Rīga +10°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir kas?
Parastās jeb dārza pupiņas (Phaseolus vulgaris) ir visai interesants augs, jo atkarībā no šķirnes var būt gan dārzenis, gan graudaugs. Dārzeņu šķirnēm ēdamā daļa ir to pākstis, kamēr sēklas vēl nav nobriedušas, savukārt lobāmajām šķirnēm uzturā izmantojam nogatavojušās sausās sēklas.
Sviesta pupiņas nesatur rupjas šķiedras un vārītas ir ēdamas ar visu pāksti. Par sviesta pupiņām dēvē vairāku sugu pupiņas – gan zemās jeb krūmu, gan kāršu jeb maikstu. Visplašāk pazīstamās ir ar zaļām vai dzeltenām pākstīm. Mazāk audzē šķirnes ar violetām pākstīm. Tiesa, pēc vārīšanas šī krāsa izzūd. Interesanti, ka pupiņu dzimtenē – Centrālamerikā un Dienvidamerikā – pazīst tikai kāršu pupiņas, bet krūmu šķirnes tiek selekcionētas un audzētas Eiropā. Interesanti, ka iecienītās kāršu pupiņas Nīderlandē, Itālijā, Spānijā, Beļģijā un Polijā audzē arī siltumnīcās – līdzīgi kā gurķus.
Sparģeļu jeb adatu pupiņu ēdamā daļa ir zaļā pāksts, kurā nav (!) aizmetušās sēklas. Šo pupiņu pākstis var sasniegt pat 90 cm garumu, tām bieži ir izliekta forma.
Pupiņu universālās prasības:
- Sēklu dīgšanai optimālā temperatūra ir 20–25 grādi, bet augšanai 25–30 grādi. Ja augsnes temperatūra ir 8–10 grādi, dīgsti parādās tikai pēc 3–4 nedēļām, tāpēc pupiņas nav vērts sēt, kamēr augsne nav iesilusi vismaz līdz 14–16 grādiem. Interesanti, ka šķirnēm ar tumšām sēklām dīgšanai parasti nepieciešama par 2–3 grādiem augstāka temperatūra.
- Dīgstiem ļoti kaitē salnas, tāpēc pupiņas drošāk audzēt no dēsta un izstādīt pastāvīgā vietā, kad vairs nedraud salnas.
- Pupiņas ir gaismas prasīgas, īpaši augšanas sākumā. Tās necieš sausumu, it īpaši dīgšanas un ziedēšanas laikā, taču no uzdīgšanas līdz pumpuru veidošanai tas nav tik bīstams. Veģetācijas periods atkarībā no šķirnes ilgst 75–130 dienas.
- Lielākoties pupiņas ir īsās dienas augi. Proti, zied, ja dienas garums ir līdz 14 stundām, tādēļ labi piemērotas audzēšanai siltumnīcā agri pavasarī vai laukā – vasarā. Savukārt vasaras vidū, kad Latvijā dienas garums pārsniedz 18 stundas, zied tikai atsevišķas Ziemeļeiropas apstākļiem piemērotas šķirnes (skati aprakstu uz sēklu paciņas).
Modes augs – soja
Savas augstās uzturvērtības un labo garšas īpašību dēļ soja (Glycine max) kļūst arvien populārāka. Patlaban tās audzēšanas iespējas Latvijā pēta Dārzkopības institūts, un ir gūti pozitīvi rezultāti. Soja ir siltumprasīgs augs un Latvijas apstākļos nepaspēj nobriedināt sēklas līdz pilngatavībai, tāpēc pie mums audzē tā sauktās edamames šķirnes – dārzeņu soju, kuras pākstis ēd tāpat kā sviesta pupiņas.
Edamame ir ideāli piemērots augs arī bioloģiskajai lauksaimniecībai – tas labi iekļaujas augu sekā un ar gumiņiem uz saknēm piesaista slāpekli no atmosfēras.
Dažas nianses, kā dārzeņu soju audzēt…
- Edamami sēj maija vidū vai beigās 10–15 cm attālumā, ap 2 cm dziļumā, attālumam starp rindām jābūt 40–80 cm. Pirms sējas sēklas nevajag mērcēt, citādi sojas pupiņas pārdalās uz pusēm.
- Sojas sēklas sāk dīgt, ja augsnes temperatūra ir 8–10 grādi, bet tad tas notiek gaužām ilgi, 20–30 dienas. 14–16 grādos soja sadīgst jau 7–8 dienās, savukārt 20–22 grādu temperatūrā – 4–5 dienās. Lai gan soja ir siltuma prasīga, karstums tai nepatīk. Stublāju un lapu augšanai optimālā temperatūra ir 18–22 grādi, ziedu veidošanai 22–24 grādi, ziedēšanai 25–27 grādi, bet sēklu nogatavināšanai 18–20 grādu.
- Pavasarī soja pacieš salnas līdz mīnuss 2,5 grādiem.
- Tāpat kā pupiņas, soja ir īsās dienas augs un vislabāk zied, ja dienas garums ir 12 stundas. Garāka gaismas diena aizkavē ziedēšanu un ražas veidošanos, pagarina veģetācijas periodu. Agrīnās šķirnes mazāk reaģē uz dienas garumu.
- Soja ir gaismas prasīga un slikti pacieš noēnojumu, tāpēc svarīgi tās nesēt par biezu. Krūmiņi izaug nelieli, apmēram pusmetru augsti, sazarojas kā mazas eglītes. Ūdens visvairāk nepieciešams sēklu dīgšanas fāzē, kā arī ziedot un veidojoties pākstīm.
- Kaut gan uz sojas, tāpat kā citu pākšaugu saknēm, rodas gumiņbaktērijas, kuras spēj saistīt atmosfēras slāpekli, to attīstība prasa ilgāku laiku, tāpēc pirms sējas sēklas ieteicams apstrādāt ar Nitragīnu.
- Lai iegūtu nobriedušas sēklas, novāc vēlu rudenī (no septembra vidus līdz oktobra vidum), kad augiem atmirst lapas: izrauj ar saknēm un nesablīvējot pakarina žāvēšanai ar visām pākstīm (piemēram, siltumnīcā).
Sojas šķirnes
ASV selekcijas firma Johnny selected seeds savā mājaslapā piedāvā divas – ‘Envy’ un ‘Tohya’. Latvijas apstākļos tās vēl nav pārbaudītas, taču, spriežot pēc apraksta, varētu mēģināt audzēt. ‘Envy’ ir ļoti agrīna šķirne, no uzdīgšanas līdz ražas novākšanai jāgaida tikai 75 dienas. Augi stāvi, ap 60 cm augsti, strauji veido zaļas pākstis, kas lieliski noder kā dārzeņu soja (edamame). Arī ‘Tohya’ ir agrīna šķirne, tomēr nedaudz vēlīnāka par ‘Envy’ un ražīgāka. Izaug stāvs, līdz 60 cm augsts krūmiņš ar kraukšķīgām pākstīm. Tās ir gaiši zaļas, katrā veidojas vidēji 3 sēklas baltā krāsā.
Cita ASV firma Wannamaker Seed, bet Eiropā Sativa un vēl dažas citas piedāvā šķirni ‘Chiba Green’, kura atzīta par piemērotu audzēšanai Latvijas apstākļos. Tā ir agrīna, augstražīga, ar labām garšas īpašībām. Augi kompakti, stāvi. Pākstis ir lielas, ar trim sēklām katrā, nogatavojas vienmērīgi. No uzdīgšanas līdz ražas novākšanai paiet 70–90 dienas.
Šķirnes ‘Green Shell’ sēklas var iegādāties firmu Bingenheimer Saatgut (www.bingenheimersaatgut.de) un Sativa (www.sativa.bio) interneta veikalos. No uzdīgšanas līdz novākšanai jāgaida 80–90 dienas. Sējot maijā, jūnijā, pupiņas ienākas augustā, septembrī. Veido garšīgas, koši zaļas pākstis.
‘Midori Giant’. Šīs šķirnes sēklas piedāvā vairāki interneta veikali. Tā radīta Japānā un atzīta par piemērotu daudzām klimatiskajām zonām.
No uzdīgšanas līdz novākšanai paiet ap 85 dienām, sēklas ir blīvas, saldas, garšīgas. Šogad šīs šķirnes soju izmēģinās audzēt Dārzkopības institūtā.
Salīdzinot ar cūku pupām, edamame satur divreiz vairāk olbaltumvielu un daudz C vitamīna.
6 audzēšanas nianses:
- Lai iegūtu agrāku un drošāku ražu, pupiņas labāk audzēt no dēstiem. Šim nolūkam vari izmantot 4–5 cm diametra podiņus (arī kūdras-celulozes podus) vai kāpostu audzēšanai paredzētas kasetes ar ligzdas lielumu 2,5–3 cm.
- Podus vai kasetes piepildi ar bagātinātas kūdras substrātu. Der jebkurš – universālais, puķēm, dēstiem, gurķiem vai tomātiem –, arī šķiedru garumam nav izšķirošas nozīmes. Sēj pa vienai sēklai katrā podā, bet kasetēs – katrā otrajā ligzdā šahveidā, lai augiem nav par šauru.
- Sējumu novieto siltumnīcā, aplaisti un apsedz ar plēvi. Optimālā temperatūrā dīgsti parādās 5–7 dienu laikā. Pēc īsto lapu parādīšanās dēstus vari izstādīt pastāvīgā vietā 50–60 cm attālās rindās, atstājot starp augiem 15–20 cm.
- Pirms dēstu stādīšanas (vai sēšanas) augsni bagātini ar komplekso mēslojumu, piemēram, YaraMila Cropcare ap 30 g/m2, jo audzēšanas sākumā arī pākšaugiem nepieciešams slāpeklis, kā arī citi barības elementi.
- Lai augi labvēlīgos augšanas apstākļos neizgāztos, tie jāaprauš ar zemi.
Palīgs šķirņu izvēlē:
- ‘Maxi’. Agrīna krūmu pupiņas. Augi stāvi. Pākstis 18–20 cm garas, tievas, zaļas, viegli vācamas. Šķirne piemērota audzēšanai atklātā laukā un siltumnīcās.
- ‘Tambora’. Agrīnas krūmu pupiņas ar dzeltenām pākstīm. Piemērotas sasaldēšanai, un ēd arī sausas sēklas.
- ‘Yin Yang’. Ļoti neparasta krūmu pupiņu šķirne, jo tās melnbaltās sēklas ir apzīmētas ar iņ un jan simboliem.
- ‘Borlotto Red Top’.
- ‘Amethyst’. Zemas krūmu pupiņas ar garu ražas vākšanas periodu – no jūlija līdz augustam. Pākstis gludas, taisnas, violetas, 15 cm garas. Izmanto sausas sēklas un konservēšanai.
- ‘Furora Polana’. Vidēji agrīnas, zemas sviesta pupiņas. Pākstis gludas, taisnas, biezas, bez pergamenta slāņa, 12–13 cm garas. Izmanto sausas sēklas un konservēšanai. Sēj maijā, jūnijā 40–50 cm attālumā. Ražo jūlijā, augustā.
- ‘Unidor’ F1. Dzeltenas sviesta pupiņas – pākstis bez pergamenta slāņa. Krūma augstums 40–50 cm.
- ‘Slenderette’. Agrīna sviesta pupiņu šķirne, pākstīs ilgi neveidojas šķiedras. Pākstis garas, taisnas, zaļas, ar sīkām sēklām.
- ‘Rocquencourt’. Agrīna šķirne, veģetācijas periods 57 dienas. Augus vajag piesiet. Pākstis ap 17 cm garas, dzeltenas. Graudi melnā krāsā. Šķirne ir izturīga pret pupiņu mozaīkas vīrusu.
- ‘Furora Polana’. Vidēji agrīna sviesta pupiņu šķirne. No uzdīgšanas līdz ražas novākšanai paiet vidēji 75 dienas. Augi zemi, kompakti. Pākstis dzeltenas, gludas, taisnas, ar biezām sieniņām, bez pergamenta slāņa, 12–13 cm garas. Piemērota audzēšanai atklātā laukā un plēves siltumnīcā. Pateicoties augstražībai un izturībai pret pupiņu antraknozi un bakteriālo brūnplankumainību, piemērota bioloģiskai audzēšanai.
- ‘Delfina’. Agras pupiņas. No uzdīgšanas līdz ražas novākšanai paiet vidēji 75 dienas.
- ‘Erla’. Agras sviesta pupiņas. No uzdīgšanas līdz ražas novākšanai paiet vidēji 75 dienas. Zems krūmiņš. Pākstis gludas, taisnas, gaļīgas, 12 cm garas. Sēj maijā, jūnijā, 40–50 cm attālumā. Ražo jūlijā, augustā. Izmanto sausas sēklas un konservēšanai.
- ‘Gazela’. Agrīna, ražīga sviesta pupiņu šķirne. Augs 3–3,5 m augsts, pākstis plakanas, dzeltenas, 22 cm garas un 1,8–2,2 cm platas, ļoti garšīgas. Izmanto sausas sēklas un konservēšanai. Sēj maijā, 50–60 cm attālumā. Ražo jūlijā, augustā.
- ‘Dolores’. Agrīna, vidēji augsta pupiņu šķirne. Pākstis dzeltenā krāsā, 16–17 cm garas, ļoti garšīgas. Iesaka saldēšanai (griežot gabalos) un sausas sēklas.
- ‘Purple Queen’. Kāršu pupiņas. Labāk par citām šķirnēm pacieš zemu temperatūru. Augu vajag piesiet. Veģetācijas periods 52 dienas. Pākstis 15 cm garas, tumši violetas. Graudi strīpaini violeti.
- ‘Goldmarie’. No uzdīgšanas līdz ražas novākšanai jāgaida 55–65 dienas. Augs līdz 3 m augsts, tam nepieciešami balsti vai uzsiešana. Pākstis 22–25 cm garas, 2–3 cm platas, gaiši dzeltenas, bez pergamenta slāņa, piemērotas konservēšanai un saldēšanai, lieto arī sausas sēklas.
Krūms stāvs, ap 50 cm augsts, ar daudz lapām. Sāk bagātīgi ziedēt, līdz sasniedz pilnu augstumu. Pākstis zaļas, 15–17 cm garas. Zied un ražo nepārtraukti ilgāku laiku. Izmanto gan nenogatavojušās pākstis, gan nobriedušas sēklas.
Zemās krūmu pupiņas, pāksts garums 14 cm, graudi divkrāsu – balti ar sarkanām svītrām.
Pākstis gludas, zaļganas, taisnas, gaļīgas, 12–13 cm garas. Sēj maijā, jūnijā 40–50 cm attālumā. Ražo jūlijā, augustā. Izmanto saldēšanai un konservēšanai, arī sausas sēklas.
Ņem vērā!
Lielākā daļa pārbaudītu edamame sojas šķirņu Latvijas apstākļos nepaspēj nogatavināt sēklas, lai dīgtu, tāpēc tās katru reizi jāpērk no jauna.
