Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
8
-
0
-
0
-
2
-
0
-
1
-
0
-
Parastais gumijkoks (Ficus elastica) ir tropu augs, kura dzimtene ir Amerikas kontinents. Šim augam ir viena suga, taču daudz dažādas šķirnes, kas atšķiras ar lapu lielumu un krāsojumu: parastajam gumijkokam lapas ir vienmērīgā zaļā tonī, bet dažādām gumijkoka šķirnēm tās mēdz būt gan ar dzelteniem, gan sārtiem vai rozā raibumiem. Ja gumijkokam pietiek vietas izpausties visā savā krāšņumā, tas var saaugt pat trīs četrus metrus liels.
Gumijkokam ir bagātīga, plaša bārkšsakņu sistēma: jo lielāks augs, jo lielāka tā sakne. Gumijkoks veido arī garas gaisa saknes, kas savvaļā pārveidojas par balsta saknēm.
Un, lūk, arī auga nelāgā īpašība – gumijkokam ir balta, indīga šūnsula, ko satur visas auga daļas. Pieliekot mēles galu pie sīka baltās sulas piliena, saindēšanās, protams, nenotiks, bet alerģiju gan tā var izraisīt. Tādēļ jāzina, ka, apgriežot augu kailām rokām, jutīgu ādu var arī apdedzināt.
Jāatceras: ja mājās ir mazi bērni un draiski mājdzīvnieki, augs jānovieto nepieejamā vietā vai jāpiekodina, ka gumijkoku nedrīkst knibināt vai pagaršot.
Ideālā augsne un vieta
Augsnes izvēlē gumijkoks nav kaprīzs, tas gluži labi augs dažādās augsnēs, pat tīrā kūdrā, taču ne ilgu laiku. Kā zināms, jo smagnējāka auga virszemes daļa, jo smagāka augsne tam nepieciešama. Gumijkokam būs ideāli piemērota pasmaga augsne, ko var iegūt, pamatam ņemot velēnu zemi jeb mālsmilts augsni. Lai izveidotu labu substrātu, tai var pievienot bagātinātu kūdru, kas paredzēta telpaugiem, un smalkus keramzīta akmentiņus, lai augsne labi elpotu un vadītu mitrumu.
Vislabāk gumijkokam patiks augt pie austrumu loga.
Ja tam ierādīta vieta dienvidu vai dienvidrietumu pusē, augu vajadzētu sargāt no tiešas saules. Ziemeļu puse gan nebūs piemērota, jo tumšā vietā gumijkoks izstīdzēs. Tāpat tam nepatiks vieta pie allaž aizvērtām žalūzijām. Ja augs novietots saulainā istabā, bet tālu no loga, tas tieksies uz saules pusi, tādēļ ik pa laikam gumijkoku vajag pagrozīt, lai vienādi labu apgaismojumu saņemtu visas lapas.
Laistīšana un mēslošana
Mitrums gumijkokam nepieciešams nepārtraukti, bet, ja gadās to pārliet, lapu malas sāk brūnēt (tāpat tās reaģē arī uz iekaltēšanu), tad dzeltē un nokrīt. Augam vajadzētu nodrošināt vienmērīgu augsnes mitrumu, taču, cik bieži laistīt, ir atkarīgs no telpas temperatūras – atbilstoši tai arī jāizvēlas laistīšanas režīms, laiku pa laikam ar pirkstu pārbaudot, cik mitra ir augsne zem virsējā slāņa. Ideāla telpas temperatūra gumijkokam ir plus 18 līdz 25 grādi.
Mēslošana atkarīga no augsnes sastāva: ja gumijkoks aug bagātinātā kūdrā, tas jāmēslo pat divas reizes nedēļā, bet, ja tas iestādīts bagātīgā augsnes maisījumā, pietiek ar mēslošanu reizi mēnesī. Mēslošanai derēs istabas augu kompleksie mēslojumi.
Pārstādīšana un pavairošana
Pārstādīšanai un pavairošanai vispiemērotākais ir pavasaris un vasara. Daudzgadīgie augi, tostarp gumijkoks, paši parāda, kad laiks tos pārstādīt. Ja, piemēram, saknes sāk spraukties laukā pa poda caurumiņu, tad jāmeklē lielāks pods.
Pavairot gumijkoku var gan ar galotnes, gan ar stumbra spraudeni. Straudenim jābūt ar vienu veselu lapu pie lapu mezgla. Ūdenī saknes parasti izveidojas mēneša vai divu laikā. Jāņem vērā, ka no galotnes spraudeņa var uzreiz izaudzēt taisnu koku, bet no stumbra spraudeņa taisns neizaugs, jo jaunais dzinums nāks slīpi. Tiesa, gumijkoku, kas ieaudzēts no stumbra spraudeņa, var mēģināt iztaisnot, cītīgi sienot to pie mietiņiem un pacietīgi gaidot pat vairākus gadus.
Gumijkokam nebūs iebildumu, ja tam ik pa laikam apgriezīs galotni, lai izveidotu skaistu formu, piemēram, kuplu, lapotu krūmu.
Vislabāk krūmu sākt veidot jau tad, kad augs vēl ir jauns un aptuveni 40 cm augsts. Vietā, kur galotne nogriezta, veidosies jaunie dzinumi. Tā kā gumjkoks aug diezgan lēni, apgriešanu var atkārtot pēc gada vai diviem. Lai izveidotu ideālu formu, saimniecei ir jābūt nedaudz apveltītai ar mākslinieciskām spējām un iztēli un vienmēr jāpatur prātā, ka visur, kur būs griezuma vieta, būs arī jaunie dzinumi.
Tātad: rūpīgi jāpārdomā, kur tie ir vajadzīgi un kur – ne. Ja vietā, kur reiz nogriezts zars, tas nav vajadzīgs, jaunie dzinumi būs jāgriež atkal un atkal, līdz griezuma vieta ar gadiem pārkoksnēsies. Vispiemērotākais laiks griešanai ir pavasaris un vasara, kad vairāk saules gaismas, kas veicina ātrāku ataudzēšanas procesu.
Vasara — laukā
Vasaras sezonā gumijkoks labprāt uzturas laukā zem klajas debess, uz terases vai balkona. Tikai nevajag augu šokēt! Ja pēc ziemas perioda gumijkoku pēkšņi iznes laukā tiešos saules staros, lapas var apdegt stundas laikā. Pie saules tas jāpieradina pakāpeniski, izvēloties kādu apmākušos dienu jūnija sākumā. Ideāli, ja tādas dienas ir trīs pēc kārtas. Tad gumijkoks pagūs pierast pie āra gaismas un, ja arī pēc tam uzspīdēs spoža saule, lapām nekas ļauns nenotiks.
Ja tomēr laika apstākļi šādu iespēju nepiedāvā, iznesot augu laukā, jāuzmet tam agroplēve.
Svarīgi gumijkoka podu nenovietot ārā uz paliktņa. Ja vasara būs ļoti lietaina, bet augs stāvēs zem klajas debess, tas gluži labi sadzīvos ar mitrumu, ja liekajam ūdenim būs iespēja izplūst cauri augsnei un aiztecēt projām.
Kaitēkļi un slimības
Ne tīklērces, ne baltblusiņas, kas parasti mājo telpaugos, uz gumijkokiem nedzīvo. Biežāk gumijkokiem ir kāda fizioloģiska kaite, kas rodas nepareizas kopšanas rezultātā, piemēram, ja gumijkoku pārlaista, iekaltē, ja saskābst augsne, jo gumijkoks iestādīts pārāk lielā podā un nespēj piesakņot zemi. Tāpat problēmas var rasties, ja augs bijis iekaltēts, bet tad piepeši apliets ar mēslojumu – tas var apdedzināt gan auga lapas, gan jaunos dzinumus.
Pēc vasaras brīvdienām laukā jāraugās, vai no citiem augiem uz gumijkoka lapām nav pārmetušās tīklērces – tā dažkārt gadās. Pirms augu ienes istabā, to vajag rūpīgi nomazgāt, pretējā gadījumā ziemā, kad telpās ir ļoti sauss gaiss, tīklērces aktivizēsies un sāks bojāt gumijkoka lapas.
Izrādās: gumijkoks pat zied!
Istabas apstākļos gumijkoks gandrīz nekad neuzzied, bet savvaļā zied, turklāt ļoti savdabīgi – tam veidojas nevis ziedi to tradicionālajā izpausmē, bet gan skaisti zaļi auglīši, kuru iekšienē tad arī notiek ziedēšana (tāpat kā, piemēram, vīģei).
Dabā šie daudzveidīgie augi zied ļoti skaisti un atkarībā no šķirnes auglīšu krāsa ir zaļa, dzeltena vai sarkana.
3 jautājumi par gumijkoka kopšanu
- Labi kopta gumijkoka lapas tomēr dzeltē. Ko darīt?
Dažkārt var novērot, ka gumijkokam nodzeltē pa kādai lapai. Iemesli var būt dažādi. Piemēram, lai arī augs ir daudzgadīgs, apakšējā lapa var nodzeltēt vienkārši tāpēc, ka kļuvusi veca. Ja uz lapas veidojas dzelteni plankumi, iespējams, uz tās ir kādas sēņu sporas, kas uz lapas sadīgst un lapu sabojā. Tāpat lapu dzeltēšanu var izraisīt auksta vēja plūsma, ja gumijkoks kādu brīdi atradies pie atvērta loga ziemā. Krasas temperatūras svārstības augam noteikti nepatīk. - Manam gumijkokam saaugušas pamatīgas gaisa saknes. Vai drīkstu tās nogriezt?
Ja lielam mājas gumijkokam ir daudz gaisa sakņu, tās tiešām ne vienmēr izskatās glīti, taču šīs saknes vajadzētu saglabāt – ja reiz daba radījusi, tātad augam tās ir vajadzīgas. Ja gaisa saknes saaug tik traucējoši lielas, ka tās tomēr jānogriež, gumijkoks izdzīvos un turpinās augt bez tām. - Vai gumijkokam jāslauka lapas?
Gumijkoka lapas mitrina un attīra gaisu, jā, arī no vīrusiem, tādēļ vismaz reizi mēnesī no tām noteikti jānoslauka putekļi. Nelielu, pārvietojamu augu var nomazgāt dušā, bet, ja gumijkoks liels, katra lapa jānoslauka ar mitru lupatiņu.
