Zāliena kopšanas ABC

Kas ir kas?

1. Zāliens – sēts un rūpīgi kopts dārza zaļais paklājs.
2. Zālājs – zāle lopu barībai.
3. Mauriņš – dabiski augusi, vairāk vai mazāk kopta zāle sētsvidū.

Pirmais grābiens – pret sniega pelējumu

Sniega pelējums ir sēne, kas apēd zālienu, – pavasarī tajā redzami diezgan precīzi dažādu izmēru balti pelēcīgi aplīši. Neko nedarot, tie pletīsies lielāki un, kad citur zāle jau zaļos, paliks tukši un melni. Par laimi, ar to ir viegli cīnīties – spēcīgi grābjot. Grābšana saraus micēliju, un sēne ies bojā. To var darīt jau martā, tiklīdz zeme apžūst.

Pat ja sniega nemaz nav bijis, pa ziemu zālienā var iemesties sniega pelējums. Tā ir sēne, kas dzīvo zālienā un aktivizējas labvēlīgos apstākļos:

• ja uz nesasalušas zemes uzsnidzis;
• ja zāliens rudenī nav paguvis nobriest un sagatavoties ziemai, jo pārāk vēlu saņēmis slāpekļa mēslojumu vai arī tam trūcis kālija;
• ja zāle rudenī palikusi pārāk gara vai arī nopļauta, bet nav savākta un zaļā masa zem sniega sākusi pūt;
• ja izveidojušās peļķes un ledus vāks, zem kura trūkst gaisa;
• ja ilgstoši bijis mitrs un silts – mazliet virs nulles.

Jo smalkāks zāliens, jo vairāk jābaro

Kad mēslo?

• Pirmoreiz zālienu sāk mēslot, kad parādās pirmais jaunās zāles zaļums. To var darīt tikai vienreiz gadā – pavasarī – vai arī regulāri.
• Otro reizi mēslo nedēļas trīs pēc pirmās, kad zāliens ir jau vairākas reizes nopļauts.
• Trešo reizi – nedēļu pirms Jāņiem, lai uz svētkiem tas ir īsti skaists.
• Ceturto reizi – no jūlija vidus līdz augusta vidum.
• Piekto reizi –no septembra vidus līdz oktobra vidum.

Ar ko mēslo?

Ja zālienu mēslo tikai vienreiz, ietiecams izvēlēties komplekso mēslojumu, kurā ir visi pamatelementi – slāpeklis, fosfors un kālijs (NPK) – un vislielākā maisījumā ir slāpekļa daļa. Vēl labāk, ja kompleksais mēslojums papildināts ar vairākiem mikroelementiem.

Citi lasa

Ieva Rāviņa

Ezoterika

Ideālā māja Strēlnieka zīmē dzimušajiem

Elza Krūmiņa

Mode

Siliņa pastāsta par saviem tērpiem, kurus apspriež visa Latvija: Reizēm sanāk, reizēm nē

Evija Kalnbērza

Slavenības

Sieva neierodas uz Virgas apaļo jubileju. Mūziķa teiktais pārsteidz…

Smalks, sēts zāliens jāmēslo vairākas reizes, sevišķi tad, ja ierīkota automātiskā laistīšanas sistēma, kas izskalo no augsnes barības vielas. Līdz pat augustam mēslojumā ir liels slāpekļa īpatsvars. Septembra vidū vēl joprojām var dot mēslojumu ar nelielu slāpekļa piedevu, tad gan jau NPK attiecība ir ap 10:10:20. Ja pēdējā reizē ir oktobra sākumā vai vidū, tad izmanto tīru kālija sulfātu, lai zāliens labāk sagatavotos ziemai.

Kā mēslo?

• Gaidi mākoņus! Ideāla zāliena mēslošanai ir apmākusies diena. Vislabāk mēslojumu, sevišķi slāpekļa mēslojumu, izkaisīt pirms lietus, lai slāpeklis uzreiz izkūst un nokļūst augsnē.
• Kārtīgi salaisti! Mēslošanai neder saulaina diena, jo slāpeklis ir ļoti viegli gaistošs – ja neieskalosies zemē, tas izkūpēs debesīs. Ja nav lietus, pēc mēslošanas zāliens kārtīgi jāaplaista, lai slāpeklis uzreiz izšķīstu un iesūktos zemē.
• Pļauj! Pēc mēslošanas zāliens laikus jānopļaut, jo pēc četrām piecām dienām zāle jau būs izaugusi 12 centimetru garumā un nopļaujot izskatīsies bāla, jo gaisma līdz apakšai nebūs tikusi.

Cik daudz mēslojuma vajag?

Gandrīz jebkuru mēslojumu var lietot apmēram 25 gramus uz kvadrātmetru, tātad 600 kvadrātmetru zālienam vienai reizei vajadzēs 15 kilogramus.

Izvēdini zālienu!

Vertikālā pļaušana un aerācija

Lai cik rūpīgi pļautu, mēslotu un laistītu, ar laiku zāliena augsne sablīvējas, tajā iekļūst mazāk gaisa, ūdens un barības vielu, un galu galā zāliens sāk izskatīties sliktāk. Tāpēc vismaz reizi gadā derētu to kārtīgi sabužināt jeb vertikulēt – apstrādāt ar īpašu iekārtu, kas ar speciāliem asmenīšiem dažu centimetru dziļumā sagraiza zāliena velēnu. Vertikulēšanu mēdz saukt arī par vertikālo pļaušanu.

Vertikulējot pie reizes no zāliena tiek iztīrīts arī filcs – atmirusī un arī nopļautā, bet nesavāktā zāle, lapas, zariņi un citi atkritumi, kas sakrājušies uz augsnes. Vertikulējot izrauj arī sūnas un pat platlapu nezāles – ceļmallapas, pienenes. Viss pēc tam jāsagrābj un jāaizvāc projām, piemēram, uz komposta kaudzi.

Savukārt vārds aerācija nozīmē gaisa ievadīšanu augsnē. To var izdarīt, zālienu pārstaigājot ar naglotiem dēlīšiem pie kājām, speciālām naglu kurpēm, sadurstot ar dakšām, – visi šie paņēmieni prasa ļoti daudz spēka un laika. Mūsdienīgāk to darīt ar aeratoru – īpašu iekārta, kas paredzēta tieši gaisa ievadīšanai augsnē. Tā ir aprīkota ar pilnmetāla vai dobām tapām. Dobās ne tikai izdur zemē caurumus, bet izceļ no tās arī zemes korķus, kuru vietu augsnē var aizņemt augu saknes.

Zāliena saknēm pēc aerācijas daudz labāk var piekļūt gaiss, ūdens un barības vielas, un zāliens aug daudz spēcīgāks.

Ja zālienu rūpīgi kopj un vertikulē vismaz reizi gadā, aerāciju tam vajadzēs ne biežāk kā reizi trijos gados. Aerēšanas pakalpojumu var pasūtīt kādā dārzkopības firmā vai arī nomāt pašu iekārtu. Tikai jāpievērš uzmanība tam, ka lielākā daļa aeratoru, ko piedāvā nomāt, piemēram, sludinājumu portālā www.ss.lv, tie paši vertikulētāji vien ir.

Piesēšana un sēšana

Pēc pavasara uzkopšanas – vertikulēšanas vai aerācijas – ir ļoti piemērots brīdis arī tukšo zāles laukumiņu aizpildīšanai jeb piesēšanai. Tukšajā vietā augsne kārtīgi jāuzirdina ar asu grābekli, ar roku jāuzkaisa sēklas un ar grābekli tās jāiestrādā un krietni jāsalaista. Pēc dažām nedēļām jaunais sējums saplūdīs ar jau augošo zelmeni.

Piesēšanai vajag 20–25 gramus sēklu uz kvadrātmetru (atkarībā no zāliena stāvokļa).

Vislabākais laiks sējai ir pavasarī, kad pēc ziemas augsne vēl ir pietiekami mitra, bet jau sasilusi līdz plus astoņiem grādiem, – parasti maija vidū. Sēt var līdz jūlijam, lai jaunā zāle vēl paspēj ieaugties.  

Vissvarīgākā ir pļaušana!

Lai tiktu pie kopta zāliena, visparastākā pļaušana ir pati, pati svarīgākā darbība. Nekas cits nestāv tai līdzās: ne mēslošana, ne laistīšana, ne aerēšana, ne vertikulēšana un citas smalkas lietas. Un otrādi: lai kas no visa minētā un neminētā dārza zaļajā paklājā tiktu darīts, bez kārtīgas pļaušanas par smalku zālienu nebija vērts sapņot un maksāt naudu vai pašam pūlēties ar tā ierīkošanu.

• Jāpļauj regulāri – ne pēc pulksteņa vai kalendāra, bet atkarībā no siltuma, lietus, mēslošanas un citiem apstākļiem – jo ātrāk zāle aug, jo biežāk jāpļauj.
• Nedrīkst nopļaut vairāk par trešdaļu esošā zāliena garuma. Dārza zālienu parasti pļauj apmēram 3–5 centimetru augstumā, karstā laikā – par pāris centimetriem augstāk.
• Pļauj tikai sausu zālienu. Tad zāle labāk sasmalcināsies un savācējkaste to labāk uztvers. Slapja zāle velsies, un reizēm to pat īsti labi nevarēs nopļaut.

Kā mežonīgu pļavu pārvērst par glītu mauriņu?

1. Regulāri un kārtīgi jāpļauj. Jau pēc pāris mēnešiem varēs manīt, ka zāliens kļuvis gludāks, blīvāks, smalkāks. Zāļu sugām, ko sēj kultivētā zālienā, regulāra appļaušana patīk. Turpretī citas, tai skaitā nezāles, pļaušanu necieš un drīz vien no zāliena pazūd.
2. Jānolīdzina. Nelielu negludumu pielīdzināšanai itin labi der kurmju izraktā zeme, ko ieber bedrītēs un ar grābekli pielīdzina. Var arī noņemt velēnu, reljefu zem tās nolīdzināt un velēnu uzklāt atpakaļ.

Zāliena kopšanas kalendārs

Līdz maijam:

• jānogrābj
• jāveic vertikulēšana, aerācija
• pirmoreiz jāmēslo
• jāsāk pļaut

Maijā:

• jāpļauj
• jāmēslo otrreiz
• jāpiesēj tukšās vietas
• jāsēj jauns zāliens
• jālaista, ja nepieciešams

Jūnijā:

• jāpļauj
• jāmēslo trešoreiz
• var sēt
• jālaista, ja nepieciešams

Jūlijā:

• jāpļauj
• var mēslot ceturto reizi
• jālaista, ja nepieciešams

Augustā:

• jāpļauj
• var mēslot ceturto reizi
• jālaista, ja nepieciešams

Septembrī/oktobrī:

• jāpļauj
• jāmēslo pēdējoreiz

Laistīt vai nelaistīt?

Ja par dārgu naudu ierīkots smalks zāliens, var gadīties, ka vajadzēs to arī aplaistīt, ne tikai paļauties uz lietu.

Kā laistīt?

• Ja mēnesi nav lijis, zāliens noteikti jālaista.
• Zāliena laistīšanas zelta likums – darīt to reti, bet pamatīgi. Vienā laistīšanas reizē uz zāliena kvadrātmetru vajadzīgi aptuveni 20–30 litri ūdens.
• Ja gaisa temperatūra ir 20–25 grādi, zālienu ieteicams laistīt reizi 5–7 dienās. Jo karstāks, jo biežāk jālaista.
• Labākais laiks zāliena laistīšanai ir no pulksten trijiem līdz septiņiem rītā. Tad gan ūdens pagūs kārtīgi iesūkties augsnē, gan vējš un saule drīz vien nožāvēs to, kas palicis uz lapām.

Kā nelaistīt?

• Nevajag laistīt saulainā dienā, jo tad iztvaiko 90 procenti no iztērētā ūdens.
• Nevajag laistīt, turot šļūteni rokā, tādējādi izskalojot zemi.
• Nevajag laistīt vēlu vakarā, jo tad uz lapām ilgāk paliek mitrums un var savairoties, piemēram, sēņu slimības.
• Nevajag laistīt pa drusciņai katru dienu, jo tas mudinās zāļu saknes tiekties pēc ūdens un barības vielām augsnes virspusē un līdz ar to kļūs arvien ievainojamākas.

Ar ko laistīt?

• Vienkāršākais un lētākais variants – šļūtene ar smidzinātāju.
• Dārgāks – automātiskā laistīšanas sistēma, proti, pazemē noslēptas caurules.