijas dārznieks eksperte.

Vai zaļmēslojums var aizstāt kūtsmēslus? Jā, ja tas ir pareizi izaudzēts un laikus iestrādāts augsnē.

Kas labs zaļmēslojumā?

Zaļmēslojums ir laba lieta, un parasti zaļmēslojumu audzē un iestrādā augsnē, lai pēc tam tur stādītu kultūraugus. Galvenais labums, ka zaļmēslojuma iestrādāšanas procesā augsnē radušās trūdvielas uzlabo augsnes struktūru un sastāvu, kā rezultātā:

  • kļūst vieglāk zemi uzrakt, apstrādāt;
  • kultūraugiem ir vieglāk augt, lielāka gaisa klātbūtne augsnē uzlabo sakņu darbību;
  • augsnē uzlabojas ūdens režīms, nekrājas lieks mitrums;
  • daudzas zaļmēslojuma kultūras ir ar spēcīgu un dziļu sakņu sistēmu, un tas palīdz pret augsnes sablīvēšanos, īpaši noderīgi tas ir smagākām augsnēm;
  • kultūraugi, kas aug ar zaļmēslojumu bagātinātā zemē, dabiskā veidā no trūdvielām saņem noderīgas barības vielas.

Vajag vietu

Būtisks jautājums – vai zaļmēslojumam iespējams atvēlēt pietiekami daudz vietas?

Zemnieku saimniecībā, kur lielākoties ir daudz vairāk vietas nekā mazdārziņā, var veidot normālu augu seku, kā arī katru gadu kādu platību atvēlēt zaļmēslojuma audzēšanai, tādējādi vairojot trūdvielu daudzumu augsnē, kas pēc tam noder nākamajiem augiem.

Citādi ir nelielā dārzā, kur biežākā problēma parasti ir fakts, ka nav vietas – visas brīvās dobes ir apstādītas ar augiem, un zaļmēslojumu nav, kur iesēt un izaudzēt.

Taču to var darīt tagad, augustā, kad daļa ražas jau novākta un apēsta, bet līdz rudenim daži zaļmēslojuma veidi vēl var pagūt izaugt.

Jo lielāks, jo vērtīgāks

Lietas būtība ir tāda – lai no zaļmēslojuma patiešām būtu jēga, lielākoties tas jāaudzē pilnu sezonu, proti, no pavasara līdz rudenim – atskaitot tos augus, kas arī īsā laikā pagūst saaudzēt pietiekami lielu zaļo masu, piemēram, eļļas rutki. Nav tā, ka vienu mēnesi paaudzē un viss kārtībā! Kāpēc? Jo augiem ir nepieciešams izaugt lieliem un spēcīgiem, lai fotosintēzes procesā tie paspētu saražot gana daudz cukuru – tieši ar cukuriem barojas gan augsnē mītošās sēnes, gan liela daļa baktēriju, kas pēc tam dara labu kultūraugiem.

Darbību ķēdīte ir šāda: augšanas procesā tas, ko augs saražojis savās lapās, aiziet uz saknēm, un saknes savukārt ar visiem šiem labumiem padalās arī ar baktērijām, sēnēm, nematodēm un citām sīkbūtnēm, kas dzīvojas augsnē saknēm līdzās. Jo lielāks un kuplāks augs, jo vairāk tas spēj padalīties ar citiem augsnes kaimiņiem. Jo pati par sevi zaļā augu masa jau neko labu nevar augsnei izdarīt – vajag, lai kāds, proti, minētās sīkbūtnes, to visu pārstrādā, un tikai tad rodas vērtīgās trūdvielas.

Jāiestrādā augsnē

Tātad, kad izaudzēta pietiekami liela zaļā masa, ja augi ir veselīgi un uz tiem nevairojas kaitēkļi, to pēc tam nopļauj un iestrādā zemē, tādējādi pabarojot augsnē mītošās baktērijas, sēnes, nematodes un visu pārējo sīkbūtņu publiku.

Arī jau nokaltušus vai nosalušus zaļmēslojuma augus var ierakt zemē, jo arī tādos augos organiskās vielas ir gandrīz tikpat, cik zaļojošos. Te arī vēlreiz atbilde, kāpēc zaļmēslojuma augi jāizaudzē pietiekami lieli, – jo lielāki, jo organisko vielu vairāk.

Zaļmēslojuma augšanas laikā jārēķinās, ka lielā, zaļā masa var pievilināt gliemežus. Sezonas laikā zaļmēslojuma augus var arī vairākas reizes nopļaut un atkal ataudzēt, un tikai rudenī visu masu iestrādāt zemē.

Svarīgi!

Zaļmēslojumu vislabāk iestrādāt ar frēzi – ar lāpstu tas būs diezgan grūti, lai neteiktu vairāk. Nevajag gaidīt līdz novembrim, kad viss jau slapjš un lāgā nevar iefrēzēt.

Piemēroti augi zaļmēslojumam

  • Sinepes. Viens no populārākajiem zaļmēslojuma augiem ir krustziežu dzimtas pārstāvji – konkrēti sinepēm ir platas lapas, tās strauji aug, ātri uzaudzē zaļo masu un ar saviem sakņu izdalījumiem pie viena arī dezinficē augsni. Var sēt jau pavasarī.
  • Pākšaugi. Zirņi, vīķi, arī cūku pupas un pupiņas. Jāaudzē pilnu sezonu, lai baktērijas uz saknēm labi savairojas, jo, kamēr augi vēl jauniņi, arī baktērijas lāgā nevairojas. Kad pākšaugi izauguši un tos iestrādā zemē, augsnē palielinās slāpekļa saturs. Ja tagad pupiņas un zirņi apēsti, stublājus vēl nenovāc, bet rudenī iestrādā dobē.
  • Rudzi. Kā rudens zaļmēslojumu dārzā pēc ražas novākšanas var iesēt rudzus, bet tad vēlu rudenī vai pavasarī tie jāiestrādā zemē – ja pa ziemu ir kailsals, tie nosals, ja sniega kārta gana bieza, pārziemos (rudzi ir ziemāji, tie parasti pārziemo). Rudzu sakņu izdalījumi arī dezinficē augsni, bet, pirms tos iestrādā zemē, lai palielinātu organiskās vielas daudzumu, rudziem jāizaug vismaz 40–60 centimetru garumā.
  • Sīkziedu samtenes. Parasti audzē, lai cīnītos ar nematodēm augsnē. Nematodēm ir ļoti daudz sugu, bet lielākoties tiek runāts par tām, kuras kaitē burkāniem, zemenēm, paprikām, kartupeļiem u. c. augiem, proti, par kartupeļu pangu nematodēm Meloidogyne spp. Ja augsnē iemetusies nematode, burkānu ražu izaudzēt ir teju neiespējami, tāpat arī zemenes. Un nebūt ne katra samtene atbaida katru nematodi – ir izpētīts, ka sīkziedu samteņu šķirnes šajā cīņā ir efektīvākās. Kā zaļmēslojumam tām gan jāļauj izaugt diezgan lielām un kuplām, tāpēc jāskatās, vai augšanas laikā pastiprinātā režīmā nenāk ciemos gliemeži no visām kaimiņu mājām (gliemežiem samtenes ļoti garšo!).
  • Klinģerītes. Lai arī zaļmēslojums nav domāts kā rotājums, kliņģerīšu lauciņš izskatās jauki. Divi vienā – izaudzē lielas, ziedus var ievākt tējai, bet pārējo zaļo masu sakapā un rudens pusē iestrādā zemē.
  • Baltais āboliņš. Kamēr aug, arī labi izskatās! Var audzēt arī sarkano āboliņu, bet tas pirmajā gadā neziedēs, tikai otrajā. Savukārt ar balto āboliņu ir tā, ka tas jāuzmana, jo viegli var pārtapt par nezāli un pārņemt ne tikai atvēlēto teritoriju.

Ko iesēt augustā?

Augusta sākumā vēl var iesēt eļļas rutkus un sinepes, jo tie paspēs saaudzēt pietiekami lielu zaļo masu. Nevajag satraukties, ka, uznākot salam, sējumi nosals – tos tik un tā var droši iestrādāt zemē.

LABS PADOMS nelielam dārzam

Pēc ķirbjiem viss aug griezdamies!

Ja kultūraugs aug spēcīgs, labi pabarots, ja lapas tam ir stipras un zaļas, tad auga saknes izdala augsnē sīkbūtnēm nepieciešamās vielas. Labs piemērs mazdārziņā, kur nav vietas zaļmēslojuma platībām, ir ķirbji – tos var audzēt, bet pašus nemaz zemē neiestrādāt. Ķirbjiem ir lielas un horizontāli izvietotas lapas, tie ātri aug, ātri noklāj ar savām lapām visu apkārtējo zemi (nomāc arī nezāles!) un, pateicoties lielajām lapu virsmām, ļoti labi izmanto saules gaismu. Tā tie saražo daudz asimilātu, tāpēc saknēm ir, ar ko padalīties ar sīkbūtnēm augsnē.

Ne velti ir novērots, ka vietā pēc ķirbjiem viss labi aug, jo augsnē ir būtiski palielinājusies mikrobioloģiskā aktivitāte. Vienīgi jāraugās, lai augšanas laikā ķirbju lapas neslimotu, būtu veselīgas, bez kaitēkļiem un puvēm.

MANA PIEREDZE

Ir redzama atšķirība!

Stāsta ILZE LIPSKA, bioloģiskās saimniecības Absolūts ēd saimniece:

«Jau divus gadus eksperimentējam ar zaļmēslojumu, un pieredze ir pozitīva. Mums saimniecībā lopu nav, un labus kūtsmēslus ne vienmēr var dabūt, tāpēc nolēmām pamēģināt audzēt un iestrādāt zaļmēslojumu, kas uzlabo augsni. Ļoti efektīvi, ir acīmredzams rezultāts! Piemēram, pagājušajā gadā daļa kāpostaugu mums auga vietā, kur iepriekšējā gadā bija bijis zaļmēslojums, bet daļa turpat blakus, kur zaļmēslojuma nebija. Tie brokoļi, kas auga zaļmēslojuma uzlabotajā augsnē, bija krietni veselīgāki, zaļāki un lielāki.

Zinu, ka daudzi slavē lapu sinepes kā labu zaļmēslojumu, taču mēs tās neizmantojam, jo sinepes ir krustziežu dzimtas augi, bet mums laukos aug daudz dažādu kāpostaugu, kas arī pieder tai pašai dzimtai. Un tas nenāktu par labu, ja runā par dažādiem kaitēkļiem un augu seku,

 – zaļmēslojuma augiem nevajadzētu būt no tās pašas dzimtas, kur nākamajā gadā būs paredzētie kultūraugi.

Tāpēc mēs visvairāk izmantojam pākšaugus, konkrēti zirņus. Tie sezonas laikā izaug vismaz 70 centimetru augstumā, zaļās masas sanāk diezgan daudz. Ja nav paspēts iesēt, bet vieta ir, var vēl augustā sasēt un ļaut izaugt, cik nu paspēj, vai pat atstāt līdz pavasarim un iefrēzēt augsnē tad. Būtībā jau var darīt dažādi – var iesēt jau laikus pavasarī un vasarā iestrādāt zaļo masu (rudens ražas audzēšanai), var arī sēt rudens pusē un izaugušo iestrādāt tikai pavasarī (vasaras ražas audzēšanai).

Cita veida zaļmēslojumu, izņemot zirņus, pagaidām neesam mēģinājuši sēt, bet nākamgad gribu eksperimentēt ar samtenēm – varbūt izdosies apkarot nematodes.

Toties vēl mēs kā zaļmēslojumu izmantojam arī parastas nezāles – piemēram, mums ir daži lauki, kuros paredzēts kaut ko sēt tikai rudenī, tāpēc pa vasaru tur ļaujam augt nezālēm. Nedaudz atļaujam un iestrādājam zemē, atkal ļaujam paaugt un iestrādājam, un tā tālāk. Pat no nezālēm ir labs efekts!»

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+