Rīga +8°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Dace Ziediņa, dārza dizaina meistare, apzaļumošanas kompānijas Mans sapņu dārzs īpašniece un populārā Instagram konta @manssapnudarzs autore.
Kaut arī šķiet, ka dārzs aiziet ziemas guļā līdz ar pēdējā ābola apēšanu, tomēr ir ļoti daudz lietu, kas jāpaveic, lai to pareizi sagatavotu gada aukstajai sezonai.
Būtībā rudens jebkurā dārzā iestājas jau augustā, jo tas ir augu veģetācijas noslēguma posms – puķes sāk noziedēt, ogas un augļi nobirst, sāk krist lapas. Nākamajiem gadiem der atcerēties, ka tas ir īstais laiks, kad dārzā jāveic pēdējie mēslošanas darbi.
Vislabākais mēslojums šajā laikā ir kālija sulfāts (1 ēdamkarote uz 10 l ūdens, jāizlieto 10–15 minūšu laikā) un superfosfāts (10 ēdamkarotes uz 10 l ūdens, notur trīs diennaktis un iegūto mēslojumu šķaida ar ūdeni proporcijā 1:9).
Superfosfātu kā mēslojumu var izmantot gandrīz visiem augiem – tas veicina augļpumpuru aizmešanos, lai nākamajā gadā puķēm ir lielāki ziedi, bet augļu kokiem lielāki augļi. Kālija sulfāts savukārt nodrošina labāku pārziemošanu, tomēr abus šos līdzekļus nav ieteicams izmantot skujkokiem. Vai šādu mēslojumu ir vērts izmantot novembrī? Noteikti ne, jo tam vienkārši nav jēgas – augi jau ir devušies ziemas guļā, un tie mēslojumu vairs neuzņem.
Vislielākā kļūda, ko cilvēki pieļauj augu veģetācijas perioda beigās, – labu gribot, mēslo augus ar organiskajiem mēslojumiem. Tā darīt noteikti nevajag, jo jebkurš organisks mēslojums satur slāpekli, kas veicina jaunu dzinumu veidošanos.
Augļu kokus vislabāk ir pārstāt laistīt septembra vidū. Ja laistīšanu turpina, tad augļu miza uzsūc lieku mitrumu, un lielākā salā koka miza sāks plaisāt. 90% gadījumu tieši šī iemesla dēļ kokam piemetas dažādas slimības un kaitēkļi, un tad koka mūžs parasti nav ilgāks par pāris gadiem.
Kad kaļķo augļu kokus?
Augļu kokus parasti kaļķo oktobrī, bet, ja oktobrī nav pagūts to izdarīt, var paspēt vēl līdz novembra sākumam, ja ir labs laiks. Koka miza šajā laikā vēl ir mīksta, un visi mikroelementi, ko satur balsināšanas šķīdums, tajā viegli iesūcas.
Kad uznāk sals, koka miza jau ir kļuvusi cieta, pārkoksnējusies un kokam tiek radīta aizsardzība pret saules apdegumiem, bet vērtīgās vielas tas vairs neuzsūc.
Balsināšanu veic parastā rudens dienā, kad ārā ir patīkami strādāt – nelīst lietus un nepūš spēcīgs vējš. Augļu kokus kaļķo tāpēc, lai nesprēgā auga miza.
Februārī, kad parādās pirmie spēcīgie saules stari, nenokaļķota auga miza apdeg, un pēc kāda laika jau var pamanīt, ka tā sāk plaisāt. Katra plaisa ir lieliskas mājas dažādiem kaitēkļiem un slimībām.
Agrāk kaļķošanas maisījumu katrs mājās taisīja pats, bet tagad, par laimi, ir nopērkams gatavs maisījums koku balsināšanai, kurā jau viss augam nepieciešamais ir iekšā.
Kā to dara? Ņem lielāku otu un kārtīgi klāj balto maisījumu uz koka stumbra līdz otrajam zaram no lapotnes apakšas. Nav jābaidās par to, ka augam šis maisījums varētu nepatikt vai neļautu elpot.
Pēc kaļķošanas augus vairs nevajag aiztikt. Ja sola lielu salu, tad jaunos kociņus var laikus apklāt ar agroplēvi vai džutas audumu, lai nezaudētu nākamā gada ražu.
Ja kādam tīri estētiski nepatīk, kā izskatās balti augļu koku stumbri, otrs variants ir izmantot vara sulfātu – to var iegādāties jebkurā dārzkopības veikalā. Ņem 100 g vara sulfāta, sajauc ar 10 l ūdens un, tieši tāpat kā ar balsinātāju, uzklāj uz stumbra biezā kārtā tā, lai kārtīgi sasūcas.
Pēc tam ņem džutas maisu, aprullē ap stumbru līdz pirmajam vai otrajam zaram, pietin ar kādu sev simpātisku auklu un atstāj līdz pavasarim. Vara sulfāts uzlabo auga vielmaiņu, veicina fotosintēzi, piepilda augu ar cukuru, kas nozīmē, ka tā augļi būs saldāki, kā arī iznīcina kaitēkļus. Starp citu, vara sulfātu pievieno arī gatavajam balsināšanas maisījumam.
Augļu kokiem noteikti nevajag likt uz saknēm mulču vai nopļautu zāli. Visi Latvijā nopērkamie augļu koki ir adaptēti Latvijas ziemai, un pat lielākā salā apsalt var tikai lapotne.
Bordo šķīdums koku veselībai
Ja ābeles vai citi augļu koki apslimuši, tad brīdī, kad augļu kokiem visa raža novākta, ir īstais laiks lapotni apsmidzināt ar Bordo šķīdumu. To parasti dara no rīta vai vakarā, kad nav tiešu saules staru, kā arī tad, kad nav nokrišņu. Bordo šķīdums palīdz cīnīties pret sēnīšu slimībām un kaitēkļiem, ābolu puvi, kadiķu rūsu bumbierēs un persiku lapu čokurošanos.
Ja koks ir vesels, tad profilaktiski to var apsmidzināt pavasarī. Lai arī Bordo šķīduma izmantošana ir atļauta bioloģiskajā lauksaimniecībā, tomēr, ņemot vērā to, ka varš ir smagais metāls, tas ar laiku nogulsnējas zemē, tāpēc gluži bez iemesla to lietot nevajag. Bordo šķīdumu var iegādāties gandrīz jebkurā dārzniecības veikalā.
Meža zvēri nāk
Laukos un piepilsētā viena no problēmām visos laikos ir bijusi meža dzīvnieku viesošanās augļu dārzos. Lai pasargātu savus augļu kokus, var iegādāties speciālu agrotīklu, ko aptin ap stumbriem, vai arī izmantot klasiskos egļu zarus, ko var salasīt pašu rokām jebkurā izcirtumā. Skujkoku zari ir asi un mazinās patiku grauzt augu gan lielākiem zvēriem, gan arī lauku pelēm un žurkām.
Koku ietīšanai var izmantot arī papīru.
Lai tas līdz ar nokrišņiem neizšķīstu vai vējš to neaizpūstu, papīram jābūt biezam un izturīgam, drošāk būtu to aptīt vairākās kārtās un nostiprināt ar auklu. Pavasarī jebkurš no šiem materiāliem ir jānoņem no auga stumbra.
No augusta beigām līdz oktobrim kokus var apstrādāt arī ar dažādiem repelentiem, kas atbaida dzīvniekus. Šos līdzekļus var iegādāties dārzkopības un saimniecības preču veikalos un droši izmantot savā dārzā.
Lai tie būtu nekaitīgi gan dzīvniekiem, gan pašiem augiem, stingri jāievēro ražotāju rekomendācijas par proporcijām un daudzumu, kādā līdzeklis tiek uzklāts vai uzsmidzināts uz auga, tāpat jāzina, tieši kādus dzīvniekus ir paredzēts atvairīt no stādījumiem.
Kā ieziemo skujeņus?
Lai skujeņi neapdegtu pavasara saulē, rudenī tie kārtīgi jāsalaista. Regulāras laistīšanas var veikt līdz pat brīdim, kad sasalst zeme, turklāt ieteicams liet ūdeni arī uz skujām, jo visi skujkoki mitrumu uzsūc arī caur tām. Šādi var laistīt tūjas, egles, pacipreses, priedes.
Tūjas var formēt līdz pat mīnus pieciem grādiem – nu tā, lai pašiem rokas nesalst. Priedes formē pavasarī, bet eglītes formē tieši ziemas mēnešos.
Kad parādās spēcīgā pavasara saule, tad gadījumā, ja ārā ir sniegs, jāpacenšas sniega segu pašķūrēt tālāk no skujeņiem, lai tie neapdeg. Ja vēlamies, lai ziemā mūžzaļie augi ir košāki, tad uz skujām uzsmidzinām magnija sulfātu – to gan nedrīkst darīt vēlāk par oktobra vidu un biežāk kā reizi gadā, tāpēc šogad jau nokavēts.
Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
