• Šobrīd

    weather img

    Rīga 0°C

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Viss, ko tu vēl nezināji par dārza karalienēm dālijām

    Dālijas
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    23. novembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Dāliju karaliene ‘Cafe au Lait’ uz pieclapu mežvīna rudens krāsu fona.
    Dāliju karaliene ‘Cafe au Lait’ uz pieclapu mežvīna rudens krāsu fona.
    Garlaicību, drūmumu, pelēkumu, optimisma trūkumu – visu to, ar ko mēs negribam sastapties, – viņa spēj vienā mirklī padarīt par nebijušu. Dālija, draiskule tāda, vienmēr mētājas ar krāsām un prieku uz visām pusēm!

    Stāsta Marija Semerova, Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas vadošā speciāliste.

    Šis gads ietrāpījies tāds dīvains, un perfekti parāda, no kurienes dālija cēlusies… Tas ir Dienvidamerikas augs, un tur dienas ir karstas un naktis – aukstas.

    Bet pie mums šovasar, kad uznāca trakais karstums, dienā bija virs trīsdesmit grādiem un naktis arī bija ļoti siltas, tāpēc dālijas, lai gan tās botāniskā dārza dobēs iestādījām kā parasti, ap maija vidu, savā attīstībā aizkavējās. Apjuka no tiem dīvainajiem laikapstākļiem un tā īsti atdzīvojās tikai rudens pusē, kad kļuva vēsāks.

    Tad dālijas saprata, ka vajag saņemties un sākt ziedēt. Dāliju dienā, augusta beigās, kad parasti šīs puķes ir pilnā plaukumā, šogad varēja redzēt vienīgi lapas un pa kādam ziedam. Un visur tā bija, ne tikai Salaspilī! Man liekas, kas neviens pat īsti neaptvēra, ka tas vasaras karstums dālijas tik ļoti iespaidos. Ar visu to, ka bija samēslotas un tika laistītas.

    Rudenī, ja ātri uznāk mīnus viens grāds, sals aprauj izplaukušos ziedus, bet pēc tam, kad kļūst siltāks un ja ir sauss, dālijas turpina ziedēt kaut visu oktobri. Svarīgi arī, cik ilgi salna turas – ja zemā temperatūra uznāk tikai uz pusstundu, vēl nekas, bet, ja visu nakti, tad gan ar dāliju ir cauri.

    Tomēr uzreiz steigties ar gumu norakšanu gan nevajag. Lai apsalušais cers stāv. Jo gumam zemē ir jānobriest – tam jāsaprot, ka nekāda augšana vairs nenotiks un priekšā ir ziema, kas jāiztur! Jo ilgāk izdodas novilcināt rakšanas laiku, jo labāk. Guma miza pilnvērtīgāk nobriedīs.

    Lai tik zied

    Ja dālijas oktobrī zied – lai zied. Baudi un priecājies! Ja dālijas nosalst? Jā, krūms vairs nav daiļš, bet šis nesmukums vismaz nedēļu, divas ir jāpiecieš. Jo resnie dāliju stulbāji ir ar cauru vidu – ja tos uzreiz nogriezīsi, lai nebojā dārza skatu, stublāju dobumos krāsies ūdens un jēlajos gumos var iemesties puve. Slimībām būs brīva vaļa!

    Tāpēc labāk dālijas līdz gumu norakšanas brīdim atstāt garā kātā.

    Cik ilgi drīkst noturēt augsnē? Cik ilgi vien vari. Ieguvums? Mazāku laiku gumi būs jāuzglabā telpā, mazāks risks, ka tie, gaidot pavasari, izžūs. Bet ar piebildi – tā drīksti rīkoties vien tad, ja rudens nav ļoti lietains un auksts, jo tādos laikapstākļos dāliju gumi slapjajā augsnē var sākt pūt.

    Zinu, ka dažs labs dara tā: pēc nedēļas dāliju stublājus nogriež, atstājot vien rokturus, gumus izrok un, ja dienas ir labas, tos atstāj uz augsnes, lai vējš apžūžo un pēdējā saulīte noglauda. Pēc tam noliek kādā nojumē, šķūnīti, garāžā, lai apžūst. Galvenais, lai gumiem tiek klāt gaiss, lai vēdinās.

    Var salikt uz kāda sieta vienā kārtā. Jo labāk gumi apžūs, jo labāk tie glabāsies. Žāvēšana prasa vairākas nedēļas. Kad gumi apžuvuši – kad smiltis ap tiem ir sausas un viegli nobirst –, tad liek glabāties telpā.

    Pirms tam stublājus nogriež pavisam īsus – gandrīz līdz pašiem gumiem. Tikai jāsargās nogriezt sakņu kakliņu, jo tajā slēpjas nākamā gada dzinumu pumpuri.

    Nesadalītus gumus sanes telpā. Bet tikai ne pagrabā, un kur nu vēl mitrā! Tad dālijai klājas grūti. Viņai vajag sausu vietu ar noteiktu mitruma līmeni.

    Ja telpā gaiss izradīsies par mitru, gumi sāks pelēt un pūt, ja par sausu – izžūs.

    Mana vīramāte dāliju gumus pa ziemu glabāja kastē virtuvē zem galda, un pavasarī knapākās saknes tur bija kā sakaltuši čiekuri. Protams, gums, ielikts zemē, atmirkst, un viss ir kārtībā, ja nav izkaltis tā, ka pazūd visi pumpuri, bet – tik un tā šāds siltums ir par traku.

    Daudzi dara tā: gumus ietin avīzēs un ieliek kartona kastē, tas palīdz saglabāt nemainīgu mikroklimatu, arī mitrums no guma neiztvaiko.

    Gumus var likt sausās skaidās, var glabāt sausā kūdrā – kas nu kuram ir pie rokas. Ja tik tiešām ir tāda šķirne, kuru gribas atkal redzēt savā dārzā… Bet tad ap Jaungadu gan jāapskatās, vai no lolojuma ir kas palicis pāri, jo var piemesties puve. Tad pie reizes lielo ceru arī sadala atsevišķos gumos.

    Līdz pavasarim

    Bet no otras puses, ja tā labi padomā – nu kāpēc ar to gumu pa ziemu tik ļoti auklēties un mocīties?! Mūsdienās moderni skaitās dālijas audzēt kā viengadīgās puķes. Taupi savu laiku un darbu – neglabā gumus pa ziemu, ļauj to darīt profesionāļiem! Pavasarī varēsi no viņiem nopirkt atkal jaunus, veselīgus gumus, jaunas šķirnes, tie nemaksā miljonu, vien 1–5 eiro.

    Uztver visu vieglāk! Raugoties uz dālijām ar šādu attieksmi, pat mūsdienu aizņemtā cilvēka aizspriedumi pret šo puķi strauji izčākst. Jo ir divas lietas, kas attur tās stādīt savā dārzā. Pirmā – drausmīgā ņemšanās ar gumu norakšanu (fiziski grūti). Un otrā – gumu glabāšana (nav, kur). Dālijas audzējot kā viengadīgu kultūru, tas viss atkrīt.

    Vienīgi, ja ir kāda mīļākā šķirne, ļoti tuva sirdij, sentiments, un gribas to saglabāt, tad gan dāliju gumi jāglabā līdz pavasarim. Mans ieteikums: nekad necensties to darīt ar vienu ceru. Vajag iestādīt četrus piecus vai vismaz trīs. Tad tik tiešām ir garantija, ka dālija sagaidīs pavasari. Bet, ja ir tikai viens un tas pats pa vasaru nav lāgā izaudzis…

    Kur pazūd šķirnes?!

    Pēdējo divdesmit gadu laikā rodas ļoti daudz skaistu dāliju šķirņu, dažādos konkursos tās plūc laurus, visi grib šīs šķirnes, bet pēc laika izrādās – tās vairs nevar dabūt. Jo nav, izputējušas! Ja nu vienīgi kādam fanātiskam kolekcionāram saglabājušās…

    Protams, dālija nav nekāds bērzs vai ozols – katru gadu kaut kas aiziet bojā, ar to jārēķinās, un tomēr… Manuprāt, šķirnes pazūd arī tāpēc, ka posms no brīža, kad jaunā dālijā radīta, līdz brīdim, kad to kā šķirni palaiž pasaulē, lai pārdotu, ir ļoti īss.

    Šim laikam vajadzētu būt garākam, lai šķirni tik tiešām pārbaudītu un saprastu, kas ar to dāliju notiek arī pēc pieciem gadiem. Bet – kuram gan šodien ir laiks? Nevienam.

    Piemēram, Ernesta Palcera un Kārļa Ruka radītās šķirnes – tās botāniskajā dārzā ir jau no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Tādā ziņā klasiskās vecās šķirnes ir ar garantiju. Piemēram, ‘Pērļu Zvejnieks’, ‘Ēvalds Valters’… Bet ar jaunajām ir riskanti. Jo tagad jebkurā jomā dominē tendence: ātrāk, ātrāk, ātrāk! Bizness spiež to darīt.

    Un cilvēkiem arī visu laiku gribas ko jaunu! Līdz ar to selekcionārs varbūt tik rūpīgi neizvērtē, cik labi jaunradītās dālijas gumi saglabāsies un vai šķirne būs ilgspējīga dzīvotāja. Skaista jau tā dālija ir, bet paiet gadi pieci, un – viss. Arī botāniskajā dārzā pēc savas dāliju kolekcijas mēs to varam spriest: divi trīs gadi, un jaunās, skaistās šķirnes vairs nav. Neko citādi tai dālijai nedarām, viss tāpat kā citus gadus un citām šķirnēm, bet nākamajā pavasarī gums pārvērties vienā smirdīgā masā.

    Dālijām ārkārtīgi nepatīk, ka ietrāpās slapjš pavasaris vai slapjš vasaras sākums.

    Tad gumus no sapūšanas var atturēt sausais trihodermīns vai biomikss – paraus zemi nost un uzber tieši uz guma. Tas palīdz ne tikai dālijai tikt galā ar postošo balto stublāju un sakņu puvi, bet arī ar pelēko. Reizē atveseļojas arī augsne.

    Tāpat rudenī, kad gumus norok un liek glabāties, būtu labi tos apkaisīt ar sauso trihodermīnu vai biomiksu.

    4 tipiskākās kļūdas dāliju audzēšanā

    1. Iesakņojies priekšstats – jo lielāku gumu iestādīsi, jo kuplāks un veselīgāks dāliju krūms izaugs. Tā nav! Cera augstumu un zieda izmērus nosaka tikai šķirne un augšanas apstākļi, nevis guma lielums. Lielais krūms izaug no viena atdalīta guma, bet, ja iestāda vairākus nesadalītus, spēcīgus iepriekšējā gada gumus, tie veido daudz dzinumu, kuri, savstarpēji konkurējot, kļūst sīki, trausli, un tiem ir maz ziedu.
    2. Pārmēslo ar slāpekli vai ar kūtsmēsliem. Tad lapu ir daudz un dālijas mazāk zied. Arī gumi ziemā sliktāk glabājas. Kā rīkoties? Ja izmanto minerālmēslus, tad – komplekso mēslojumu ar nelielu slāpekļa daudzumu, piemēram, NPK 12–11–18, iestrādā augsnē, bet, kad veidojas pirmie ziedpumpuri, dālijām iedod papildmēslojumu – kalcija nitrātu vai kalcija nitrātu ar bora piedevu.
    3. Dārzā aug viens cers. Lai dālijām saziedot veidotos kuplums, krāsainība, ziedu bagātība, no vienas šķirnes blakus būtu jāaug vismaz trim četriem krūmiem.
    4. Steigšanās. Galvenais princips, audzējot dālijas, ir – nesteigties!  Pavasarī ar stādīšanu. Drošāk dālijas stādīt ap 15. maiju. Var gumus jau laikus iznest ārā, lai pasauļojas. Jo saule ir vislabākais dakteris. Gaismā parādīsies asniņi, un, kad tādu gumu ieliks zemē, tas jau būs audzējs. Bet rudenī galvenais ir nesteigties ar norakšanu.

     

    Kur pavasarī iegādāties gumus?

    Gan Latvijas selekcionāru izveidotās šķirnes, gan no Eiropas un Amerikas dāliju audzētavām iegādātās.

    • Maija un Ēvalds Breikši, www.tubera.lv
    • Rita Zaļā, www.dalijas.lv
    • Aivars Baroniņš, tālr. 29130650
    • Helga Ancāne, tālr. 29608511
    • Inese Pulča, tālr. 26497993
    • Ilze Rozentāle, tālr. 9997431, ilze.rozentale2@gmail.com
    • Alvils Vītols, tālr. 29169528, alvilsvitols@inbox.lv

    Ārzemēs

    • www.dahlienparadies.de
    • www.dahlienversand.de
    • www.koestritzerdahlien.de
    • www.geerlings-dahlia.nl
    • www.peters-dahlien.at

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+