Vējrādis – stilīgs aksesuārs tavai mājai!

Mūsdienās, dažādu gadžetu laikmetā, vējrādis šķiet sevi sen jau pārdzīvojis senatnes apliecinājums, jo nu mājās var uzstādīt tehnisko aprīkojumu, kas precīzāk noteiks kā vēja virzienu, tā arī spēku. Tomēr vējrāži arī mūsdienās nav zaudējuši aktualitāti, pārsvarā, protams, estētisku apsvērumu, nevis praktiskuma dēļ. Taču dažreiz tehnoloģijas var nedarboties, bet vecā, pārbaudītā metode nepievils.

Par vējrādi dēvē ierīci gan no meteorologu arsenāla, gan dekoratīvo – to novieto uz mājas jumta, pārsvarā uz kores vai skursteņa. Visbiežāk vējrāži rotā tieši privātmājas, taču tā sauktajās vecās Eiropas valstīs to nereti novieto arī uz dažādas nozīmes sabiedriskajām ēkām. Šī ierīce mēra un parāda vēja stiprumu un tā virzienu.

Daži vēsturiski fakti

Vējrāža rašanās vēsture sākas Senajā Grieķijā 48. gadā pirms mūsu ēras. Šī konstrukcija bija izveidota pagānu dieva Tritona veidolā un izskatījās kā nāra, tikai vīriešu dzimuma – ar vīrieša ķermeni un galvu, bet zivs asti. Vējrādis rotāja Vēju torņa virsotni, kura augstums bija 12 metri, bet diametrs aptuveni 8 metri. Tornim bija astoņstūra forma, bet smaile rotāta ar astoņu vēju – ziemeļu, ziemeļaustrumu, austrumu utt. attēlojumu. Vējrādis bija 4–8 pēdas garš un norādīja ne vien vēja virzienu, bet arī to, kurš dievs atbild par laikapstākļiem konkrētajā laikā. Diemžēl vējrādis līdz mūsdienām nav saglabājies.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Slavenības

Agatai Muceniecei Krievijā parādījies jauns kavalieris. Kas viņš ir?

Estere Jansone

Slavenības

Horenu pamatīgi piekāvuši bandīti: Zīmīgi, ka tas notika 13. datumā

Santa.lv

Alimenti

Vasiļevska atklāj, ka Kaspars Saulietis nemaksā alimentus: Viņš atņēma manas mantas

Vējrāži bieži rotāja Senās Grieķijas bagāto ļaužu namus, turklāt tiem bija arī praktiska nozīme. Uz tiem visbiežāk tika attēloti Senās Grieķijas dievi.

Populāri vējrāži bija arī Skandināvijas valstīs, precīzāk – pie vikingiem. Viņiem zināšanas par vēja virzienu un stiprumu bija ļoti svarīgas, jo viņi bija jūrasbraucēji un bieži pārvietojās ar kuģiem, bet zināšanas par to, kurā virzienā pūš vējš, palīdzēja aprēķinos. Tāpēc vējrādis bieži tika novietots uz kuģa – priekšdaļā vai uz speciālas kārts uz klāja, bija izgatavots no dārgiem materiāliem un attēloja pagānu dievus, tikai šajā gadījumā tie bija norvēģu dievi.

Vēlākos laikos vējrāži rotāja baznīcu torņu smailes, un šīs konstrukcijas saglabājušās līdz mūsdienām. Ja, ceļojot pa Skandināviju, uzmanīgāk paraugās uz baznīcu torņiem, var ieraudzīt šo seno elementu.

Arī citās Eiropas valstīs viduslaikos neaizmirsa par vējrāžiem. Lielo piļu saimnieki tos lika uz saviem jumtiem. Kopā ar vēja stipruma noteikšanas funkciju tas norādīja uz to, kāda ģimene dzīvo namā, jo heraldiskās zīmes tika attainotas arī uz vējrāža.

Vislielāko popularitāti vējrāži guva Viktorijas laikmetā. Tolaik tos jau vairs neizgatavoja pēc individuāla pasūtījuma un ar rokām, jo tādu darbnīcu nebija daudz un tās nespēja apkalpot visus, kam bija vēlme iegādāties šo izstrādājumu. Tāpēc tika veidotas ražotnes, kur vējrāži tika izgatavoti rūpnieciski. Pēc tam interese par šo konstrukciju kritās un atdzima tikai 20. gadsimta septiņdesmitajos gados.

Vējrāžu veidi

* Skursteņa. Šis vējrādis atrodas skursteņa tuvumā, precīzāk, pie jumtiņa, un tam ir arī papildu funkcija – tas traucē liekā gaisa iekļūšanu skurstenī, bet stiprā vējā degšanas produkti neaizkavējas skurstenī. Tas arī palielina ventilācijas vilkmi skurstenī, ļaujot kamīnam un apkurei adekvāti darboties. Tāds rīks tiek uzstādīts, ja ir kamīns – vējrādis palīdz to pareizi ekspluatēt, īpaši, ja reģionā, kurā atrodas māja, ir stipri un brāzmaini vēji.

* Meteoroloģiskais. Nopietna un ļoti precīza ierīce, kuru izmanto vēja spēka un virziena noteikšanai. Tā izgatavošanas process ir darbietilpīgs un teju tuvinās juveliermākslai, lai rādījumi būtu precīzi. Ierīces nosaukums ir anemorumbometrs, un to uzstāda nevis uz parastas dzīvojamās mājas, bet meteoroloģiskās stacijas jumta. Vēja spēks tiek mērīts noteiktās vienībās – Boforta skalas ballēs 12 ballu sistēmā.

* Vildes jeb vēja vējrādis. Ar tā palīdzību tiek mērīts vēja stiprums, tāpēc uz vējrāža tiek uzstādīta speciāla detaļa – vertikāla plāksne, kas šūpojas turpu šurpu. Tas, cik plāksne tālu atliecas no nulles stāvokļa, norāda vēja plūsmas stiprumu. Jāatzīmē šī vējrāža īpatnība – vertikālā plāksne bieži piesaista putnus, rezultātā vairs nerādot reālo vēja spēku. Tāpēc daži vējrāžu īpašnieki uzstāda nelielu propelleri plāksnes vietā, kas gan rāda vēja stiprumu, gan atbaida putnus.

* Dekoratīvie. Kā rāda nosaukums, šis vējrādis tiek likts uz jumta, nevis lai uzrādītu vēja raksturlielumus, bet tikai skaistumam un oriģinalitātei. Un te nu saimnieku fantāzijai nav robežu, jo vējrāži tiek veidoti visdažādākajās formās, gan atainojot saimnieku nodarbošanos, gan uzjautrinot garāmgājējus, jo uz jumta redzamas raganas uz slotas, gaiļi, zābaki un visdažādākie dzīvnieki un pat saimnieku portreti.